Līdzšinējais Krievijas panākumu temps nav pietiekams, lai tuvā termiņā sasniegtu Kremļa sākotnēji izvirzītos mērķus un panāktu Ukrainas kapitulāciju, spriež dienests.
Visticamāk, šogad Krievija primāri turpinās tiekties uz pilnīgu Doneckas un Luhanskas apgabalu okupāciju, kam būtu gan īpaša politiska, gan militāra nozīme. Tajā pašā laikā Krievijas spēku uzbrukuma operācijas arī citos Ukrainas apgabalos norāda, ka Maskava centīsies iegūt un paturēt savā kontrolē iespējami vairāk teritorijas, lai vājinātu Ukrainu militāri, politiski un ekonomiski, norāda militārais izlūkdienests.
MIDD skatījumā, ticams, ka Kremlis novilcina miera sarunas, jo uzskata, ka spēs turpināt karadarbību ilgāk nekā Ukraina. Pašreizējais spēku samērs neļauj nevienai no pusēm gūt straujus panākumus un piespiest otru uz būtisku piekāpšanos.
Pagājušajā gadā Krievijas spēki frontē sāka plaši izmantot kājnieku iefiltrēšanās taktiku, tādējādi cenšoties samazināt uz plašu bezpilota lidaparātu pielietojumu balstītās Ukrainas aizsardzības efektivitāti, atzīmē MIDD. Taktika paredz vājāk aizsargātos frontes posmos nelielas kājnieku grupas iesūtīt Ukrainas spēku priekšējo pozīciju tuvumā vai aizmugurē, kur tām jānostiprinās un jāgaida papildspēki. Pēc lielākas spēku uzkrāšanās šādas grupas ar tiešās un netiešās uguns atbalstu mēģina izspiest pretinieku no tā pozīcijām.
Kaut arī Krievijas Bruņotie spēki joprojām veic mehanizēto spēku uzbrukumus, to regularitāte un, visticamāk, arī pielietošanas nepieciešamība no doktrinārā viedokļa ir ievērojami samazinājusies, izceļ MIDD.
Latvijas dienesta vērtējumā, Krievijas piekoptās taktikas trūkums ir ierobežotās iespējas gūt straujus teritoriālus panākumus, jo kājnieku iefiltrēšanās un akumulācija pretinieka aizmugurē notiek lēni. Šādas taktikas izmantošana padara kaujaslauku mazāk lineāru - piefrontes zonā kontrole pār apvidu pastāv abu pušu kontrolētās "salās" nelielā teritorijā, kur viena vai otra puse cenšas gūt pārsvaru pār pretinieku, pakāpeniski pārņemot tā kontrolētās pozīcijas.
Tādējādi skaidri izšķiramas frontes līnijas vietā nereti pastāv plaša "pelēkā zona", kurā karojošās puses cīnās par pozīciju kontroli. Kājnieku iefiltrēšanas taktika nav mazinājusi lielos dzīvā spēka zaudējumus, taču Krievija ir varējusi tos atļauties, jo līdz šim spēja rekrutēt pietiekamu daudzumu jaunu karavīru, atzīmē MIDD.
Latvijas izlūki pieļauj, ka Krievija ir sasniegusi karavīru brīvprātīgās rekrutēšanas robežas, tāpēc turpmāk tā nespēs ievērojami palielināt karaspēka grupējumu Ukrainā, neizsludinot pilnīgu vai daļēju piespiedu mobilizāciju.
MIDD secinājumi ir līdzīgi cita Latvijas specdienesta - Satversmes aizsardzības biroja analīzei. Gada sākumā SAB aģentūrai LETA atzina, ka pastāv ļoti zema iespējamība, ka tuvāko sešu mēnešu laikā frontē Ukrainā varētu notikt stratēģiska līmeņa izmaiņas.
Lai gan kopš 2025. gada sākuma vairākkārt ir aktualizējies jautājums par iespējamām Krievijas un Ukrainas miera sarunām un plāniem, SAB vērtējumā Krievija ir gatava turpināt karadarbību vismaz arī 2026. gadā - ilgstošai karadarbībai arvien vairāk tiek pielāgota gan militārā taktika, gan ekonomika un sabiedrība. Krievija nav atteikusies no saviem maksimālajiem mērķiem attiecībā uz Ukrainu.
MIDD ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Kopš 2002. gada dienesta priekšnieks ir Indulis Krēķis.