Reimatisms. Vai tikai vecuma kaite?

«Zem šā vārda slēpjas daudzas slimības. Tās ir svarīgi pareizi un laikā noteikt, lai varētu atbilstoši ārstēt.» Kolagenozes - neskaidras izcelsmes slimības Reimatiskās slimības ir vienas no visbiežāk sastopamajām iekšķīgo slimību grupām. Šo slimību sociāli medicīnisko nozīmīgumu nosaka gan to plašā izplatība, gan tas, ka cilvēki bieži saslimst agrā jaunībā vai pat bērnībā, gan slimību ilgstošā norise un slimnieku biežā progresējošā darba nespēja, kā pārejošā, tā arī ilglaicīgā. Rezultātā reti kad cilvēks pēc saslimšanas spēj strādāt savā darba- vietā un saglabāt iepriekšējo algu. Ekonomiski attīstītajās valstīs kopumā saslimstībai ar reimatiskajām slimībām ir tendence pieaugt. Arvien lielāki līdzekļi tiek tērēti šo slimību izpētei, diagnostikai un ārstēšanas metožu uzlabošanai. Jēdziens «reimatiskās slimības» ietver sevī ne tikai reimatismu, bet arī locītavu, mīksto audu un muskuļu iekaisuma slimības un saistaudu kolagenozes - neskaidru cēloņu izraisītas saslimšanas. Pie tām pieskaitāmi: sistēmvaskulīti, sistēmiskā sarkanā vilkēde, sistēmiskā skleroze, polimiozīts u.c. Izšķirošā loma kolagenožu izcelsmē ir alerģijai. Tomēr atšķirībā no citām alerģiskām slimībām tām piemīt autoalerģisks raksturs - tas nozīmē, ka imūnsistēma «kļūdās», jo organisms izstrādā antivielas, nevis lai cīnītos pret naidīgiem mikrobiem, bet bojājot pats sevi. Tā kā tiek skarta visa saistaudu sistēma, pārmaiņas notiek ne tikai locītavās, bet arī asinsvadu sieniņās, ādā, muskuļos un iekšējos orgānos. Antivielu rašanos veicina infekcijas, traumas, pārsalšana, ultravioletie stari, daži medikamenti, traucējumi nervu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā u.c. faktori. Reimatisms nav vecuma pazīme Pašlaik visā pasaulē vērojama saslimstības ar reimatismu samazināšanās. Visbiežāk saslimst jaunībā vai pat bērnībā. Reimatismu veicina uzturēšanās mitrās, aukstās telpās un caurvējā, nabadzīgs, nepilnvērtīgs uzturs, neārstēti, hroniski iekaisumi mandelēs, deguna blakusdobumos, bojāti zobi u.c. Reimatismu izraisa A streptokoki. Slimības sākumā var būt locītavu iekaisuma pazīmes. Sevišķi raksturīgas migrējošās sāpes un pietūkums locītavās, neliels ādas apsarkums. Reimatismam raksturīgs sākums - divas līdz trīs nedēļas pēc inficēšanās ar streptokoku, piemēram, pēc saslimšanas ar angīnu. Nopietnākās iekaisīgās pārmaiņas skar sirdi - gan sirds muskuli, radot nopietnus sirds ritma un vadīšanas traucējumus, gan iekšējo saistaudu pārklāju - endokardu. Veidojas endokardīts, kas savukārt rada smagus sirds vārstuļa bojājumus. Rezultātā apmēram 90- 95% slimnieku sirgst ar sirdskaitēm. Endokardīta agrīnajai atpazīšanai un sirds vārstuļa bojājuma pakāpes noteikšanai tiek veikta speciāla ehokardiogrāfiskā izmeklēšāna. Tā kā ar reimatismu slimojošajiem pacientiem galvenais cietējorgāns ir sirds, visa viņu medicīniskā aprūpe tiek koncentrēta specializētās kardioloģijas nodaļās. Ja sirdskaite apdraud slimnieka dzīvību, speciālistiem iespējams viņu laikus nosūtīt uz P.Stradiņa klīniskās slimnīcas kardioķirurģijas klīniku, kur tiek veikta sirds operācija. Artrīti Strauji palielinās to cilvēku skaits, kuri cieš no izplatītas locītavu iekaisīgas slimības - reimatoīdā artrīta, kas plašāk pazīstams ar nosaukumu poliartrīts. Ikdienas dzīvē to mēdz saukt par īsto locītavu reimatismu, kaut gan patiesībā tā ir pavisam cita slimība. Šī slimība ir bīstama ar to, ka sākas bērnībā vai jaunībā. Pusmūža vecumā pārsvarā slimo sievietes; vienlaicīgi, simetriski tiek skartas galvenokārt sīkās locītavas; strauji bojājas locītavu virsmas; rodas lielas sāpes un kustību ierobežojumi; nereti - izteikta invaliditāte. Slimība var sākties pēkšņi ar paaugstinātu temperatūru un stiprām sāpēm locītavās. Sāpes mitējas, bet pēc tam rodas no jauna. Gandrīz vienmēr no rītiem locītavās jūtams stīvums, kas pēc iekustēšanās mazinās. Locītavas bieži pietūkst, kļūst sāpīgas un deformējas, bet muskuļi ap tām atrofējas. Diagnosticēšana Izteiktu lielo locītavu, piemēram, gūžas vai ceļu, deformācija un kustību traucējumu gadījumos nepieciešama to operatīva ārstēšana. Labi rezultāti tiek sasniegti ar pilnīgu locītavu nomaiņu - endoprotezēšanu. Pagaidām Latvijā tā ir dārga (endoprotezēšana maksā aptuveni Ls 1000), bet tehniski veiksmīgi risināma ārstēšana. Pieaug arī ar reaktīvajiem artrītiem un spondiloartropātijām, kas rada iekaisīgas izmaiņas lielajā un sīkajās locītavās, kā arī mugurkaulā, saslimušo skaits. Šo slimību attīstību bieži novēro pēc zarnu infekcijām: salmonelozes, dizintērijas, jersinozes, pseidotuberkulozes u.c; pēc hroniskām uroģenitālām infekcijām, to skaitā arī seksuāli transmisīvajām: hlamidiozes, ureaplazmozes, mikoplazmozes, gardenerelozes u.c. Diemžēl ne vienmēr pacients pats zina par šo dažādo infekciju klātbūtni, jo ne visiem slimniekiem tās rada būtiskus subjektīvus traucējumus. Savukārt tādas slimības kā primārais osteoartrīts attīstību veicina gan mazkustīgs dzīves- veids un aptaukošanās, gan smags fizisks darbs. Locītavu slimības ir tik dažādas, ka tikai speciālists var izšķirt, vai sūdzības par kaulu, locītavu un muskuļu sāpēm ir, piemēram, sekundārais osteoartrīts, kas radies uz traumas vai statisku traucējumu pamata, vai locītavu bojājums endokrīnajo slimību dēļ, tādu kā cukura diabēts vai vairogdziedzera funkcijas pavājināšanās. Bet varbūt slimniekam ir mikrokristāliskais artrīts, piemēram, plaši pazīstamā podagra. Par locītavu iekaisuma slimībām līdzīgiem simptomiem var sūdzēties slimnieki, kuri cieš no dažādas lokalizācijas ļaundabīgajiem audzējiem. Lai varētu izvēlēties veiksmīgāko ārstēšanās taktiku, bieži nepieciešams veikt sarežģītu bakterioloģisku, imunoloģisku un audu šūnu izmeklēšanu pacientiem, kuriem tas nepieciešams. Latvijas Reimatoloģijas centrā, kas atrodas P.Stradiņa klīniskās slimnīcas 26.reimatoloģijas nodaļā, iespējams saņemt konsultācijas. Ja nepieciešams, slimnieks var tikt uzreiz hospitalizēts. Slimnīcas konsultatīvajā poliklīnikā ārsti reimatologi pieņem kartu darbdienu. Locītavu un kaulu sāpes mēdz piemeklēt cilvēkus arī daudzu citu slimību gadījumos. Piemēram, slimojot ar gripu, slimnieki bieži sūdzas par kaulu sāpēm. Arī pēc lielas fiziskas slodzes, spēcīga stresa, kad viss ķermenis bijis kā uzvilkta loka stiegra, vai nogurdinoša, monotona darba, atdzišanas u.tml. var sāpēt locītavas, muskuļi un kauli. Parasti, nodrošinot siltumu, mieru, atpūtu un kvalitatīvu uzturu, nepatīkamās parādības ātri pāriet. Cilvēks jūtas labāk jau pēc dažam stundām, bet pēc atspirdzinoša miega lielākoties visām sāpēm būtu jāpāriet. Ārstēšana Slimniekiem, kuri cieš no locītavu slimībām, nākas lietot daudz zāļu, vairums no kurām ir ļoti dārgas. Bieži nepieciešams ārstēties visu mūžu. Sāpju dēļ rodas depresijas, psiholoģiskais stāvoklis var būt visai smags. Dažkārt ir vajadzīga ne tikai tuvinieku, draugu vai profesionāla psihologa palīdzība, bet arī ārstēšanās ar speciāliem preparātiem, kas atvieglo garīgās un fiziskās ciešanas. Pacienti 3-4 reizes gadā slimības saasinājumu laikā spiesti pavadīt stacionārā. Neskatoties uz agro rudeni, Stradiņu slimnīcas reimatoloģijas nodaļa jau ir pārpildīta - paredzēto 60 cilvēku vietā ārstējas 77. Ziemā slimnieku skaits ir ap 90. Cenšoties remdēt sāpes, slimnieki meklē un izmēģina visu - tiek likti lietā tautas medicīnas paņēmieni: suņu vilna, pēršanās ar nātrēm, bišu dzēlieni, arī daudzi ļoti neparasti paņēmieni un līdzekļi. Tikai piekopjot veselīgu dzīvesveidu, kustoties un ievērojot visus ārstu nosacījumus, ir iespējams panākt jūtamu veselības uzlabošanos. Ja esat novērojuši šādus simptomus ilgāku laiku saglabājas paaugstināta, nesaprotamu cēloņu izraisīta temperatūra; dažādi izsitumi uz ādas un gļotādā ar vai bez niezes, apsarkums, asinsizplūdumi u.c.; sāpes ar vai bez locītavu pietūkuma, kas nepāriet 2-3 dienu laikā; sāpes muskuļos, sevišķi simetriskās muskuļu grupās, piemēram, abos augšstilbos, rokās vai plecos; kustību ierobežojumi locītavās, arī mugurkaulā; pat siltā laikā vai telpās tirpst vai salst rokas, kājas; nemotivēts nogurums pēs nelielas fiziskas piepūles, elpas trūkums, sirds ritma traucējumi; novājēšana, kas nav saistīta ar diētām, sporta nodarbībām, stresu un darba slodzi; svīšana, ieteicams nenodarboties ar pašdiagnostiku un pašārstēšanos, bet griezties pēc palīdzības pie ārsta reimatologa, sevišķi, ja vienlaikus novērojami vairāki no šiem simptomiem.