Ar piesardzīgu optimismu pasaules naftas un akciju tirgi reaģējuši uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikto pieņēmumu, ka «ASV pametīs Irānu pēc divām līdz trim nedēļām», kad būs pārliecība, ka tās režīms nevarēs ilgstošā laika posmā radīt kodolieročus. Taču starptautiskās politikas eksperti pauž bažas par D. Trampa izteikumiem, ka ASV «pēc tam nebūs nekāda sakara» ar to, kas tālāk notiks ar kravas kuģu satiksmi Hormuza šaurumā, ko pašlaik ir ierobežojuši Irānas raķešu un dronu uzbrukumi kuģiem. Pēc ASV prezidenta teiktā, ar šo problēmu būšot jānodarbojas tiem, kas šo šaurumu izmanto pārvadājumiem.
Baltais nams arī paziņoja, ka D. Tramps par Irānas karā notiekošo plānojis informēt ASV iedzīvotājus uzrunā trešdien deviņos vakarā pēc ASV austrumkrasta laika, kad Latvijā jau ir nakts uz šodienu. Tikmēr D. Tramps un viņa administrācijas amatpersonas kāpinājušas kritisko retoriku pret ASV sabiedrotajiem NATO, pārmetot, ka citas alianses dalībvalstis pietiekami neatbalstot ASV un Izraēlas sākto triecienkaru pret Irānu. Intervijā The Telegraph D. Tramps paziņojis, ka nopietni apsver ASV izstāšanos no NATO, un izteicies, ka NATO ir papīra tīģeris un ka to zinot arī Vladimirs Putins.
Atkratās no Hormuza
Uzrunājot medijus Baltajā namā otrdienas vakarā, D. Tramps paziņoja, ka ASV «pametīs Irānu ļoti drīz» un ka ASV militārie triecieni tur varētu beigties jau pēc divām līdz trim nedēļām, varbūt vēl dažas dienas vēlāk, vēsta BBC. Viņš arī teica, ka ASV ir sasniegusi mērķus, kas tika noteikti, pirms pagājušā mēneša beigās sākās ASV un Izraēlas gaisa triecieni pa Irānu. ASV prezidents izteicās, ka galvenais mērķis – izbeigt Irānas spēju radīt kodolieročus – esot sasniegts un ka ASV «pabeidz darbu». ASV tagad dominējot Irānas debesīs, un esot panākta režīma maiņa valstī, likvidējot daudzus tās politiskos un militāros līderus, lai gan režīma maiņa pat neesot bijis viens no mērķiem. Jaunie līderi Teherānā esot «ievērojami mazāk radikāli» un «daudz racionālāki» nekā viņu priekšteči.
«Kad Savienotās Valstis būs pārliecinātas, ka Irāna uz ilgu laiku ir iegrūsta akmens laikmetā, ka tā nespēs radīt kodolieročus, tad mēs aiziesim, neskatoties uz to, vai ir mums ar viņiem vienošanās vai nav. Tā vairs tagad nav svarīga, lai gan ir iespējams, ka vienošanās būs, jo viņi ļoti vēlas to noslēgt,» teica D. Tramps. Runājot par kara Irānā ietekmi uz degvielas cenām (arī ASV benzīntankos tās otrdien pirmo reizi kopš 2022. gada pārsniedza četrus dolārus par galonu (3,785 litri), D. Tramps pauda pārliecību, ka tās samazināsies, tiklīdz ASV pārtrauks triecienus.
Tajā pašā laikā D. Trams paziņoja, ka Hormuza jūras šauruma atvēršana kravu transportēšanai turpmāk būšot to valstu ziņā, kuras to izmanto. «Kas attiecas uz šaurumu, mums gar to nebūs nekādas daļas. Ja Francija vai kāda cita valsts vēlas dabūt naftu vai gāzi, ko piegādā caur šo šaurumu, viņiem pašiem turp jādodas un jāatvaira triecieni,» D. Trampa teikto citē CNN.
Arī ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta un valsts sekretāra Marko Rubio izteikumi pēdējās dienās liecina, ka D. Trampa administrācija vēlas, lai citas valstis iesaistītos Hormuza šauruma atkalatvēršanā. CNN uzsver, ka M. Rubio vairākkārt licis noprast, ka ASV administrācija vienmēr uzskatījusi sabiedroto koalīciju par «pēckonflikta nepieciešamību», neskatoties uz to, ka sabiedroto valstis netika informētas par plānu sākt triecienus pa Irānu. M. Rubio piektdien izteicās, ka ASV būs tikai atbalsta loma šādā koalīcijā un ka ASV «bija sagatavojusies būt daļa no šāda plāna [kuģošanas nodrošināšanas Hormuzā], nevis vadīt šāda plāna realizāciju». «Šīm valstīm daudz kas ir likts uz spēles – ne tikai G7 valstīm, bet arī valstīm Āzijā un visur pasaulē –, tāpēc tām būtu jādod būtisks pienesums centieniem nodrošināt to, ka ne Hormuza šaurumu, ne citus starptautiskos ūdensceļus nekontrolē vai par tiem neliek maksāt kāda valsts vai teroristiska valdība, kā klerikāļu režīms, kas pašlaik eksistē Irānā,» teica valsts sekretārs.
Skepse par izbeigšanu
Savukārt Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči intervijā Al Jazeera paziņoja, ka Irāna ir gatava karot vēl vismaz sešus mēnešus. Viņš arī apgalvoja, ka nekādas tiešas sarunas ar Vašingtonu nenotiekot. Vēstījumi tiekot saņemti ar starpnieku palīdzību. Irānas prezidents Masuds Pazeškiāns izteicies, ka viņa valstij esot «nepieciešamā griba» beigt karu ar ASV un Izraēlu, taču tas iespējams tikai tad, ja Irāna saņemšot garantijas, ka uzbrukumi neatkārtosies, vēsta BBC.
Irānas parlamenta Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētājs Ebrahims Azizi ierakstā X, sūtot vēstījumu D. Trampam, raksta: «Hormuza šaurums tiks noteikti atkal atvērts, taču ne tev. Tas tiks atvērts tiem, kuri pilda Irānas jaunos likumus. 47 viesmīlības gadi ir pagājuši. Tramps beidzot ir sasniedzis savu sapni – režīma maiņu, tiesa, tā ir reģiona kuģošanas režīma maiņa.» Šādi E. Azizi atsaucās uz viņa vadītajā komitejā apstiprināto plānu turpmāk iekasēt nodevu no kuģiem, kuri šķērso Hormuzu.
ASV domnīcas Quincy Institute for Responsible Statecraft Irānas eksperts Trita Parsi gan brīdina D. Trampa paziņojumus uztvert piesardzīgi, jo D. Trampam nebūšot tik viegli izstāties no konflikta, kas pārņēmis visu reģionu un kurā nogalināti tūkstošiem cilvēku. «Atceraties, sākumā viņi teica, ka karš beigsies četrās dienās. Tad pirms trīs nedēļām viņi teica, ka tas prasīs trīs nedēļas. Trīs nedēļas ir pagājušas, un tagad mēs dzirdam, ka būs vajadzīgas divas līdz trīs nedēļas,» T. Parsi atgādināja intervijā Al Jazeera .