Kamēr ASV un to prezidents Donalds Tramps īpaši pievērsies iestrēgušajām sarunām par paša sāktā kara pret Irānu izbeigšanu, zināmā mērā novārtā palikuši ne tikai Baltā nama centieni apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu, bet faktiski apstājusies D. Trampa miera plāna Gazas joslai pildīšana.
Ne tikai nav sākusies tajā paredzētā palestīniešu islāmistu kaujinieku grupējuma Hamās atbruņošana, bet arī turpinās Izraēlas triecieni pa mērķiem Gazas joslas teritorijā, kuros līdzās Hamās kaujiniekiem dzīvību zaudējuši arī simtiem civiliedzīvotāju. Savukārt ar milzīgu pompozitāti februārī izveidotās D. Trampa Miera padomes dalībvalstis nav ne tikai iedevušas solīto naudu padomes izveidotajam Gazas atjaunošanas fondam, bet nav arī nosūtījušas solītos karavīrus Starptautisko stabilizācijas spēku Gazai izveidei, vēsta AFP.
Sarunas iestrēgušas
D. Trampa piedāvātais Gazas miera plāns tika parakstīts pērn 9. oktobrī pēc sarunām starp Izraēlu un Hamās ar starpnieku palīdzību un konsultācijām ar daudzām arābu un musulmaņu valstīm. Tas stājas spēkā nākamajā dienā, un tam atbalstu novembrī izteica arī ANO Drošības padome. Plānā tika paredzēta uguns pārtraukšana, visu Hamās iebrukuma Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī sagrābto ķīlnieku – gan dzīvo, gan mirušo – atgriešana, daļas Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana, Gazas joslas demilitarizācija, Starptautisko stabilizācijas spēku izvietošana, palestīniešu tehnokrātu pārejas valdības izveidošana starptautiskā uzraudzībā, liela mēroga atjaunošanas darbi Gazas joslā un iespēja dažādu nosacījumu izpildes gadījumā virzīties uz palestīniešu pašnoteikšanos un palestīniešu valstiskuma atzīšanu.
Hamās atgrieza Izraēlai visus ķīlniekus, un 10. oktobrī stājās spēkā uguns pārtraukšana, lai gan kopš tā laika turpinājušies atsevišķi Izraēlas triecieni pa Hamās mērķiem Gazas joslā. Šā gada janvārī ASV speciālo uzdevumu vēstnieks Stīvs Vitkofs paziņoja, ka sākas miera plāna otrās fāzes pildīšana, taču sarunas par to pašlaik ir nonākušas strupceļā. Izraēla ir paziņojusi, ka nepildīs plānā paredzētos tālākos punktus, kamēr netiks sākta Hamās atbruņošana. Savukārt Hamās uzsver, ka neiesaistīsies sarunās par līguma otrās fāzes sākšanu, kas iekļauj arī Hamās atbruņošanos, kamēr Izraēla pilnībā neizpildīs pirmajā fāzē paredzēto uguns pārtraukšanu un neatvilks savu karaspēku uz plānā paredzētajām robežām.
D. Trampa izveidotās un vadītās Miera padomes pārstāvis Nikolajs Mladenovs maija vidū paziņoja, ka miera plāna pildīšana ir iestrēgusi, nespēja vienoties par Hamās atbruņošanu esot arī paralizējusi plānus sākt karadarbībā nopostītās Gazas joslas atjaunošanu, Izraēlas spēku atvilkšanu un jaunās palestīniešu pagaidu valdības izveidošanu, vēstīja Associated Press.
«Nav iespējams būvēt nākotni, kamēr bruņoti kaujinieki skraida pa ielām, slēpjas tuneļos un uzkrāj ieročus. Nav iespējams sākt rekonstrukciju, ja kaujinieki ir visos stūros,» N. Mladenovs pavēstīja reportieriem Jeruzalemē. Viņš arī uzsvēra, ka Hamās pieprasīto Izraēlas spēku atvilkšanu varēšot sākt vienīgi tad, ja Hamās pildīs miera plānā paredzētās saistības.
Spriež par plānu B
AFP šonedēļ, atsaucoties uz informētu avotu, vēstīja, ka D. Trampa Miera padomes izveidotajā un Pasaules Bankas pārraudzītajā Gazas atjaunošanas fondā vispār neesot ieskaitīta nauda, lai gan padomes dalībvalstis (to vidū gan nav Rietumu lielo demokrātiju, izņemot ASV) apsolīja miljardiem dolāru. D. Tramps pirms tam teica, ka ASV ieskaitīs fondā 10 miljardus dolāru, vismaz pa miljardam solīja Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti.
Savukārt Associated Press vēsta, ka neviena no piecām valstīm, kas bija solījusi karavīrus Starptautiskajiem stabilizācijas spēkiem Gazā, tos nav nosūtījusi. Tas varētu būt saistīts ne tikai ar to, ka Hamās atsakās atbruņoties, Izraēla turpina triecienus un kontrolē ap 60% Gazas joslas teritorijas, bet arī ar to, ka kara Irānā dēļ arābu un musulmaņu valstu līderiem ir lielākas grūtības atklāti sadarboties ar ASV un Izraēlu, kuras reģionā daudzi uzskata par agresoriem. Turklāt Hormuza šauruma blokādes izraisītā globālā enerģijas krīze ir noplicinājusi daudzu valstu resursus.
Jau nedēļu pēc ASV un Izraēlas sāktajiem triecieniem pa Irānu 28. februārī Indonēzija paziņo, ka aptur savus plānus par astoņu tūkstošu karavīru atvēlēšanu Starptautiskajiem stabilizācijas spēkiem Gazā. Bija plānots tūkstoti karavīru uz Gazu nosūtīt aprīlī, pārējos – jūnijā. Nav arī nekādu ziņu, ka solītos karavīrus plānotu nosūtīt Maroka, Kazahstāna, Kosova un Albānija. Informēti avoti gan apliecinājuši, ka šīs valstis nevēlas to darīt, kamēr nav notikusi Hamās atbruņošanās.
Axios vēsta, ka ASV tagad, sarunām par Hamās atbruņošanu iestrēgstot, apspriežot iespēju jūnijā ķerties pie plāna B – sākt miera plānā paredzēto Gazas atjaunošanu un pārvaldīšanu vismaz tajā Gazas daļā, kas neatrodas Hamās kontrolē. ASV esot arī paziņojušas Izraēlai, ka neatbalstu karadarbības atsākšanu Gazā kā līdzekli pašreizējā strupceļa atrisināšanai.
Axios aptaujātās ASV, Izraēlas un starpniekvalstu amatpersonas paudušas viedokli, ka nolēmis piebremzēt ar Miera plāna pildīšanu un nespert būtiskus soļus, kamēr nav skaidrs, kā beigsies ASV un Izraēlas karš pret Irānu, kas līdz šim nozīmīgi atbalstījusi Hamās ar naudu un ieročiem.