Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Sargājiet bērnu no galvas traumas

Pieaugušie dažkārt cits citam cenšas noslēpt negadījumu un to noliedz arī ārsta klātbūtnē Pēdējos gados kritiski pieaudzis no kritiena galvas traumas guvušu zīdaiņu un mazu bērnu skaits. Bērnu slimnīcas ķirurģe Inguna Stirboviča stāsta, ka kopā ar bērnu traumpunktā ieradušies vecāki bieži vien pat nespējot ārstiem paskaidrot, kādos apstākļos negadījums noticis.

«Tas nozīmē, ka tajā brīdī viņi ar bērnu nav pat atradušies vienā telpā. Mazam bērnam nav baiļu sajūtas no augstuma (tā parādās ap 7 gadu vecumu), toties viņam ir ļoti bail, ka pazuduši vecāki, un viņš pa taisnāko ceļu dodas viņus meklēt. Ātrās palīdzības brigādei bieži jāpieredz: istabā pie gultas palicis nejauši piestumts krēsls, turpat netālu galds un logs, kas līdz galam vaļā. Mazulis izvēlies.» Pilnīgā neizpratnē ķirurģe bijusi gluži nesen, kad traumpunktā ar ātro palīdzību ļoti smagā stāvoklī nogādāts pa 6. stāva logu izkritis 1 gadu un 1 mēnesi vecs bērns. Viņa dzīvību ārstiem par laimi izdevies glābt. Puns ar galvaskausa lūzumu Paturēt prātā, ka zīdainis uz virsmas (gultas, pārtinamā galdiņa) jānovieto perpendikulāri malai, jaunie vecāki to mēdz piemirst. I. Stirboviča: «Parasti arguments ir - viņš vēl neveļas! Taču viens mirklis - un mazulis sāks velties. Pat mēnesi vecs bērns aktīvi kustas un kūņojas uz visām pusēm. Zīdaiņu, kuri nokrituši no zema augstuma, pēdējā laikā ir ļoti daudz - gadās pat, ka dienā ir vairāki lauztu galvaskausu gadījumi.» Ja vecākiem bērniem par nopietnu traumu liecina acīm redzami simptomi: bezsamaņa un vemšana, tad zīdaiņi sākumā tikai gauži raud un ir grūti nomierināmi. «Tajā pašā vakarā, bet bieži tikai pēc vienas vai divām dienām, zīdainim galvas matainajā daļā parādās liels, mīksts puns kā gumijas balons, pildīts ar ūdeni. Gadās, ka vecāki kritienam nav piegriezuši īpašu vērību un domā: bērnam kaut kas iekodis. 95% gadījumu mīkstais puns liecina par galvaskausa lūzumu.» Maziem bērniem (ir gadījumi, kad novēro arī lielākiem bērniem) raksturīgs tā sauktais gaišais periods - pirmajās dienās pēc kritiena viņš var neizskatīties slims. «Viņš var būt raudulīgs, sliktāk ēd, izjūt nepatiku, ja aizskar galvu, taču kopumā ir tāds, kā vienmēr. Ar krūti barotie bērni pat var būt smaidīgi un apmierināti. Acu zīlītes pirmajā un otrajā dienā ir vienādas. Tomēr parādās mīkstais puns un rentgens uzrāda lūzumu.» Nopietna ārstēšana tādos gadījumos ilgst mēnesi, bet regulāra, rūpīga kontrole turpinās vienu gadu. Parasti vecākus satrauc sekas. I. Stirboviča teic, ka katrs gadījums ir individuāls. «Ja nepilnīgi ārstējas, var rasties pat epilepsija. Varbūt bērns vēlākos gados būtu emocionāli bagātāks, talantīgāks un attapīgāks, taču to mēs nevaram pārbaudīt un līdz ar to - apgalvot.» Mazuli nedrīkst kratīt Kuram gan nav gadījies kaut reizi sajust iekšējas dusmas uz mazuli, kurš raud un ne ar kādiem mīļuma un cieņas pilniem līdzekļiem nav piedabūjams apklust. Nenoliegsim, nesavaldīgākiem vecākiem tādos brīžos gadās savu nereti tik tikko gadiņu veco atvasi sakratīt. Pašiem šķiet - viegli, taču sekas var būt nopietnas. «Medicīnā to sauc par kratītā bērna sindromu. Maza bērna galvas smadzenes uz smadzeņu stumbra nefiksējas stingri, bet kustas. Līdz ar to pēc kratīšanas smadzeņu vielā var parādīties sīki asins izplūdumi. No tiem ātri vien var attīstīties smadzeņu tūska.» I.Stirboviča stāsta, ka muļķīgākais, kas vien kratīšanas un kritienu gadījumos var būt, - ka pieaugušie cits citam cenšas noslēpt negadījumu un to noliedz arī ārsta klātbūtnē. Svarīgāk par sava goda saglābšanu ir atklāt negadījuma apstākļus, kas var palīdzēt, nosakot diagnozi. «Pietiekami bieži ir gadījumi, kad tēvs vienā rokā nes zīdaini kulbā, otrā iepirkumu maisiņu. Pie dzīvokļa durvīm manipulējot ar atslēgām, viena kulbas siksna viņam nevilšus izslīd no rokām un zīdainis izkrīt. Siksnas vienmēr rūpīgi jāpārbauda, tās mēdz notrūkt. Vecākiem jāuzmana arī «ķengursomas», kurām nav stingri fiksējošu maliņu, un, izbraucot ar mašīnu jāpārbauda, vai bērns droši ievietots auto sēdeklītī.» Mazliet lielākiem bērniem (2 -4 gadus veciem) apdraudoša var būt pārāk «brīva» audzināšana. «Nedrīkst pieļaut, ka bērns niķodamies krīt gar zemi un dauza galvu pret sienu. Arī šādām bērna darbībām var būt nepatīkamas sekas. Jāuzmana pat no saskriešanās Galvas sasitums ir vieglākais, ko pēc traumas pārcieš. Ja bērnam agrāk bijusi galvas trauma vai ir neiroloģiskas problēmas, dažas dienas nepieciešams gultas režīms. Pārējos gadījumos - mierīgāks dienas režīms. «Ļoti jāuzmanās, ja divi bērni saskrējušies ar pierēm. Ieskrienot kokā, trieciens nav tik spēcīgs, kā diviem saskrienoties. Bieži bērni pasmejas, bet vakarā sākas galvassāpes, slikta dūša.» Nākošā smaguma pakāpe ir galvas smadzeņu sasitums. Pēc traumas parādās ļoti lielas galvassāpes, slikta dūša vai pat vemšana, miegainība vai tieši pretēji - ļoti uzbudināta, eiforiska uzvedība. Pastāv vēl trīs traumas smaguma pakāpes - galvas smadzeņu sasitums, galvas smadzeņu saspiedums un galvas smadzeņu koma. Var šķist, ka tie var rasties tikai galējās situācijās - iekļūstot avārijā vai krītot no ļoti liela augstuma. I. Stirboviča: «Mums ir bijuši letāli gadījumi no tā, ka draugs trāpījis pa galvu ar akmeni. Tāpēc vecākiem vēlreiz gribētu atgādināt: uzmaniet un sargājiet savus bērnus!»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits