Piedzīvojumi baletā un karalaukā

Novikova, M.Mordkina, T.Bekas. Rīgā atgriezušos, profesors J.Vītols viņā saskata īsto kandidātu topošās operas baletmeistaram. Arī pirmais dejotājs viņš tobrīd ir, blakus pirmajām septiņām mūsu baleta pionierēm. 1919.gada maijā viņš kā brīvprātīgais piesakās Latvijas armijā. Komisāru apbalvo ar Lāčplēša ordeni. Pēc atvaļināšanas viņš turpina baletmeistara darbu LNO. 1921.gadā operā uzstājas slavenā balerīna Olga Spesivceva, kurā samīlas vai pusrīgas, arī Komisārs. Viņa aizvilina baleta šefu sev līdzi uz Londonu, solot angažementu izcilajā Djagiļeva Krievu baleta antreprīzē un iespēju mācīties pie sava laika dižākā deju skolotāja Enriko Čeketi. Pēc gada, atgriežoties mājās, Komisārs savukārt atved uz Rīgu īstu profesionāli - bijušo Pēterburgas Marijas teātra baleta režisoru Nikolaju Sergejevu. Viņš iestudē jaunajai baleta trupai pirmo pilnmetrāžas izrādi - Veltīgo uzmanību. Latviešu balets beidzot ir realitāte! Taču celmlauzis atvedis sev līdzi no drēgnās Albionas arī saasinājušos tbc. Vairs tikai dažus gadus viņš nostrādā LNO par nākamo baletmeistaru Sergejeva un Aleksandras Fjodorovas palīgu, nodejo savas spilgtākās lomas - Abderahmanu Raimondā, Pjero Arlekinādē, doktoru Kopeliusu Kopēlijā. Pēdējos mūža gadus Komisārs pavada Jaunsvirlaukas Kalna Līčos. Top poētiski baletu libreti - Saules meita, Sapņu princis. 1931.gada 22.oktobrī V.Komisāra mūžs ir galā. 1935.gada 9.maijā LNO rampas ugunis ierauga pirmais latviešu nacionālais balets - J.Mediņa Mīlas uzvara, kura libreta autors ir Voldemārs Komisārs. LNO balets viņu godinās jaunajā sezonā. Visticamāk - ar Kopēliju, kurā Komisārs pirms 73 gadiem aizrautīgi darbojās kā Kopēlius.