Radiācijas līmenis notikuma vietā ir normas robežās, ziņoja varasiestādes, piebilstot, ka ugunsdzēsēji cenšas ierobežot liesmas.
Teritorija ap Čornobiļas AES ir lielā mērā pamesta kopš katastrofas 1986. gada 26. aprīlī. Tas bija lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums, kāds noticis. Kopš tā laika teritorijā izveidots dabas rezervāts.
Ugunsgrēks izcēlās pēc divu bezpilota lidaparātu nogāšanās Čornobiļas dabas rezervātā, un tas aptvēris jau aptuveni 12 kvadrātkilometrus, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja dabas rezervāta direktors Deniss Nesterovs. Viņš nenorādīja dronu izcelsmi.
Tikmēr Čerņihivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss ziņoja, ka ugunsgrēks ir izplatījies jau 40 kvadrātkilometru platībā. "Agresors neļauj nodzēst ugunsgrēku. Viņu droni nepārtraukti riņķo virs teritorijas," viņš piebilda.
Ugunsgrēka dzēšanu apgrūtina arī spēcīgs vējš, sausums un mīnu iespējamība zemē.
Krievijai atkārtoti iebrūkot Ukrainā 2022. gada februārī, Krievijas armija ieņēma Čornobiļas AES, bet pēc dažām nedēļām atkāpās.
Ukraina vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par uzbrukumiem Čornobiļas AES un citām Ukrainas atomelektrostacijām un brīdinājusi, ka Maskavas triecieni draud izraisīt jaunu katastrofu.
2025. gada februārī Krievijas drona trieciena rezultātā izveidojās caurums kupolā, kas novērš radiācijas noplūdi no Čornobiļas AES.