Atkarība no medikamentiem

Taču zāles, kas brīvi nopērkamas bez receptēm, var izrādīties tikpat bīstamas, augusta numurā raksta veselības žurnāla Top Sante britu izdevums. Daudzi no mums divreiz nepadomās, pirms iemetīs mutē tableti, kad atkal būs sākušās nepanesamās galvas vai muguras sāpes. Piemēram, Lielbritānijā pagājušajā gadā bezrecepšu pretsāpju medikamentos valsts iedzīvotāji iztērēja 400 miljonus sterliņu mārciņu. Daudzi no šiem cilvēkiem vairs nav spējīgi pārtraukt zāļu lietošanu. Latvijā šāda veida statistika netiek apkopota, nav arī zināms, cik daudz cilvēku kļuvuši atkarīgi no pretsāpju medikamentiem. Ārsti uzskata, ka tādu pacientu nav daudz, taču viņi ir ļoti grūti izārstējami. Neiroloģe Gaļina Baltgaile, kura vada Galvassāpju kabinetu poliklīnikā ARS, stāsta, ka 70-80 procenti cilvēku par savām sāpēm nekonsultējas ar ārstu, bet gan ar farmaceitu. Tātad faktiski nodarbojas ar pašdiagnosticēšanos un simptomu atvieglošanu, jo kā galvas, tā muguras sāpes ir tikai simptoms, nevis slimība. «Ja sievietēm regulāri sāp galva mēnešreižu laikā, neventilēta gaisa, meteoroloģisko apstākļu svārstību ietekmē, stresa rezultātā - vienreiz mūžā tomēr vajadzētu saņemties aiziet pie ārsta un noskaidrot, kāpēc galva uz to reaģē ar sāpēm, jo normāli tam tā nevajadzētu būt.» Uz kodeīna bāzes Lielākā daļa cilvēku, kas kļuvuši atkarīgi no pretsāpju zālēm, sākuši tās lietot hronisku, atkārtotu un sistemātisku - visbiežāk galvas vai muguras sāpju - gadījumā. Atšķirībā no citām zālēm pretsāpju tabletes cilvēki nelieto, lai izārstētos, justos veseli, bet tikai tādēļ, lai justos normāli. Kad viņi vēlas pārtraukt medikamenta lietošanu, parādās «atņemšanas simptoms». Pirms septiņiem gadiem Eiropā pieņemtajā galvassāpju klasifikācijā viena nodaļa tā arī saucās - atkarības galvassāpes - tādas, kas rodas, pierodot pie medikamenta vai bioloģiskas vielas medikamentā. G.Baltgaile: «Pacients ilgstoši lieto zāles, lai atvieglotu parastās galvassāpes, bet pēc kāda laika, pārtraucot tās lietot, galva sāp tāpēc, ka organisms pieprasa šo medikamentu.» Vairums problēmu rodas ar pretsāpju zālēm, kas izgatavotas uz kodeīna bāzes, lai gan ne ikviens, kas tās regulāri lieto, kļūst no tām atkarīgs. «Viena no mistērijām ir, ka daži cilvēki var lietot pretsāpju zāles nedēļām ilgi un pārtraukt, kad vien vēlas, bet citi to nespēj,» saka britu ārsts Deivids Greivs, kurš pētījis atkarību. Dr. Baltgaile stāsta, ka Latvijā uz kodeīna bāzes bez receptes nopērkami tikai ļoti nedaudzi medikamenti. Kā notiek pierašana Kodeīns ir opiātu saimes loceklis tāpat kā morfijs un heroīns. Tas ir viens no efektīgākajiem pretsāpju līdzekļiem un iedarbojas tieši uz smadzeņu sāpju receptoriem. Zinātnieki izpētījuši, ka 10% no pretsāpju līdzeklī esošā kodeīna organisms pārstrādā tīrā morfijā. Tajā pašā laikā jebkurš organisms pats izstrādā sāpju dabisko bloķētāju - endorfīnu. Taču, pārāk ilgi lietojot sintētiskos medikamentus, dabiskais pretsāpju līdzeklis izstrādājas arvien mazāk. Pārtraucot lietot zāles, organisms vairs nespēj atgūt normālu dabiskā pretsāpju līdzekļa līmeni asinsritē. Bezrecepšu medikamentu reklāma ir orientēta uz sieviešu auditoriju, jo viņas visbiežāk pērk medikamentus. Viens no Skotijā izdarītajiem pētījumiem, uz kuru atsaucas Top Sante, rāda, ka 68% atkarīgo ir sievietes, un ir tendence, ka viņas ir izglītotas - ārstes, medicīnas māsas, skolotājas. Latvijā šādu datu nav. Kā cilvēkam pašam konstatēt, vai viņš nav kļuvis atkarīgs no pretsāpju zālēm? «Ļoti vienkārši - ik dienu, kad neiedzer tableti, viņam sāp galva,» saka Dr.Baltgaile. «Man ir bijuši pacienti, kuri katru dienu dzer pa divām trim pentalgīna tabletēm. Regulāri, nedēļu nedēļā. Tie ir slimnieki, kuru atkarība jāārstē stacionāri.» Galvassāpes bērniem Par laimi, iepriekš aprakstīto gadījumu nav pārāk daudz. Dr. Baltgaile saka - ja gribam runāt par to, kas šobrīd ir aktuāls sabiedrībai, tad jārunā par bērnu galvassāpēm. «Vecāki intuitīvi jūt, ka aiz sāpēm neslēpjas nekāds sliktums, ka bērns paēdīs, atpūtīsies, un sāpes pāries, bet tajā brīdī viņš raud, un vecāki iedod tableti. Taču bērniem atkarība attīstas daudz straujāk.» Bērnu ar sāpošām galvām Latvijā kļūst arvien vairāk. «Statistikas datu mums nav. Taču Eiropā bērnu galvassāpju skaits, īpaši laikā, kad bērni sāk iet skolā, krasi pieaug. Domājams, ka tā ir arī Latvijā.» Ārsti to skaidro kā neveselīga dzīvesveida un informācijas pārslodzes rezultātu. «Bērnus sešas astoņas stundas nodarbina skolā, un tad vēl viņiem jāpilda mājas darbi, jāiet uz pulciņiem. Nav laika paskriet un, ja arī ir laiks, pilsētā nav kur paskriet. Nav nekāds brīnums, ja klasē vienai trešdaļai bērnu sāp galva. Droši vien izklausos banāla, bet mūsu paaudze brīvo laiku pavadīja, skraidot pa sētām. Tagad vecāki cenšas bērnus vest gan uz mūzikas, gan datornodarbībām, cerot, ka tie viņiem palīdzēs nākotnes karjerā un viņi, nabagi, ir informatīvi pārslogoti.» Citi veselības riski Cilvēki neapzinās, ka reālas veselības problēmas rada ne tikai kodeīns, kam ir daudz blakusefektu - miegainība, viegls reibonis, aizcietējumi, nelabums, sausa mute, svīšana, bet arī citas pretsāpju tabletes. Ilgstoši lietojot ibuprofēnu vai aspirīnu saturošus līdzekļus, var iedzīvoties vēdera kairinājumos, asiņošanā, brīdina Top Sante eksperti. Vienas no lielākajām briesmām slēpjas paracetamolā - normālās devās lietotu, aknas to labi pārstrādā. Bet pārdozēšanas gadījumos aknas netiek galā un var sākties smagas aknu slimības. Kaut gan, protams, ir cilvēki, kuri paracetamolu saturošus medikamentus lieto saujām, bet viņu aknas ir veselas. Tas atkarīgs no katra cilvēka individuālajām organisma īpatnībām. Ārstēšanas metodes Atkarība no pretsāpju līdzekļiem pēc būtības ir tāda pati kā atkarība no narkotiskajām vielām vai no alkohola. Arī ārstēšanas metodes ir apmēram tādas pašas, stāsta Dr. Baltgaile. Smagākos gadījumos organisms vispirms ir jāattīra. Pēc tam tomēr jālieto vielas, kas atvieglo galvassāpes. Tātad jānozīmē kāda cita viela, kas neizraisa pieradumu. Ārstēšana ir ilgstoša un ne vienmēr beidzas ar pozitīvu rezultātu. Pārtraucot lietot atkarību izraisošās zāles, cilvēkam paralēli sāpēm var sākties bezmiegs, nemiers, muskuļu spazmas. Šie simptomi pazūd pēc 10-12 dienām, taču atkarības galvas/muguras sāpes ilgs vēl piecus sešus mēnešus. Nākamā problēma ir, ka hroniskā kaite, kuras dēļ pacients vispār sāka lietot pretsāpju līdzekļus, tik un tā turpina viņu mocīt. Arī Dr.Baltgaile atzīst, ka ir daudzas hroniski deģeneratīvas saslimšanas, kuras pavada sāpes un kuras nevar izārstēt, tāpēc pacients lieto pretsāpju līdzekļus, un tas ir strupceļš. «Ja izmēģināti citi ārstēšanas veidi un neviens nepalīdz, pagaidām citas izejas nav, diemžēl pretsāpju zāles ir jālieto.» *** Tests 1. Vai mēdzat lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus bez pārtraukuma ilgāk nekā septiņas dienas? 2. Vai pēdējā laikā esat lietojis medikamentus, nekonsultējoties ar savu ārstu? 3. Vai lietojat pretsāpju līdzekļus tikai tādēļ, lai justos normāli? 4. Vai medikaments uz jūsu organismu iedarbojas mazāk efektīvi nekā tad, kad jūs to tikko sākāt lietot? 5. Vai tagad lietojat lielākas medikamenta devas un darāt to biežāk nekā agrāk? 6. Vai ciešat no depresijas un stresa? 7. Vai jūsu dzimtā kāds jel kad ir bijis atkarīgs no ķīmiskām vielām (arī alkohola un narkotikām)? Ja atbildējāt ar jā uz vairāk nekā trīs šeit uzdotajiem jautājumiem, jums ir reāls risks kļūt atkarīgam no pretsāpju medikamentiem un jums nepieciešams mediķu padoms. Īpaši uzmanīgam jums jābūt, ja atbildējāt ar jā uz abiem pēdējiem jautājumiem.