Alfrēds Rozenbergs nebija Aspazijas dēls, bet «rasu haosa produkts» gan

D.) šādu hipotēzi vērš mulsinoši iespējamu...» (Rīgas Laiks, 1999, nr.6., 10.lpp.). Nemaz uzreiz tā līdzi nemulstot un pat nenopietnā vīzē negrasoties uz plikas vietas pievienoties rakstnieka sensacionālajai «hipotēzei», gribu tomēr pārliecinoši aizrādīt, ka gestapo izziņās par A.Rozenberga ciltskoku patiešām fiksēts «latviskais elements», bet - bet! - daudz mazākā īpatsvarā, nekā to pieļauj minētais atklājums. Tāpat kā daudzi citi naciķu vadoņi, rasu tīrības fanātiķis un nežēlīgais «priekšcīnītājs» pats bija izteiksmīgs «rasu haosa produkts» (kā viņš mēdza izteikties citādā sakarā). Vācu vēsturnieki J.Petcolds, M.Veisbekers, Baumgartners, dziļi balstoties uz dokumentālajiem avotiem no A.Rozenberga dzimtās pilsētas Tallinas krātuvēm, ir ļoti ticami konstatējuši, ka vienīgi vecaistēvs Mārtiņš Rozenbergs Hitlera reihsministra ciltskokā ir bijis latvietis. Māte - Elfriede Luise Karoline Sirē (ap kuru nupat vijas citas «mammas» - Aspazijas - «konkurences» migla) - īstena francūziete. Alfrēda Rozenberga vectēva māte Sallija savukārt bijusi ebrejiete, bet vecāsmātes vectēvs - H.Srams - mongolis (Petzold J. Die Demagogie des Hitlerfaschismus, Berlin, 1982, 196.-197.lpp.). Piezīmēšu, ka nacisma un rasu teorijas ideologam netīkamos viņa izcelsmes «noslēpumus» pret Rozenbergu savulaik vērsa Austrijas katoliskās aprindas (skat., piemēram, Kartner Tageblatt, nr.208, 10.IX 1937.). Skujiņa kungam vajadzētu beidzot darīt pasaulei zināmus visus faktus un dokumentus, kas viņa skatījumā «hipotēzi vērš mulsinoši iespējamu». Jo, kā daždien kaimiņos saka, - ar ko velns nav jokojis! Par Aspazijas gaitām tak patiešām drīkstētu būt krietni vairāk skaidrības. Starp citu, Pēteris Stučka, dzīvs būdams, Kremlī būtu juties nu galīgi satriekts, kaut ko «tādu» dzirdēdams par sava svaiņa Raiņa ģimenes lietām!