Ignorējot Ukrainas piedāvāto uguns pārtraukšanu un brīdinot ārvalstu vēstniecības Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, Kremlis gatavojas savam galvenajam propagandas pasākumam – militārajai parādei Maskavas Sarkanajā laukumā, kas veltīta uzvarai tā dēvētajā Lielajā Tēvijas karā.
Kā apliecinājums šā pompozā pasākuma absurdumam ir grandiozie drošības pasākumi, lai novērstu iespēju, ka kaimiņvalsts Ukraina, pret kuru Krievija vērsa vispārēju iebrukumu pirms četriem gadiem, varētu parādi izjaukt ar dronu vai raķešu triecieniem. Iedzīvotāji jau brīdināti, ka sagaidāma mobilā interneta un mobilo telefonsakaru bloķēšana. Kremlis atcēlis arī bruņutehnikas izrādīšanu parādes laikā. Līdz ar to parāde ilgšot mazāk par stundu. Tiek ziņots, ka no Krievijas reģioniem uz Maskavas apkaimi pārvestas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Tas ļāvis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ierakstā Telegram ironizēt, ka Krievija karā pret Ukrainu aizcīnījusies tik tālu, ka pat Krievijas galvenās parādes organizēšana Maskavā tagad ir atkarīga no ukraiņiem.
Bez bruņutehnikas
Atšķirībā no pagājušā gada, kad 9. maija parādi Maskavā apmeklēja ap 20 ārvalstu līderu, to vidū Ķīnas, Brazīlijas un Venecuēlas prezidenti, šogad gaidāma vien Kremļa tuvāko satelītvalstu pārstāvju piedalīšanās. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kurš kļuvis par Kremļa tuvāko sabiedroto Eiropas Savienībā, paziņojis, ka viesosies Maskavā 9. maijā, tiksies ar V. Putinu un noliks ziedus pie Nezināmā kareivja kapa Kremļa tuvumā, taču militāro parādi neapmeklēs, vēsta Slovākijas sabiedriskā raidorganizācija TASR.
28. aprīlī Krievijas Aizsardzības ministrija izplatīja paziņojumu vietnē Telegram, kurā teikts, ka «Suvorova un Nahimova kara skolu un kadetu korpusu audzēkņi, kā arī militārās tehnikas kolonna sakarā ar pašreizējo operatīvo situāciju šogad militārajā parādē nepiedalīsies». Kājnieku kolonnas sastāvā parādē piedalīšoties augstāko militāro izglītības iestāžu un visu Krievijas bruņoto spēku veidu pārstāvji. Savukārt bruņoto spēku karavīrus, kas izpilda uzdevumus speciālās militārās operācijas (tā Kremlis liek dēvēt agresijas karu pret Ukrainu) zonā, parādīšot parādes translācijas televīzijā gaitā. Ministrija arī piebilda, ka notikšot parādes aviācijas daļa ar pilotāžas grupu piedalīšanos.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs preses brīfingā skaidroja, ka «Kijivas režīms pievērsies teroristiskajām aktivitātēm». Tāpēc «teroristisko draudu dēļ» tiekot darīts viss, lai minimizētu potenciālu apdraudējumu. «Pērn bija jubilejas parāde, plaša formāta, tāda, kādai jābūt apaļā gadadienā. Šogad nav jubilejas gadadiena. Parāde būs, tiesa, «apcirstā» formātā.»
Radio Svoboda ziņo, ka daudzās Krievijas lielpilsētās iepriekš plānotās parādes atceltas. Tāda gan notikšot Sanktpēterburgā. Kā pavēstījis gubernators Alkesandrs Beglovs, parāde notikšot Pils laukumā, tiesa, to apmeklēt varēšot tikai ielūgumus saņēmušas personas.
Radio Svoboda arī atzīmē, ka 29. aprīlī pēc V. Putina iniciatīvas notika viņa telefonsaruna ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurā bez karu Ukrainā un Irānā apspriešanas V. Putins nācis klajā ar priekšlikumu pasludināt uguns pārtraukšanu karā ar Ukrainu 8. un 9. maijā. V. Putina padomnieks Jurijs Ušakovs pēc tam apgalvoja, ka D. Tramps esot atbalstījis šādu iniciatīvu.
V. Zelenskis paziņoja, ka uzdevis Ukrainas pārstāvjiem sazināties ar D. Trampa administrāciju, lai noskaidrotu Krievijas piedāvājuma par uguns pārtraukšanu detaļas. «Ukraina tiecas uz mieru un veic nepieciešamos diplomātiskos darbus, lai panāktu reālas šī kara beigas. Noskaidrosim, par ko konkrēti ir runa: par dažām drošības stundām parādei Maskavā vai par kaut ko vairāk. Viņi grib, lai parāde varētu mierīgi notikt dažas stundas, bet pēc tam atsākt uzbrukumus. Mēs negribam, lai kaut kāds pamiers kļūtu par taktisku apmānu no Krievijas Federācijas puses,» V. Zelenskis vēstīja Telegram.
4. maijā V. Zelenskis pasludināja, ka Ukraina sāks uguns pārtraukšanas režīmu pusnaktī uz 6. maiju līdz brīdim, ja vajadzēs atbildēt uz Krievijas uzbrukumu. Taču 6. maija vakara videovēstījumā viņam nācās konstatēt, ka Krievija uz šo paziņojumu reaģējusi ar jauniem uzbrukumiem un triecieniem pa Ukrainas pilsētām. Tāpēc Ukrainai, skatoties pēc tuvāko dienu situācijas, nākšoties izlemt par taisnīgu atbildi.
Triecienu iespēja
Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Krievija nosūtījusi visām ārvalstu vēstniecībām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Kijivā notu ar aicinājumu evakuēt savus diplomātus. Viņa citēja notu, kurā atgādināts, ka Krievijas Aizsardzības ministrija piedraudējusi veikt triecienus pa Ukrainu «saistībā ar Kijivas režīma draudiem veikt triecienus pa Maskavu visiem Krievijas iedzīvotājiem svēto svētku – uzvaras dienas – laikā». Notā arī teikts, ka izturēties pret Krievijas kara resora paziņojumu vajagot ar «maksimālu atbildību». Tāpēc Krievijas ĀM aicinot nodrošināt ārvalstu diplomātu laicīgu evakuāciju no Kijivas «saistībā ar nenovēršamu Krievijas atbildes triecienu pa Kijivu un lēmumu pieņemšanas centriem gadījumā, ja notiks Ukrainas uzbrukums 9. maijā». M. Zaharova apgalvoja, ka V. Zelenskis Eiropas Politiskās kopienas samita Erevānā laikā esot piedraudējis «ar teroristiskiem uzbrukumiem izjaukt uzvaras dienu Maskavā». Neviens no pasākumā esošajiem Eiropas Savienības valstu līderiem viņam neesot par to aizrādījis.
Al Jazeera atgādina, ka V. Zelenskis Erevānā teica, ka šī ir pirmā reize pa daudziem gadiem, kad Krievija nevar atļauties bruņutehnikas parādi un baidās, ka virs Sarkanā laukuma var parādīties droni. Viņš arī konstatēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārvešana uz Maskavu rada papildu iespējas Ukrainas «tālas darbības sankcijām».