Valsts radītais mehānisms vēja enerģijas ražošanai rada aizdomas par pārcenš anos un miljonu šķērdēšanu
Jaukajai kolēģei Ievai patīk baltie vēja propelleri pie Grobiņas. Viņa zina, ka tie ražo videi draudzīgu enerģiju, un viņai par to ir prieks. Ieva neinteresējas, kam pieder šis vēja parks. Viņa tikai jautā, vai tāpēc, ka ir vēja enerģija, par elektrību jāmaksā mazāk. Vējš taču pūš par brīvu!
Nevaru Ievu iepriecināt, vēja ķeršana nav lēta. Turklāt valsts nupat radījusi mehānismu, kas vēja enerģiju Latvijā padara par dārgāko Eiropā un sēj aizdomas, ka ar labajiem nodomiem par atbalstu zaļajai enerģijai bruģēts ceļš konkrētu uzņēmēju interesēs. Ar iepriekšējās valdības svētību februāra beigās Ekonomikas ministrijas (EM) radītie jaunie atjaunojamās enerģijas atbalsta noteikumi, pērn izsludināta konkursa negaidīta atcelšana un pirmo pretendentu pieteikumi rada bažas, ka valsts par daudziem miljoniem sadārdzinājusi vēja enerģijas atbalsta cenu, lai, iespējams, konkrētiem spēlētājiem radītu ļoti pievilcīgu spēles laukumu.
Lielākais spēlētājs ir Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles meitām un sievai Kristiānai piederošs uzņēmums Rets investīcijas, kas saimnieko Grobiņas vēja parkā un kura ražoto enerģiju Latvenergo vēl visu šo gadu iepirks pēc vecās atbalsta shēmas, tā sauktā dubultā tarifa. Pēc tam Rets investīcijas varēs pretendēt uz jauno atbalsta shēmu, kas vēja ķeršanu tai nepasliktinās. Savukārt viens no potenciālajiem jaunajiem spēlētājiem ir firma Rapsoil, kas, iespējams, saistīta ar A.Šķēlem un ekspremjeram Aigaram Kalvītim (TP) pietuvināto uzņēmēju Jāni Sprinovski.
Jaunais atbalsta mehānisms stājās spēkā 14.martā, divas dienas
pēc Valda Dombrovska (JL) valdības apstiprināšanas. Marta beigās,
reaģējot uz bažām par, iespējams, negodīgu rīcību, jaunais
ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) to īstenošanu apturējis.
Kas maksā?
Maijā par Grobiņas vēja propelleru saķerto enerģiju Latvenergo šī parka īpašniekam maksās 12,5 santīmus par kilovatstundu (kWh), kamēr Ieva par elektroenerģiju no Latvenergo kopējā katla maksās krietni mazāk, ap 7 santīmiem par kWh. Ieva par vēja enerģiju jau samaksā, maksājot Latvenergo rēķinus. Likumdošanas valodā to sauc par obligāto iepirkumu par garantētu cenu, ko īsteno Latvenergo. Pārdot brīvā tirgū vēja enerģiju ražotājs nevar, jo tirgus cenas (vidēji 3 santīmi par kWh) ir zemākas par biznesa izmaksām.
Obligātais iepirkums ir klasisks valsts atbalsta mehānisms zaļās enerģijas attīstībai. Vienlaikus tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Latvenergo tarifs ir augstāks, nekā tas būtu, ja valsts zaļo enerģiju neatbalstītu. Tā tas ir, jo ar zaļās, bet dārgākās enerģijas iepirkšanu saistītos tēriņus Latvenergo iekļauj izmaksās, aprēķinot elektroenerģijas tarifu patērētājiem.
Kā bija?
Bez A.Šķēles ģimenei piederošā vēja parka pie Grobiņas (sāka darboties 2002.gadā, kad vēl spēkā bija dubultais tarifs, kuru pēc tam atcēla) citi jauni un lieli vēji parki Latvijā līdz šim nav uzcelti. Iemesli - nebija mehānisma, kas garantētu biznesam pietiekami pievilcīgu enerģijas iepirkuma cenu, turklāt arī prasības darbības uzsākšanai bija sarežģītas.
Nopietnāk par vēja parku attīstīšanu valsts aizdomājās pērn pavasarī. EM izsludināja konkursu 100 megavatu (MW) vēja enerģijas obligātajam iepirkumam. Tas deva sajūtu, ka valsts ir gatava atbalstīt jaunus vēja parkus. Lai valsts nepārmaksātu, konkurss noteica, ka obligātajam iepirkumam pārdodamās vēja enerģijas maksimālā cena nevar būt lielāka par 10 eirocentiem (7 santīmi) par kWh un ka uzvarēs tie, kas solīs zemāku cenu. Konkursam bija jānoslēdzas martā, EM bija saņemti divi pieteikumi. Taču brīdī, kad EM vajadzēja atvērt aploksnes ar pretendentu - firmu Lenkas energo un TCK - piedāvājumiem, ministrija konkursu atcēla. Aploksnes neatvērtas nosūtīja atpakaļ.
Kas mainījās?
Bija radušies jaunie atjaunojamo resursu atbalsta noteikumi. Valsts ar tiem pateica, ka par vēja enerģiju tā maksās vairāk. Galvenās atšķirības - garantēto enerģijas iepirkuma cenu valsts ir fiksējusi un par to nav jācīnās konkursā, solot zemāku cenu. Turklāt jaunā cena - vidēji 13-14 santīmu par kWh - ir gandrīz uz pusi lielāka nekā konkursā noteiktie griesti. Obligāta iepirkuma apjoms nav neierobežots, kvota ir tā pati, uz kuru bija izsludināts konkurss. Taču cena tagad ir daudz augstāka, tāpēc arī pretendentu daudz vairāk.
Jau pirmajās dienās pēc jauno noteikumu spēkā stāšanās (14.martā) EM uzņēmēju pieteiktais vēja enerģijas apmērs bija vairākas reizes lielāks par obligāto iepirkumu. Jaunie noteikumi nepasaka, kam tiek dota priekšroka. Īpašu kritēriju nav, pieteikumus EM izskata iesniegšanas kārtībā. Pretendentiem nav jāapliecina finanšu spējas investēt naudu vēja parku uzcelšanā. Vienīgi, iesniedzot dokumentus, ir jāpierāda, ka īpašumā ir zeme, uz kuras vēja parku attīstīt, un ka vēja stiprums konkrētajā vietā atbilst noteiktam intensitātes slieksnim.
Lielākas iespējas tikt pie garantētā iepirkuma ir tiem, kas rindā pirmie. Līdz pagājušās nedēļas beigām bija pieteikušies ap 40 pretendentu.
Kāpēc bažas?
Bažas, ka jaunie noteikumi nav nejauši un apsviedīgākie par konkursa atcelšanu nojautuši savlaicīgi, rada fakts, ka starp pirmajiem trim pieteikumu iesniedzējiem ir ar TP smagsvariem saistītā Rapsoil, kas pieteikusies saražot 70% no visa valsts iepirkuma.
Taču īpašas aizdomas rada EM negaidīti atceltais konkurss. Viens no tā dalībniekiem - firma TCK - marta beigās vērsās pie jaunā ekonomikas ministra A.Kampara ar lūgumu izskaidrot, kāds ir likumīgais pamats konkursa atcelšanai un vai tai ir tiesības pretendēt uz obligāto iepirkumu pēc jaunajiem, labākajiem nosacījumiem. Ministra rīcība bija ātra. Līdz lēmumu likumības noskaidrošanai viņš uzdeva EM ierēdņiem apturēt lēmumus par jaunajiem pieteikumiem vēja enerģijas ražošanai obligātā iepirkuma ietvaros.
TCK pārstāvis Renārs Urbanovičs Dienai neatklāja, kādu cenu uzņēmums konkursā solījis. Taču viņš atzina, ka tā bijusi zemāka par noteiktajiem griestiem. No viņa teiktā varēja secināt, ka TCK vēja enerģiju piedāvājusi ražot un pārdot valstij par 7-8 eirocentiem (ap 5-6 santīmiem) par kWh.
Šāda cena ir vismaz divas reizes zemāka nekā cena, par kādu valsts jaunajos noteikumos vēja enerģiju apņēmusies iepirkt. Valsts noteiktais obligātā iepirkuma apjoms ir nedaudz virs 196 miljoniem kilovatstundu. Pieņemot, ka šo vēja enerģijas daudzumu saražot konkursā pieteikušies pretendenti par, piemēram, 8 eirocentiem (6 santīmi), tās iepirkšanai Latvenergo ik gadu iztērētu ap 11,7 miljonus latu. Savukārt, ja konkursā obligātajam iepirkumam piedāvātā vēja enerģijas cena būtu noteiktie griesti - 10 eirocenti (7 santīmi) par kWh - Latvenergo tēriņi gadā būtu 14 miljoni latu. Atsakoties no konkursa un, radot jaunos noteikumus ar krietni augstāko cenu, valsts Latvenergo personā par vēja enerģijas attīstību pauž gatavību maksāt 25-28 miljonus latu gadā.
Rodas jautājums, kāpēc valsts no konkursa atteicās un radīja noteikumus, kas vēja enerģiju padara vairāk nekā divas reizes dārgāku, ja uzņēmēji to bija gatavi darīt par zemāku cenu. Latvenergo šāds solis nozīmē uz pusi lielākus izdevumus vēja enerģijas iepirkšanai, savukārt tā klientiem - tarifu celšanos. Ieguvēji no šādas rīcības, protams, ir tie vēja enerģijas ražotāji, kas atbilstoši jaunajiem noteikumiem saņems tiesības pārdot enerģiju obligātajā iepirkumā.
Politisku intrigu piedod fakts, ka TCK īpašnieki ir tā sauktie Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenti - uzņēmēji Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs.
Kā būs?
Par noteikumiem atbildīgais EM ierēdnis, Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma nekā negodīga nesaskata. Konkurss atcelts, jo nozares lietpratēji atzinuši, ka tas nav labs veids, kā sekmēt vēja enerģiju. Bijušas bažas, ka neviens nepieteiksies vai būs cenu dempings, t.i., pretendentu valstij obligātajā iepirkumā piedāvātā vēja enerģijas cena būs pārāk zema.
Savukārt ministrs A.Kampars sola nodrošināt, lai vēja ķeršanai būtu godīga biznesa gars. Kā viņam tas izdosies, būs redzams tuvākajā laikā.
**
Kāds ir Šķēles vektors?
- Vienīgais nopietnais spēlētājs vēja biznesā šobrīd ir Grobiņas vēja parka īpašnieks firma Rets investīcijas, kas kopš 2007.gada beigām oficiāli pieder Andra Šķēles ģimenes locekļiem.
- Rets investīcijas vēja biznesā darbojas, pamatojoties uz 2000.gada pavasarī izsniegtām 11 licencēm (katru pa 2 MW) vēja enerģijas ražošanai par dubulto tarifu. Tās izsniedza A.Šķēle, būdams premjers, dienā, kad pildīja ekonomikas ministra pienākumus.
- Otrs spēlētājs ir firma BK Enerģija, tai pieder viens propellers netālu no Liepājas. Tās īpašnieks ir Jānis Sprinovskis. Viņš savulaik bija arī Rets investīcijas līdzīpašnieks. J.Sprinovskis darbojas enerģētikā, viņš ir saistīts arī ar mazo HES biznesu, kur kopīgus projektus īstenojis ar ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) partneriem.
- Ņemot vērā A.Šķēles darbības specifiku - sakārtot biznesu, nodrošinot labvēlīgu likumu bāzi, un pēc tam pārdot profesionāļiem - ir maz ticams, ka Rets investīcijas pārskatāmā nākotnē nemainīs īpašniekus. Rets investīcijas īpašnieka Privāto aktīvu pārvaldes (PAP) preses pārstāvis bija lakonisks: "PAP regulāri vērtē izrādīto interesi par Rets investīcijām. Līdz šodienai neviens no izskatītajiem piedāvājumiem nav pieņemts, un par pārdošanu līdz ar to lemt nav pamata."
**
Tagad maisam gals vaļā
Uģis Sarma, EM enerģētikas departamenta direktors
Visu laiku presē bija pārmetumi, ka Latvija neko nedara vēja enerģijas attīstībai, ka vējš kā alternatīvs enerģijas veids ir aizmirsts, ka tiek likti birokrātiski šķēršļi. Bija milzīgs spiediens no sabiedrības, no ES. Tagad maisam gals ir vaļā. Jaunajos noteikumos fiksētā vēja enerģijas cena ir liela, viena no lielākajām Eiropā. Taču par to plaši diskutēja eksperti, un cena ir tāda, lai radītu pamatu vēja enerģijas biznesa attīstībai.
Juris Ozoliņš, enerģētikas komisāra Andra Piebalga padomnieks
Lobiji ir pārcentušies. Tas, ka valsts rada nosacījumus, kas veicina zaļās enerģijas attīstību, protams, ir labi. Taču, manuprāt, vēja enerģijas cena pēc jaunajiem noteikumiem Latvijas apstākļiem nav saprātīga un ir pārspīlēti augsta. Man liekas, šis tarifs ir ļoti "trekns", var sākties sabiedrības protesti. Nosakot vēja enerģijas cenu, nevar vadīties tikai pēc ekonomiskām kategorijām - vēja staciju izmaksām un biznesa perspektīvas. Tas ir jautājums par to, vai sabiedrība ir gatava nest upuri un atjaunojamās enerģijas vārdā maksāt konkrētu procentu vairāk par elektroenerģiju, ko tā pērk no Latvenergo.
***
Kāja durvīs - jau laikus
To, ka zinošākie izdevīgajai vēja ķeršanai gatavojās laikus, stiprina Dienas pētītais par firmu Rapsoil, kas ir trešā rindā pēc obligātā vēja enerģijas iepirkuma par augsto, garantēto cenu.
Jaunajos noteikumos prasītos dokumentus, no kuriem svarīgākais ir apliecinājums zemes īpašumam vēja parka celšanai vietā, kur vēja intensitāte ir augsta un atbilst noteiktajiem kritērijiem, Rapsoil sākusi kārtot jau laikus - brīdī, kad publiski bija zināms tikai par Ekonomikas ministrijas (EM) izsludināto konkursu. Tobrīd neviens nerunāja, ka būs citi spēles noteikumi un valsts piedāvās daudz lielāku atbalstu.
"Uzņēmums SIA Rapsoil vēlētos veikt izpēti vēja elektrostaciju iespējamai uzstādīšanai Liepājas pilsētā. (..) Vēja elektrostaciju uzstādīšana gar jūras krasta zonu veiktu arī krasta aizsardzības un nostiprināšanas funkcijas," šī lakoniskā vēstule, ko jau pērn 18.jūnijā Rapsoil valdes loceklis Gints Sorokins nosūtīja Liepājas mēram Uldim Seskam (Liepājas partija, TP sadarbības partneris), ir oficiālais pamats, kāpēc tika dota zaļā gaisma vēja parkam jūras krastā. Rapsoil lūdza ar viņiem noslēgt priekšlīgumu par zemes nomu. Liepājas dome neiebilda un jau 3.jūlijā rezervēja Rapsoil platību Baltijas jūras krasta kāpu zonā. U.Sesks atbalstu skaidro ar "cīņu par investīcijām pilsētai".
Rapsoil plāniem ar Liepājas domes lēmumu vien nepietika, par atļauju veikt apbūvi kāpās jālemj valdībai. Rapsoil veicās. Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība rīkojumu, kas firmai ļauj celt vēja parku noskatītajā zemē, pieņēma tieši dienā, kad tika lemts par jaunajiem atjaunojamo resursu atbalsta noteikumiem, - 24.februārī. Ar lūgumu atbalstīt zemes izmantošanu Rapsoil vēja parka būvniecībai Liepājas dome vērsās pie ekonomikas ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK), valdības rīkojuma projektu sagatavoja EM Būvniecības departaments.
Jaunie vēja ķeršanai izdevīgie noteikumi stājās spēkā sestdien, 14.martā. Pirmdienas rītā Rapsoil jau bija iesniedzis pieprasījumu uz 138 400 MWh - ap 70% no valsts iepirkuma apjoma.
Gludais ceļš aprāvās, kad iesniegumu par obligātā iepirkuma kvotas piešķiršanu EM jaunā ekonomikas ministra vadībā aizsūtīja atpakaļ precizēšanai. Pieteikums neatbilda noteikumos paredzētajai formai, un neskaidrība bijusi arī par Rapsoil tiesībām uz zemi, kur paredzēts uzstādīt ģeneratorus, saka EM Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma. 30 dienu laikā jāpierāda, ka zeme ir lietošanā vai īpašumā. Arī Liepājas Reģionālā vides pārvalde pieprasīja Rapsoil sagatavot jaunu iesniegumu ietekmes uz vidi izvērtējumam.
Ko tagad iesāks Rapsoil, Dienai uzzināt neizdevās. Kā pēdējā e-pastā norādīja firmas valdes loceklis G.Sorokins, komentāru nebūs, "kamēr nav skaidra projekta realizācija kopumā". G.Sorokins nenoliedz, ka pērnvasar rezervēt zemi Rapsoil lūdzis, jo, "ja mēs kaut ko sāktu virzīt tikai tagad, nepaspētu pieteikties kvotām".
Ja Rapsoil projektu īstenos, Liepājas ziemeļos sliesies 22 ģeneratori, vēja parka celtniecībā nāktos investēt vairāk nekā 40 miljonus latu. Taču, saņemot obligātā iepirkuma kvotas, šo summu viņi atpelnītu 7-8 gados, lēš eksperti. Lai gan uzņēmuma pārstāvis apgalvo, ka parku plāno būvēt austrieši, vairāki apstākļi norāda uz projekta saikni ar TP smagsvariem tuvo Jāni Sprinovski, kurš jau ilgus gadus nodarbojas ar enerģijas ražošanu, ko pārdod par paaugstinātiem tarifiem.
**
Kas ir Rapsoil?
Jaunajā obligātajā iepirkumā vēlas pārdot 138 400 MWh elektroenerģijas gadā jeb 70% no visa iepirkuma.
Elektrostacija iecerēta pie Liepājas pilsētas ziemeļu robežas Lībiešu ielā.
Vēju parkam rezervētā zeme pieder Liepājas domei un SIA Liepājas RAS (Liepājas pilsētas un rajona pašvaldību kopuzņēmums, apsaimnieko sadzīves atkritumus).
Dibināta 2002.gada jūnijā.
Līdz 2006.gada jūnijam vienīgais īpašnieks ir TP smagsvariem tuvais Jānis Sprinovskis. No 2008.gada novembra - a/s Energy & Communication.
Šobrīd J.Sprinovski ar Rapsoil vieno firmas valdes loceklis Gints Sorokins, kurš darbojas vēl citu J.Sprinovska uzņēmumu valdēs, to vidū firmā BK Enerģija
***
Lielākas iespējas tikt pie garantētā iepirkuma ir tiem, kas rindā pirmie. Līdz pagājušās nedēļas beigām bija pieteikušies ap 40 pretendentu