Iepirkšanās kā atkarība

Un patiess būtu arī apgalvojums, ka šis pirkums licis justies labāk kaut uz brīdi, kaut gan maciņā iecirstais robs būtu lāpāms vēl ilgi. Rietumos šādu sajūtu moderni dēvētu par atkarību. Nepārvaramā kāre iepirkties jeb compulsive shopping pašlaik ir modes vārds gan medijos, gan psihologu pētījumos. Hobijs vai atkarība? Latvija pamazām tuvojas tam patērētāju sabiedrības modelim, kas tik izplatīts bagātākajās rietumvalstīs, kur daudzi cilvēki iepirkšanos uzskata par hobiju, dodas brīvdienu iepirkšanās tūrēs, tērē naudu, kas tiem patiesībā nepieder - kredītkartēs vai pie mums pierastākajos overdraftos, un bieži nožēlo savus pirkumus jau nākamajā dienā. Vai viņus var uzskatīt par atkarīgiem? Ne vienmēr. Patiess šopholiķis jeb atkarīgais pircējs iepērkas tā, it kā viņam kāds liktu to darīt. Viņš iepērkas arī pēc tam, kad nonācis parādos līdz ausīm. Viņš iepērkas tad, kad jūtas emocionāli sāpināts, un izmanto iepirkšanos, lai kompensētu šo izjūtu. Atkarīgais pircējs iepērkas ne tāpēc, ka viņam tas patiktu vai viņš iegādātos nepieciešamas lietas. Viņš pērk, jo viņam ir sajūta, ka citādi nevar, uzskata amerikāņu psihologi. Iepirkšanās kāre vairāk ietekmējot sievietes nekā vīriešus, uzskata ASV Indianas universitātes zinātnieki. Sievietēm šopholiķēm bieži esot pilni pakaramie ar drēbēm, plaukti ar kurpēm un somām ar piestiprinātām cenu zīmēm, kas norāda, ka tās nekad nav tikušas lietotas. Viņas var doties uz lielveikalu ar domu nopirkt vienu vai divas lietas un atgriezties mājās ar pilnām rokām iepirkumu. Ja ģimene vai draugi sāk izteikt pārmetumus, viņas bieži paslēpj nopirktās lietas. Dažkārt šie cilvēki mēģina noslēpt savu atkarību, uzņemoties papildu darbus, lai nomaksātu rēķinus. Zāles pret iepirkšanos Lielbritānijā jau aptuveni 20% cilvēku ir grūti kontrolēt savus iepirkšanās paradumus, ziņo BBC. Aizvien vairāk cilvēku, it īpaši sievietes, slīgst parādos. Šajā parādībā galvenokārt tiek vainoti viegli pieejamie kredīti, reklāma un tieksme neatpalikt no citiem. ASV ārsti šādiem pacientiem mēdz izrakstīt antidepresantus. Stenfordas Medicīnas skolas pētījums, ārstējot 21 šopholiķi, liecina, ka zāļu lietošana ir visai efektīva. Kentas grāfistes atlabšanas centra direktors Roberts Lefevrs šādai pieejai nepiekrīt. «Šādā veidā jūs no viņiem (pacientiem) izveidojat vienīgi zombijus,» viņš teicis BBC. R.Lefevrs uzskata, ka iepirkšanās mānija var sasniegt grandiozus apmērus. «Mums bija paciente kāda meitene, kuru saucām par Annu ar 1000 T krekliem. Viņa nevar ieiet savā istabā, jo tur nav vietas, viņa kreklus pat neizsaiņo, bet viņai to ir kaudzēm.» Latvijai vēl jāgaida Latvijā gan šādi gadījumi nav dzirdēti. «Domāju, ka Latvijā šī problēma nav aktuāla, jo mūsu finansiālais stāvoklis to neatļauj,» uzskata psiholoģe Ināra Novikova. «Arī apkalpošanas līmenis pagaidām vēl ir tāds, ka daļai cilvēku nemaz negribas veikalos ieiet. Mūsu problēma drīzāk ir - kā dabūt naudu, nevis kā to tērēt,» viņa saka. I.Novikova uzskata, ka šopholisms ir dzīves līmeņa slimība, kas Latvijā varbūt būs aktuāla pēc gadiem desmit. Tam piekrīt arī brits Niks Kolemans, aģentūras AFP korespondents, kas Latvijā dzīvo jau divus gadus un pirms tam dzīvojis Minskā. «Kapitālisms aicina cilvēkus pirkt un pirkt. Savā veidā mēs visi esam atkarīgie pircēji, īpaši tie, kas dzīvo pilsētās. Redzot visas šīs skaistās lietas veikalu skatlogos, tu vienkārši tās nopērc. Baltkrievijā cilvēki glabā naudu zem matrača, jo nav ko pirkt.» *** Tests Vai jūs esat šopholiķe? Atbildiet ar «jā» vai «nē» uz šādiem jautājumiem: 1. Kad jūtos nomākta, es parasti eju iepirkties. 2. Es tērēju daudz naudas par nevajadzīgām lietām. 3. Es jūtos pacilāta, kad iepērkos, bet drīz pēc tam sabrūku. 4. Man ir pilni skapji ar drēbēm, kuras nekad neesmu valkājusi. 5. Es bieži jūtos pārgalvīga un nekontrolēju sevi, kad iepērkos. 6. Es meloju savai ģimenei un draugiem par to, cik daudz naudas tērēju. 7. Pat tad, kad es uztraucos par parādiem, es tik un tā iepērkos. 8. Mani iepirkšanās paradumi mani uztrauc un apbēdina. 9. Pēc lielas iepirkšanās tūres es dažkārt jūtos depresīva un nomākta. 10. Iepirkšanās ir radījusi problēmas manā personīgajā dzīvē. Ja jūsu atbilde ir «jā» uz četriem vai vairāk apgalvojumiem, var gadīties, ka jūsu iepirkšanās paradumi nav tik nevainīgi, kā jums varbūt šķiet. Daži ieteikumi, kā kontrolēt tēriņus 1. Atstājiet mājās norēķinu kartes. Norēķinieties tikai skaidrā naudā. 2. Ja ieraugāt iepatikušos lietu, neatļaujiet sev to nopirkt tūliņ. Ja pēc pāris dienām vēl iekārojat šo lietu, ejiet un nopērciet. 3. Izplānojiet savu budžetu un uzrakstiet to uz papīra. Paredziet sev noteiktu summu impulsa pirkumiem un nepērciet neko, kas nav iekļauts budžetā. 4. Divas nedēļas pēc kārtas pierakstiet visu, ko jūs pērkat vai par ko maksājat - pārtiku, benzīnu mašīnai, elektrības rēķinu un pat kioskā nopirkto košļājamo gumiju. Tas parādīs, kur paliek jūsu grūti nopelnītā nauda. 5. Izvairieties no lielām izpārdošanām. Ņemiet līdzi nelielu naudas summu, ja tomēr tur ejat. 6. Aplūkojiet skatlogus tikai pēc veikalu slēgšanas. 7. Ejiet pastaigāties vai uz sporta zāli, ja jums uznāk vēlēšanās ķemmēt veikalus. 8. Ja jūs jūtat, ka sevi vairs nekontrolējat, visticamāk, tā arī ir. Meklējiet profesionālu palīdzību.