Depresijas iemesls

Savukārt tie, kuriem serotonīna ticis mazāk, nemitīgi izjūt dzīves smagumu, visur meklē nelaimes un vainīgos, un viņiem ir skaidrs, ka rītdiena neko labu nenesīs. Šī hipotēze ir apstiprinājusies. «Serotonīns ir viens no vadošajiem neiromediatoriem - bioloģiski aktīva viela, kas nosaka cilvēka garastāvokli, tonusu, spēju aktīvi funkcionēt u. tml.,» stāsta Psihiatrijas katedras vadītāja Raisa Andrēziņa. Savukārt serotonīna trūkums ir viens no galvenajiem depresijas iemesliem. Cilvēka melnā kaste nav atšifrēta «Depresijas patoģenēzē ir iesaistītas daudzas mediatoru vielas un receptoru sistēmas, kas lokalizējas galvenokārt hipotalāmusā un smadzeņu pusložu zemgarozas kodolos,» skaidro R.Andrēziņa. Hipotalāmuss ir cilvēka «melnā kaste». «Tajā ir viss - mūsu patika, nepatika; jā, nē; apmierinātība un neapmierinātība,» stāsta R.Andrēziņa. Šī melnā kaste nav atšifrēta, bet, molekulu līmenī pētot visjutīgākās un vissīkākās neirotransmisīvās metodes, katru gadu tiek atklāti jauni mediatori, kas daudz ko jau izskaidro. Pēdējos gados šie pētījumi uzņēmuši ļoti strauju gaitu, un vārds «serotonīns» arvien biežāk parādās grāmatās un laikrakstu publikācijās, kurās ir runa par cilvēka noskaņojumu un dzīves kvalitāti. Serotonīna trūkums jāārstē Serotonīns lielā mērā ir atbildīgs gandrīz par visiem depresīvajiem traucējumiem. Ja tas ir pietiekošā daudzumā, depresijas cilvēkam nav. Nav noskaidrots, kāpēc daži fermenti un tā saucamie neironu sūkļi mēdz kļūt ļoti aktīvi un sāk šķelt serotonīnu, padarot to neaktīvu, kā rezultātā attīstās depresija. Šāds stāvoklis nav normāls, un tas ir ārstējams ar speciāliem medikamentiem, kas nomāc fermentu negatīvo aktivitāti. Profilaksei - gaisma un šokolāde Pēdējos gados uz serotonīna bāzes tiek ražoti daudzi antidepresanti - medikamenti, kas lietojami pēc ārsta norādījumiem, bet pašu serotonīnu, kas normālos apstākļos veidojas cilvēka organismā, mēdz dēvēt par dabisko antidepresantu. Tas sintezējas no tirozīna un triptofāma - neaizstājamām aminoskābēm, kuras satur tādi produkti kā rieksti, zivis, gaļa, olas. Daudz šo aminoskābju ir tumšajā šokolādē. Raisa Andrēziņa stāsta, ka nav pierādīts, ka, pastiprināti lietojot šādu pārtiku, serotonīna līmenis paaugstinās, bet pieļauj domu, ka profilaktiskos, ne terapeitiskos nolūkos, tas varētu līdzēt. Otrs svarīgs uz serotonīnu attiecināms moments ir fiziskās aktivitātes un gaisma. Ar to lielā mērā izskaidrojamas tā saucamās ziemas sezonas depresijas, kad gaismas trūkuma dēļ pat veseli cilvēki jūtas saguruši un nomākti. Skandināvijā depresijas profilakses un terapijas nolūkiem ir pat izveidotas speciālas gaismas kafejnīcas. Serotonīna sistēma ir īpaši jutīga no rīta, tāpēc serotonīna līmeņa pacelšanai tieši rīta gaišajās stundās vajadzētu nevis gulēt, bet sevi visādi aktivēt -skriet, vingrot u.tml. Ja serotonīna ir par daudz Ja serotonīns tiek pārmērīgi noārdīts, iestājas depresija, savukārt, ja noārdīšanās kaut kādu iemeslu pēc nenotiek vispār un serotonīns uzkrājas par daudz, rodas pretējs rezultāts. Cilvēks kļūst nevis smaidīgs un dzīvespriecīgs, kā varētu gaidīt, bet gan pārmērīgi trauksmains. Iestājas panikai līdzīga sajūta ar nepamatotām bažām, nemieru un spriedzi, kas var izpausties arī kā somatiski traucējumi - sirdsklauves, kāju guršana u.tml. Tas ir slimīgs stāvoklis, par kuru jārūpējas mediķiem, bet veseliem cilvēkiem nav jābaidās, ka kaut kas tāds varētu notikt, pārēdoties šokolādi. Svarīgākais profilaktiskais pasākums, kā pasargāt serotonīna sistēmu, neizsaucot tajā traucējumus, ir sevis pasargāšana no negatīva stresa. Taču, kā saka dr. R.Andrēziņa, mēs nedzīvojam siltumnīcā. Šajā sakarā vienīgā vērā ņemamā atziņa, pēc kuras ikdienā vajadzētu vadīties, ir stresa teorijas autora teiktais - galvenais nav tas, kas ar mums notiek, bet gan tas, kā mēs to uztveram.