Modernists un zemapziņa. Gunāru Birkertu pieminot / Diena

30. marts, 2018, 3:47

Mark Roccabruna

M

Paziņojums, kas varētu jūs interesēt, vai arī jums ir nepieciešams biznesa / personīgais aizdevums? Mēs piedāvājam kredītu ar 3% procentu likmi, ja vēlaties, sazinieties ar Mark Roccabruna par savu aizdevumu, e-pastu: markroccabruna35@gmail.com. hipotekārais kredīts, individuālais aizdevums, automašīnas aizdevums, studentu aizdevums, biznesa aizdevums Lai iegūtu informāciju, sazinieties ar: e-pastu: markroccabruna35@gmail.com

Atbildēt
0
0

20. novembris, 2017, 17:20

OTTO

O

Tas varētu būt moderns mauzolejs visiem komuņakām un lai tie vairs nestaigā pa mūsu zemīti .

Atbildēt
1
2

3. septembris, 2017, 6:54

nu

n

būtu labāk bunkurus projektējis , pie mums sava gaile .

Atbildēt
0
8

4. decembris, 2017, 14:52

otto

o

gaile spēj tikai apriet citus un pārtaisīt esošo. Kas ir redzējis kādu viņas projekta realizāciju, pastāstiet, lūdzu!

1
1

20. novembris, 2017, 17:23

jocke

j

gaile varētu projektēt Brocēnus !

0
1

31. augusts, 2017, 21:41

Buks

B

Birkertam nāksies vēl ilgi zārkā svaidīties par šo savu /prodžektu/. Ūsainajai Jeļenai arī drīz pienāks kārta.. Visiem galvenajiem projekta bīdītājiem novēlu to pašu.

Atbildēt
6
7

27. augusts, 2017, 17:50

Senais

S

Piedod, Gunār, iespējams drīzi satiksimies un varēsim parunāt aci pret aci, bet, atmetot Latvijā iecienīto matu skaldīšanu, nākas secināt, ka ēka ļoti atpaliek no skaistā maketa, kā, bieži vien, arhitektūrā gadās.

Atbildēt
6
4

27. augusts, 2017, 16:13

smart

s

Tas ir putinisms un ļeņinisms, ka valsts uztur šo ēku par gandrīz 10 miljoniem gadā, bet tajā pašā laikā šī pati valsts ievieš putinisku un ļeņinisku zinātniskās informācijas cenzūru un neabonē Springer žurnālu un grāmatu elektronisko bibliotēku. Priekšlikums ir - privatizēt gaismas pils ēku - pārveidot to par viesnīcas, lielveikala, atpūtas un izkaldes centru - un par iegūto naudu abonēt Springer grāmatu un žurnālu elektroniskās versijas un padarīt tās pieejams ikvienam Latvijas pilsonim. Tā būtu zināšanu ekonomika, digitalizācija un grūdiens inovācijām.

Atbildēt
7
13

4. septembris, 2017, 1:37

cik zinu

c

Springer tika anonēta vairākus gadus. Pārtrauca pieprasījuma trūkuma dēļ un tāpēc, ka ir citas datubāzes, kas piedāvā to pašu un vairāk.

5
0

27. augusts, 2017, 17:27

smart

s

Lasu, kā varu atļauties. PDF ir lētāk nekā grāmata. Kad Latvijas tauta būs turīgāka, tad varēs lasīt arī papīra grāmatas. Bet līdz tam ir jāizaug. Un izaugt var ar digitālo bibliotēku un nevis ar betona angāru. Bez tam - ir daudzi žurnali un to kļūst aizvien vairāk, kas ir tikai digitāli, vai kuriem papīra kopijas ir tik neparocīgas (liela formāta vairāk kā 1500 lpp biezi sējumi, bez lpp numerācijas, bet ar rakstu numuriem), ka tās izdod tikai arhīviem.

3
6

27. augusts, 2017, 17:24

smart

s

Kaut ko var nokačāt, bet cik ilgi tas tā tuprināsies. Lielās korporācijas un valdības taču dara visu, lai procesu apturētu. Tas ir viens. Un otrs - vai tiešām Latvija kā valsts, tauta un sabiedrība ir tik stulba, krimināla, zaglīta, putiniska un ļeņiniska, ka vēlas balstīties uz pirātiskiem (droši vien Putina Krievija izvietotiem serveriem) zinātnes resursiem. Es tomēr par Latviju un tās pilsoņiem biju savādākās domās. Ja nevar atļauties visu - gan digitālo bibliotēku, gan betona angāru, tad ir jāizvēlas kas viens. Un jāizvēlas pragmatiski, kā labāk Latvijas nākotnei? Kas ir vajadzīgas Latvijas nākotnei - zināšanas vai betona angārs, kuru apmeklē tikai daži un kurā ir nulles vērts grāmatu un žurnālu "piedāvājums"?

5
9

27. augusts, 2017, 16:44

M

Kāpēc abonēt, ja var nokačāt?

3
8

27. augusts, 2017, 16:42

NAV VIENALGA

N

Lai attīstītu apziņu un valodu, ir jālasa fiziska paskata grāmatas. Digitalais laikmets un informācija cilvēka apziņai ir grūti "sagremojama" un beidz kopā centrālo nervu sistēmu. Mūsu skolnieku pēdējo 15 gadu mentalās izmaiņas ir pierādījums tam.

10
1

27. augusts, 2017, 15:10

Mākslinieks

M

Visu cieņu Meistaram.Un visu cieņu arī raksta autoram Egīlam Zirnim. Tomēr pēdējā rindkopa par okupācijas muzeja projektu un "amata brāļiem, kuru nekrologus nepublicēs New York Times" ir tendencioza un kāreiz parāda, ka amata brāļi spēja saglabāt savu profesionālismu, un vismaz centās aizstāvēt Latvijas modernisma arhitektūras mantojumu no nepārdomātas pārbūves. Arī bibliotēka tomēr nav īsti racionāla un ekonomiski skaista arhitektūra. Jā, spēcīgs simbols, nenoliedzami, tomēr izšķērdīgs, arī ekspluatācijā dārga. Tas nav abstrakts mākslas darbs , ko likt vai nelikt muzejā pie sienas. Un to drīkst un vajag kritizēt, ja gribam veselīgu un kvalitatīvu vidi. Vispār, jā eka rada diskusiju, tas ir labi, tā ir arhitektūra.

Atbildēt
16
6

28. augusts, 2017, 10:53

A.

A

Hehehe "..Cunftes brāļi un māsas, kuru nekrologus nepublicēs New York Times.." nu Dripem izdomas netrūkst.. )

4
1

27. augusts, 2017, 17:14

Jaunais arhitekts

J

Cien raksta autori! nav korekti un ētiski in memorium rakstā ievietot dažādus apšaubāmus apgalvojumus, aizvainotu citus kolēģus (kā redzam ap 1000 ) un tādējadi radīt lieku diskusiju. Tā vietā, lai vienkārši pieminētu cilvēku. Tad jau var arī iet tālāk un pārrunāt, vai Modra Ģelža 1984.g projekts nebija kopumā labāks. Vai vēl var pārrunāt, vai nebija jāprasa atļauja esošās okupācijas muzeja ēkas autoriem , vai tie piekrīt šādai pārbuvei. Tā ka domājiet, ko un kā šādās reizēs rakstīt..

10
5

27. augusts, 2017, 15:46

Mākslinieks

M

Vēl piebildīšu, ka pret okupac muzeja pārbūvi un modernisma bojāšanu uzstājās, jā nemaldos, ap 1000 kultūras cilveku, ne tikai saujiņa arhitektu, arī daudzi mākslinieki. Diemžēl, cik dzirdēts no arhitektiem , projekts tāpat virzās. Tā ka nav tik viennozīmīgi, Dripes kungs

9
5

27. augusts, 2017, 14:58

melnais humors

m

No funkcionalitātes un uzturēšanas viedokļa Gaismas pils ēka ir absolūta katastrofa. Bet laika ir jābūt latviešiem, lai uzceltu kaut ko tik līdz idiotismam nepraktisku. Tie asprāši, kas šo projektu apstiprināja būvēšanai, ir pelnījuši, ka viņus publiski giljotinē.

Atbildēt
21
16

27. augusts, 2017, 16:48

NAV VIENALGA

N

Tas nepraktiskums slēpjas ātrijā jeb kā? Aizbūvēt to ciet nevar, jo tad vidus daļu nevarētu izgaismot ar dienas gaismu. Tur varētu būt tikai noliktavas.

5
1

27. augusts, 2017, 14:22

marī

m

Interesanti, ka Diena ievietojusi attēlu, kurā redzama Gaismas pils sākotnējā iecere, kāda tā bija arī maketos un apspriešanās. Balta ēka, kura tiešām izskatās pēc stikla kalna, bez prastuma un robainām sekstēm. Kad tagadējais pelēkais klucis bija puscelts, baltās ēkas zīmējumu un maketu attēli pēkšņi bija pazuduši pat internetā. Bet Birkerts samiernieciski teica, ka esot jau esot tā, kā iecerēts. Un žurnālisti bija pārāk gļēvi, lai uzdotu neērtus jautājumus.

Atbildēt
29
6

27. augusts, 2017, 19:45

NAV VIENALGA

N

Mari, vizualizācijā redzamā ēka nav balta, bet gan gaiši pelēkzaļa. Un ļoti līdzīgs tonis ir arī tam stiklam. Ja vēlies redzēt šādi izgaismotu un gaišu ēku, tad tev nav obligāti jāskatās šetas fasāde (kā ierosināju iepriekš), bet gan saulainai vasaras rīta stundā jāpaskatās uz ēku! Tik gaiša jau nebūs, bet līdzīga gan! Un es neesmu ēkas autors, tāpēc nevaru atbildēt par visādām sekstēm u.c. izvirzījumiem!

4
2

27. augusts, 2017, 18:36

marī - nav vienalga

m

Un kāds ir izskaidrojums neglītajām sekstēm? Atvainojos , bet skadrojums, ka krāsu jāskatās no sētas puses, neizklausās pārāk nopietni, vēl jo vairāk tāpēc , ka arī tur krāsa, un arī saulē nemaz nelīdzinās maketiem, ko piedāvāja un apsprieda

7
3

27. augusts, 2017, 18:15

smart

s

Man nepatīk, ka Latvija ir viena no nabadzīgākajām un dumjākajām valstīm Eiropā - ir vesela rinda ES un WEF indeksu, kas to kvantitatīvi pierāda. Ja Latvija vairāk naudas ieguldītu zināšanu piesaistā un digitālo bibliotēku abonēšanā, tad lietas mainītos. Bet ja Latvija iegulda naudu betona angārā, kurā nenāk iekša vajadzīgās ārzemju gramatas, cenzūra ir vēl sliktāka kā Padomju gados, tad Latvija netiek ārā no atpalicības. Un urlas reāli ierēc par to, ka Latvija ir un paliek nabadzīgākā un dumjākā valsts, bet naudu maksā par nez kādiem simboliem, kas tikai apliecina nabadzību un dumjumu.

6
7

27. augusts, 2017, 17:07

urlām nepatīk . . .

u

latviešu nacionālais simbols.

8
2

27. augusts, 2017, 16:58

NAV VIENALGA

N

Pazīstu arhitektus, kuri piedalījās projektēšanas procesa no LV puses. Biju arī būvlaukuma, kad ēkai montēja stikla paneļus. Tas, ko Tu sauc par pelēku masu, ir tas pats smaragdzaļais stikls, ko izvēlējās pats Birkerts. Problēma ar šo stiklu ir tāda, ka tas ir ļoti jutīgs pret gaismas svārstībām. Ja tajā neiespīd gaisma, tas zaudē visu savu pievilcību. Pašam izbrīna fakts, ka bija skaidrība par ēkas novietni pret debespusēm. Galvenā fasāde pret Daugavu, sākot no kādiem plkst. 11, ir pilnīgā ēnā, ko nevarētu teikt par "sētas" fasādi. Aizej no otras puses un apskaties, ka stikla tonim nav ne vainas. Varbūt gaišāks tonis nenāktu pa ļaunu, bet tā jau gaumes lieta.

8
1

27. augusts, 2017, 16:16

smart

s

Valstij ir nekavētjoties jāpasūta Springer grāmatu un žurnālu digitālā bibliotēka priekš visiem Latvijas pilsoņiem. Ja valstij nav naudas, tad gaismas pils ēka ir jāprivatizē un tā jāiegūst nauda. Nacionālās bibliotēkas jaunieguvumi ir nožēlojami un tie nekādā veidā neatbalsta zinātnes un kultūras attīstību Latvijā. Latvijā tagad ir izšķiršanās - vai naudas gāšana betona angādā, vai arī naudas investēšanas informācijas pieejamībā Latvija. KO JŪS IZVĒLATIES? VAI ESAT PAR LATVIJAS NĀKOTNI VAI ARĪ BALSOJAT PAR BETONA ANGĀRU?

5
11

Šodien

Pievienot komentāru

26 komentāri

Seko mums

Ziņas e-pastā

Diena jautā

Aktuāli