Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Laiks, kad sieviete ieiet menopauzē

Menopauze - pēdējās menstruācijas sievietes dzīvē. Tas liecina, ka olnīcas pārstāj izstrādāt dzimumhormonus un zūd sievietes spēja radīt bērnus. Taču tas nenozīmē nenovēršamu viņas sievišķīguma un seksualitātes zudumu, kaut arī pirmie gadi pēc menopauzes daudzām sievietēm ir vieni no stresa pilnākajiem mūžā.

Tas saistīts gan ar pārmaiņām ģimenē - bieži tas ir laiks, kad bērni jau pieauguši un sieviete izjūt vientulību, gan ar izmaiņām darba un sociālajā dzīvē. Taču, nenoliedzami, vairumam sieviešu menopauze rada arī ļoti nepatīkamas pašsajūtas problēmas un veselības traucējumus, kas ievērojami ietekmē dzīvi. «Var jau samierināties - daba tā lēmusi, un neskaitāmas sieviešu paaudzes to ir pārcietušas. Taču pašlaik pasaulē kā svarīgākais kritērijs izvirzīta dzīves kvalitāte - ne tikai dzīvot, bet dzīvot pilnvērtīgi. Medicīna ir tiktāl attīstījusies, ka sniedz sievietei iespēju nesamierināties un novērst menopauzes izraisītos procesus,» uzskata Latvijas Medicīnas akadēmijas Ginekoloģijas un dzemdniecības katedras vadītāja docente Gunta Lazdāne. Hormonu trūkuma dēļ Klimaktērijs - pakāpeniska olnīcu «izdzišana» - vairumam sieviešu sākas ap 50 gadiem, bet var sākties arī krietni ātrāk vai vēlāk (42-57 gados). Dzimumhormoni estrogēni nosaka ne tikai sievietes reproduktīvās spējas, bet tiem ir ļoti liela ietekme visā organismā, tādēļ menopauzes periodā, olnīcām tos pārtraucot izstrādāt, tiek traucētas daudzas funkcijas dzimumorgānos, krūtīs, ādā, kaulos, asinsvados, tiek ietekmēta vielmaiņa un centrālā nervu sistēma. Sieviete šajā hormonālās pārkārtošanās laikā jūt virkni nepatīkamas pašsajūtas simptomu. Visbiežākie - spēja karstuma sajūta sejā, kaklā un krūšu rajonā, ādai kļūstot uzkrītoši sārtai, intensīva svīšana, nereti tā notiek vienlaikus ar reiboni, sliktu dūšu, sirdsklauvēm, pat durošām sāpēm sirdī un elpas trūkumu. To izraisa neregulāra ādas sīko asinsvadu sašaurināšanās un paplašināšanās. Sieviete sāk baidīties no šīm lēkmēm, naktī tās var radīt bezmiegu. Šīs parādības var atkārtoties vairākas reizes diennaktī, tiktāl pasliktinot pašsajūtu, ka tiek apgrūtinātas arī sievietes darba spējas. Olnīcu hormonu estrogēnu deficīta dēļ sejas un kakla āda kļūst sausāka, trauslāka un strauji savairojas krunciņas. Elastīgumu zaudē maksts un urīnpūšļa gļotāda, tā kļūst sausa un jutīga pret iekaisumiem. Tas apgrūtina dzimumdzīvi. Gada laikā pēc menopauzes ap 40% sieviešu rodas urinēšanas traucējumi, par kuriem sievietes bieži kautrējas runāt pat ar ārstu. Rodas neliela urīna nesaturēšana klepojot, smejoties, skrienot vai arī pārlieku bieža vajadzība urinēt. «Likumsakarīgi, ka šādi fiziski traucējumi atstāj ietekmi uz psihi un centrālo nervu sistēmu - sieviete kļūst nervoza, nomākta, histēriska, īgna, raudulīga un nelaimīga,» stāsta LMA P.Stradiņa klīniskās slimnīcas ginekoloģe endokrinoloģe Astrīda Tirāne. Joprojām zinātne diskutē, vai sievietei depresiju izraisa pati menopauze vai tās radītie simptomi. Taču pētījums Dānijā pierāda, ka nervu sistēmu regulējošo medikamentu patēriņš sieviešu vidū vecumā pirms un pēc menopauzes pieaug no viena līdz 11%. Ar hormonu deficītu saistīti arī atmiņas traucējumi. Slimības Diemžēl klimaktērijam raksturīgi ne tikai uzreiz jūtamie simptomi. Dažus gadus pēc menopauzes sievietēm palielinās risks saslimt ar hormonālās nepietiekamības izraisītām slimībām - osteoporozi (skat. Dienu 2.maijā), sirds un asinsvadu slimībām, locītavu iekaisumiem un deformācijām. Ja reproduktīvajā vecumā sievietes ir daudz veselīgākas par vīriešiem, tad, zūdot dzimumhormonu aizsargājošajam efektam, pēc menopauzes daudzām sievietēm veselība strauji pasliktinās, un risks saslimt ar infarktu vai insultu kļūst tikpat liels kā vīriešiem, bet pēc 75 gadu vecuma - pat lielāks nekā vīriešiem. Estrogēnu trūkums negatīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs, kas savukārt veicina sirds un galvas asinsvadu aizsprostošanos un išēmisko slimību. Tās smagākā izpausme ir infarkts vai insults. Hormonus kompensē «Latvijā joprojām daudzām sievietēm vārds «hormoni» asociējas ar kaut ko bīstamu. Taču tas, no kā sievietes baidās, mūsdienās vairs ir tikai māņi,» uzsver dr.Lazdāne. Hormonus aizvietojošā terapija (HAT) menopauzes vecumā ar īpašu preparātu palīdzību sievietes organismā kompensē izzūdošos hormonus, atjauno hormonālo līmeni un novērš hormonu deficīta izraisītos pašsajūtas un veselības traucējumus. HAT hormoni atšķirībā no kontraceptīvajiem hormonu preparātiem ir dabīgi - iegūti no grūsnu ķēvju urīna. Šim faktam gan nevajadzētu radīt jaunus aizspriedumus pret hormonu preparātiem, agrāko baiļu vietā (no pārmērīga resnuma, ūsām, rupjas balss) tagad sākot bīties no kādām zirdziskām izpausmēm sievietes izskatā vai uzvedībā. Pasaulē HAT pazīstama jau vairāk nekā 30 gadu, taču visaktīvāk tiek lietota pēdējos desmit. Ieguvumi un risks Tā kā hormonu preparātus pasaulē lieto vairāki miljoni sieviešu, ir veikti ļoti plaši pētījumi, kuros izvērtēti šīs terapijas plusi un mīnusi. Par veiksmīgiem ieguvumiem tiek atzīta šīs terapijas spēja īsā laikā likvidēt menopauzes izraisītos nepatīkamos simptomus - jau aprakstītās karstuma viļņu lēkmes, sirdsklauves, bezmiegu, asinsspiediena svārstības, pēkšņās garastāvokļa maiņas u.c. HAT novērš urīna nesaturēšanu un maksts sausuma radītās dzimumdzīves problēmas, nobremzē sejas un kakla ādas straujo novecošanos. Kā ļoti vērtīgs tiek atzīts HAT aizsargājošais efekts pret osteoporozi, kā arī infarkta un insulta riska mazināšana. Šīs terapija spēj mazināt sirds un asinsvadu slimību risku pat par 50%, kaut daži zinātnieki to vēl neuzskata par pierādītu. Turpinās pētījumi par to, kā HAT aizkavē jau esošu sirds slimību progresēšanu. Jaunākie atzinumi pauž, ka HAT rada aizsargājošu efektu arī pret Alcheimera slimību, kas laika gaitā sagrauj cilvēka atmiņu, novedot plānprātībā. Taču hormonu aizvietotājterapijas mīnusi arī ir pārdomu vērti, un pasaulē joprojām notiek plašas diskusijas. Šķēpi tiek lauzti par to, kā šī terapija ietekmē krūts vēža risku. Dr.Lazdāne: «Ir veikti daudzi pētījumi, taču to rezultāti ir ļoti pretrunīgi. Daži pierāda, ka, lietojot HAT, risks saslimt ar krūts vēzi sievietei pat mazinās, tomēr vairums pauž atzinumu, ka krūts vēža risks sievietēm, kas ilgus gadus lieto HAT, nedaudz paaugstinās. Toties pierādīts, ka HAT lietojušām sievietēm, kurām diagnosticēts vēzis, slimības gaita ir labdabīgāka un izveseļošanās veiksmīgāka nekā krūts vēža slimniecēm, kuras HAT nelieto. To izskaidro ar šī ļaundabīgā audzēja ātrāku diagnosticēšanu (HAT lietojošās sievietes regulāri apmeklē ārstu), kā arī ar to, ka hormonus lietojošajām sievietēm biežāk sastopams tāds krūts vēzis, kas labāk padodas ārstēšanai.» «Pagarināt jaunību» Visieteicamāk sievietei ir kopā ar ārstu izvērtēt menopauzes sūdzības un iespējamo hormonu nepietiekamības izraisīto slimību risku, izsverot HAT labvēlīgo ietekmi uz veselību un ieguvumus, to lietojot, kā arī novērtējot iespējamo negatīvo risku. HAT nebūtu ieteicams izvēlēties sievietēm, kurām tuvas radinieces ir slimojušas ar krūts vēzi. Šī terapija noteikti nav vēlama sievietēm, kuras ir paviršas pret sevi un par savu veselību nerūpējas, jo, uzsver dr.Tirāne, «izvēloties šo jaunības pagarināšanas ceļu, tas ir jādara medicīniski pareizi. Vispirms ir rūpīgi jāpārbauda veselība, vēlams arī noteikt hormonu līmeni organismā, izdarot analīzes. Turpmāk sievietēm, kuras izvēlējušās hormonus aizvietojošo terapiju, noteikti reizi gadā veselība jāpārbauda pie ārsta. Kā liecina aptaujas, arī ārzemēs šo terapiju vairāk lieto sociāli augstāko slāņu un izglītotākās sievietes, kas novērtē veselību un rūpējas par to.» Menopauzes vecuma sievietes kopā ar ārstu var izvēlēties savām vajadzībām visatbilstošākos hormonālos preparātus - tablešu, injekciju, plāksterīšu, svecīšu veidā. Mēnesī tie maksās vidēji piecus latus. Ieteicamāk izvēli lietot vai nelietot HAT izdarīt jau klimaktērija sākumā, taču šo terapiju var sākt arī vēlāk, pat vairākus gadus pēc menopauzes. Arī HAT lietošanas ilgums katrai sievietei var būt individuāls - līdz pat vairākiem gadiem, taču, pazūdot menopauzes nepatīkamajiem simptomiem, pārtraukt zāļu lietošanu bez ārsta ziņas nevajag. Sievietēm, kurām izoperētas olnīcas, klimakss ar visiem tā nepatīkamajiem pašsajūtas un veselības traucējumiem var iestāties ļoti strauji, tādēļ šīm sievietēm ārsts visdrīzāk ieteiks HAT. Palīdzēt sev pašai Sievietēm, kuras šo terapiju nevēlas vai kurām tā nebūtu ieteicama, ir citas iespējas, kā atvieglot nepatīkamās izjūtas menopauzes periodā. Lai atvieglotu spējos karstuma viļņus un svīšanu, ieteicams valkāt vieglu, ērtu kokvilnas apģērbu. Tas nodrošina ādai brīvu gaisa cirkulāciju. Naktī, lai pēc katras svīšanas nebūtu jāmaina izmirkušais palags, gulēt var uz liela izmēra dvieļa. Karstumu novēršanai labi palīdzēs vēsa duša. Savukārt tēja, kafija, asi ēdieni, alkohols, smēķēšana, karsta vanna, pirts, sauļošanās šīs lēkmes pastiprina. Jūtot karstuma viļņa tuvošanos, reizēm labi palīdz auksta ūdens glāze vai iziešana uz brīdi svaigā gaisā. Ēdienkartē vajadzētu ierobežot dzīvnieku taukus, vairāk lietot zema tauku satura piena vai skābpiena produktus, zivis, augļus, dārzeņus. Ieteicamas fiziskas nodarbības, kaut vai regulāras pastaigas. Aktīva fiziskā slodze ne vien uzlabo pašsajūtu, bet ir vieglākais un lētākais līdzeklis, kā novērst maksts un urīnpūšļa gļotādas elastīguma zudumu un urīna nesaturēšanu. Te palīdz arī speciāli starpenes muskulatūras nostiprināšanas vingrinājumi. Ārsts var ieteikt arī speciālas ziedes maksts higiēnai un ārstēšanai menopauzes laikā, lai sievietei nerastos nepatīkamas sajūtas dzimumdzīves brīžos. Lai uzlabotu emocionālo pašsajūtu, svarīgs ir normāls miegs - ieteicamas nomierinošas zāļu tējas vakarā. Ja iespējams, par savām raizēm un nomāktību vajadzētu izrunāties ar labu draugu, nevis censties nemieru, uzbudināmību, baiļu sajūtu paturēt sevī. Palīdzību var sniegt arī psihoterapeits. Ginekologs nav lieks Neatkarīgi no tā, vai sieviete lieto HAT vai ne, menopauzes vecumā un līdz pat mūža beigām ļoti svarīgi ir reizi gadā apmeklēt ginekologu vai ģimenes ārstu. To nedara daudzas sievietes. Viņas iedomājas, ka līdz ar menstruāciju izbeigšanos un zudušajām raizēm par nevēlamu grūtniecību ginekologs kļuvis lieks. Taču tieši šajā vecumā ievērojami palielinās risks saslimt ar dzemdes kakla, olnīcu un krūšu labdabīgiem un diemžēl arī ļaundabīgiem audzējiem, kas sākuma stadijās, kamēr ir veiksmīgāk ārstējami, lielākoties nekādas sūdzības nerada. Ginekoloģiskās apskates laikā tos var ātri diagnosticēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits