Baltijas valstu un Somijas gaisa telpās droni nonāk, šķērsojot robežas no Krievijas puses, Ukrainas uzlidojumos Krievijas mērķiem Baltijas jūras reģionā. Oficiāli amatpersonas šādos gadījumos lidaparātus identificē kā neskaidras vai «domājams» Ukrainas izcelsmes. Dažādu valstu specializētie militārie izdevumi šos dronus, atšķirībā no iepriekš Baltijas valstīs ielidojušajiem Krievijas bezpilota lidaparātiem, tikmēr vienmēr dēvē par Ukrainas droniem.
Saskaņā ar oficiālajām notikumu versijām visi šā gada dronu incidenti Baltijas valstīs ir notikuši plašāku Ukrainas militāro pret Krievijas naftas eksporta infrastruktūru – Ustjlugas un Primorskas ostām – vērsto kampaņu ietvaros. No kursa droni novirzās un Krievijas kaimiņvalstīs acīmredzami nonāk tādēļ, ka Krievija cīņai pret droniem plaši izmanto elektronisko traucējumu sistēmas, kuras, ja vienkāršoti, novirza lidaparātus no sākotnējiem mērķiem.
Vērts arī piebilst, ka Krievijas rīcībā ir plašs elektronisko traucējumu sistēmu klāsts – tā tiek uzskatīta par vienu no pasaules vadošajām valstīm šādu iekārtu izstrādē un ražošanā, un starp šīm sistēmām ir arī tādas, kas ļauj nevis vienkārši novirzīt bezpilota lidaparātus, bet arī pārņemt to vadību vai nomainīt galamērķu koordinātas.
FIKSĒTIE GADĪJUMI
Par pirmo zināmo incidentu šajā sērijā tika ziņots 23. martā Lietuvā, kam sekoja incidenti Latvijā un Igaunijā 25. martā. Nozīmīgākais no visiem incidentiem Baltijas valstīs savukārt tika piedzīvots 7. maijā Latvijā, kad divi, domājams, nomaldījušies vai no kursa novirzīti, Ukrainas droni ielidoja mūsu valstī no Krievijas teritorijas, vienam no tiem eksplodējot, par laimi, neizmantotā, naftas bāzē Rēzeknē. Tāpat plašu rezonansi izraisīja drons, kas 23. maijā iekrita Drīdža ezerā Krāslavas apkaimē un eksplodēja, saskaroties ar ūdens virsmu.
Skaļāki šā gada dronu incidenti Lietuvā savukārt tika piedzīvoti 17. maijā, kad kādā laukā netālu no Samanes ciema Utenas rajonā nogāzās, domājams, Ukrainas militārais drons. Turklāt Lietuvas militārie radari dronu nebija fiksējuši, un varasiestādēm par to paziņoja vietējie iedzīvotāji. Savukārt 20. maijā Lietuva izsludināja gaisa trauksmi pēc tam, kad valsts gaisa telpu pārkāpa drons, kas izraisīja īslaicīgu gaisa satiksmes apturēšanu Viļņas lidostā, vilcienu satiksmes pārtraukšanu ap galvaspilsētu un lielveikalu darbības apturēšanu. Tā, jāpiebilst, bija pirmā gaisa trauksme, kas tika izsludināta pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas. Saskaņā ar plānu uz patvertnēm devās gan Viļņas skolu un bērnudārzu audzēkņi, gan parlamentārieši un ministri, bet drona pārtveršanai tika paceltas gaisā NATO spēku lidmašīnas. Tomēr drons, kurš, kā tika ziņots sākotnēji, bija ielidojis Lietuvā no Latvijas puses, pazuda no radariem un atrasts tā arī netika. Līdzīga situācija atkārtojās arī dienu vēlāk Utenas apriņķī divu radaru fiksētu objektu dēļ.
Igaunijas līdz šim skaļākais dronu incidents tika piedzīvots 19. maijā. Igaunijas Aizsardzības spēku oficiālajā paziņojumā interneta vietnē Mil.ee minēts, ka lidaparāts ielidoja valsts dienvidaustrumu pierobežā no Krievijas puses, virzījās uz ziemeļaustrumiem un, «visticamāk, bija Ukrainas izcelsmes».
Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāji F-16, kas bāzējas Lietuvā un veica kārtējo mācību lidojumu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros, pārtvēra dronu uz dienvidiem no Peltsamā un notrieca to pulksten 12.14 pēc vietējā laika. «Incidents notika apstākļos, kad Krievija īstenoja intensīvu elektronisko karadarbību, tostarp GPS koordinātu aizstāšanu (viltus signālu pārraidi) un traucējumu radīšanu,» teikts paziņojumā.
Tāpat norādīts, ka «pirms neitralizēšanas objektu, kas tuvojās Igaunijas gaisa telpai, pastāvīgi uzraudzīja gaisa telpas novērošanas vienības un pirms ieroču izmantošanas mērķis tika vizuāli identificēts». Vēl piebilsts, ka operāciju vadīja Latvijas Gaisa spēku kontroles un ziņošanas centrs.
Atsevišķi šeit arī vērts atzīmēt, ka pirmajos Ukrainas tālās darbības dronu uzlidojumos Krievijas naftas un naftas produktu eksporta termināļiem Baltijas jūrā tie saņēma vairākus trāpījumus naftas rezervuāros un bija spiesti apturēt savu darbību. Tiesa, tikai uz dažām dienām. Kā vēsta specializētie naftas tirgus resursi (piemēram, S&P Global, Argus Media vai arī Reuters), operatīva darbības atjaunošana saistīta ar to, ka, lai arī trāpījumi naftas rezervuāriem izraisa plašu rezonansi un izcēlušos ugunsgrēku dēļ ir tālu pamanāmi, tie neietekmē naftas vai tās produktu sūknēšanas iekārtu darbu. Tādēļ termināļu darbība visbiežāk tiek apturēta tikai uz laiku, kamēr izdodas nodzēst ugunsgrēkus.
Par pēdējo, maijā notikušo dronu uzlidojumu sēriju nav nekādas publiski pieejamas informācijas par trāpījumiem naftas termināļiem. Visticamāk, tas liecina par to, ka Krievija pēc iepriekšējiem dronu uzlidojumiem ir pārvietojusi uz reģionu papildu elektronisko traucējumu un signālu aizstāšanas sistēmas.
ATBILDĪBAS PĀRADRESĒŠANA
Bezpilota lidaparātu ielidošanai un nokrišanai Baltijas valstu un Somijas teritorijās, protams, ir daudz un dažādi aspekti – tas ir svarīgi nacionālās un kolektīvās drošības, iekšpolitisko, ārpolitisko un citu jautājumu kontekstā. Iespējams, svarīgākais ar šiem notikumiem saistītais aspekts, kam pavisam noteikti jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir Krievijas Ārējā izlūkdienesta direktora, viena no Krievijas līdera Vladimira Putina tuviem līdzgaitniekiem Sergeja Nariškina maija vidū Krievijas medijiem izplatītie paziņojumi, ka Baltijas valstis apzināti ļauj Ukrainas tālās darbības militārajiem droniem izmantot savas gaisa telpas triecieniem pa Krievijas teritoriju. Tāpat tika apgalvots, ka tās gatavojas ļaut izmantot Ukrainas militārpersonām savas teritorijas, lai no tām tiktu doti bezpilota lidaparātu triecieni pa mērķiem Krievijā. Nariškins pat apgalvoja, ka Baltijas valstīs jau ir ieradušies ukraiņu militārie speciālisti.
Krievijas augstāko politisko amatpersonu līmenī šie Nariškina paziņojumi, jāpiebilst, komentēti, atbalstīti vai noraidīti netika, tomēr šāda nostāja nekavējoties kļuva par vadlīniju daudziem Krievijas valsts un arī citiem Kremli atbalstošajiem medijiem. Tie nu tiražē apgalvojumus, ka Baltijas valstis apzināti nodrošina brīvus koridorus Ukrainas dronu triecieniem, apzinoties, ka Krievijas armija nevar raidīt pretgaisa aizsardzības raķetes pa lidaparātiem NATO dalībvalstu gaisa telpās. Tāpat šie agresora propagandas kanāli uzsver, ka NATO valstu specdienesti un militārpersonas tiešā veidā koordinējot šos maršrutus. Krievijas izlūkdienestu ieskatā tas tiekot darīts, lai Ukrainas droni varētu apiet Krievijas pierobežas pretgaisa aizsardzības sistēmu galvenos mezglus.
Kad Baltijas valstis (piemēram, kā Igaunija 19. maijā) publiski paziņoja par Ukrainas dronu pārtveršanu vai to nokrišanu savās teritorijās, Krievijas Ārlietu ministrija un Kremli atbalstošie mediji (no kuriem daļa, pēc ekspertu domām, ir specdienestu kontrolēti) reaģēja ar pretapsūdzībām, nodēvējot šos paziņojumus par iestudētu teātri. Virknē publikāciju pat apgalvots, ka Baltijas valstis tēlo upurus un simulē dronu pārtveršanu tikai tāpēc, lai noslēptu savu tiešo līdzdalību un legalizētu to, ka Ukrainas militārie lidaparāti jau mēnešiem ilgi brīvi operē NATO pierobežā.
Baltijas valstis un to Rietumu sabiedrotie visas šīs apsūdzības, protams, noraida, uzsverot: Krievijas militāro un politisko struktūru paziņojumi šajā jautājumā nav vispārējas spekulācijas, bet gan mērķtiecīga propaganda. Tās mērķis ir juridiski un informatīvi noņemt atbildību no sevis par GPS traucējumiem reģionā un mēģināt rādīt Baltijas valstis gan saviem pilsoņiem, gan pārējai pasaulei un vispirms jau Maskavai draudzīgajām valstīm kā tiešas konflikta līdzdalībnieces, kuras atvērušas Ukrainai savu gaisa telpu militāru triecienu veikšanai.
Specializētie izdevumi, kas analizē tieši elektronisko karadarbību (piemēram, C4ISRNET vai Breaking Defense), šos apgalvojumus gan noraida un vienmēr atgriežas pie tehniskā izskaidrojuma. Šādu izdevumu publikācijās tiek norādīts – Ukrainas tālās darbības droni (piemēram, Ļutij vai līdzīgi modeļi) lielos attālumos paļaujas uz GPS un inerciālajām navigācijas sistēmām, kā arī vizuālo reljefa kartēšanu (TERCOM). Krievijas armija ap Ustjlugas / Sanktpēterburgas mezglu un Kaļiņingradā ir izvietojusi masīvas elektroniskā kara sistēmas (Tobol, Žiteļ, Krasuha), kas nevis vienkārši noslāpē GPS signālus, bet veic mērķtiecīgu koordinātu aizstāšanu (spoofing). Kad drons nonāk traucējumu zonā, tā navigācijas dators saņem viltus datus, tiek dezorientēts un nonāk Baltijas valstu teritorijā.
Citi militārie analītiķi, kas pēta dronu trajektorijas (piemēram, The War Zone eksperti), tikmēr atspēko vēl vienu Krievijas (un arī sociālajos tīklos sastopamu) apgalvojumu – ka cauri Baltijas valstīm ved īsākais dronu ceļš uz Krievijas Baltijas jūras ostām. Patiesībā Ukrainas tālās darbības droni tiek palaisti no Ukrainas ziemeļu vai ziemeļaustrumu apgabaliem un lido uz ziemeļiem cauri Krievijas gaisa telpai (rietumu pierobežai), lai sasniegtu mērķus Ļeņingradas apgabalā (Ustjlugu vai Primorsku). Šis ceļš pats par sevi ir taisns un ved gar Krievijas un Baltijas valstu robežām. Ģeogrāfiski gaisa telpas pārkāpumi savukārt notiek ļoti šaurā joslā un tikai dažās vietās (Igaunijas dienvidaustrumu un Latvijas austrumu pierobežā), kas liecina par kursa nobīdi tieši pierobežas joslā, nevis mērķtiecīgu virzību caur Baltijas valstīm, lai dotu triecienus Krievijas ostām no jūras puses.
SOCIĀLO TĪKLU ARGUMENTI
Kā apzināta rīcība, lai radītu domstarpības Ukrainas un tās sabiedroto starpā, tiek vērtēta vēl viena Krievijas preses un sociālo tīklu versija – ka Ukraina apzināti izmanto NATO dalībvalstu (šajā gadījumā Baltijas valstu) gaisa telpas kā pastāvīgu koridoru bezpilota lidaparātu triecieniem pa Krieviju, neinformējot par šīm darbībām savus atbalstītājus. Starptautiskajos un specializētajos militāri analītiskajos izdevumos (piemēram, Jane’s Defence Weekly, The War Zone, IISS Military Balance vai RUSI apskatos) šāda hipotēze netiek vērtēta kā reāls scenārijs. Gan iepriekš pieminēto militāri tehnisko, gan arī politisku iemeslu dēļ.
Daudzās publikācijās uzsvērts, ka Ukrainas atkarība no rietumvalstu, tajā skaitā Baltijas valstu un Somijas, politiskā un militārā atbalsta ir eksistenciāla un tai ir ārkārtīgi svarīga jebkura atbalstītāja saglabāšana. Apzināta NATO gaisa telpas pārkāpšana, neinformējot par to šīs valstis, lai iegūtu kādas maznozīmīgas taktiskas priekšrocības, radītu milzīgu diplomātisko krīzi. Apzināta šāda riska radīšana no Ukrainas puses militārajā analītikā tiek uzskatīta par politisku un diplomātisku pašnāvību, kas neatsvērtu nekādus taktiskos ieguvumus.
Visi šie apsvērumi acīmredzami ļauj uzskatīt, ka Ukrainas (vai, runājot oficiālajā valodā, – «domājams», Ukrainas izcelsmes) militārie droni Baltijas valstu gaisa telpās nonāk Krievijas īstenotās elektroniskās karadarbības dēļ – droni tiek novirzīti robežas virzienā un zaudē orientāciju.
Atsevišķs jautājums gan te ir, ka realitātei, visticamāk, neatbilst arī cita gana bieži dzirdēta versija – ka Krievija spēj pilnībā pārņemt dronu vadību un novirzīt tos uz konkrētiem mērķiem kaimiņvalstīs. Teorētiski tas it kā ir iespējams, taču, lai to izdarītu, ir jāīsteno būtībā īpaša militāri tehniskā operācija. Tostarp jāspēj uzlauzt šifrētos sakaru kanālus, kā arī jāpārzina konkrēta programmnodrošinājuma, kas tiek izmantota lidaparātā, īpatnības un ievainojamība. Gadījumi, kad izdodas pārņemt pilnīgu vadību pār pretinieka droniem, ir bijuši (slavenākais un pirmais publiski zināmais no tiem tika piedzīvots 2011. gadā, kad Irānas elektroniskās karadarbības vienības sekmīgi pārtvēra un salīdzinoši neskartu nosēdināja savā teritorijā ASV slepeno bezpilota lidaparātu Lockheed Martin RQ-170 Sentinel), tomēr tiek uzskatīts, ka tam nepieciešams laiks un salīdzinoši mierīgi apstākļi, kā arī augsta līmeņa militārie datorspeciālisti.
Krievijas jaudīgākās elektroniskā kara sistēmas (tādas kā Tobol vai Krasuha) nenodarbojas ar drona borta datoru uzlaušanu un programmēšanu. Tās uz mērķa zonu raida daudz spēcīgāku, bet viltotu GPS signālu. Tā dēļ tad arī droni novirzās no kursa, bet pēc tam, var teikt, apjūk, mēģinot atrast sākotnēji ieprogrammētos mērķus. Tas, jāpiebilst, padara tos īpaši bīstamus. Protams, nevar izslēgt arī iespēju, ka rodas kāda cita veida tehniskas problēmas, kas nav saistītas ar pretdarbību.
GLOBĀLA NOSODĪJUMA NEBŪS
Kāds tad ir šo notikumu starptautiskais novērtējums un iespējamie nākotnes scenāriji?
Kas attiecas uz pirmo, tad gan vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu, gan Eiropas Komisija (EK) nepārprotami ieņem tādu pašu nostāju kā Latvija. Tikmēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija publiski nekādu nosodījumu Krievijai par minētajiem notikumiem nav paudusi, bet vadošās nerietumu valstis un to militārie analītiķi, lai arī izvairās atbalstīt Krievijas pusoficiālo nostāju, kas vērsta pret Baltijas valstīm, noraida arī apgalvojumus, ka Krievija īstenotu hibrīdkaru pret Baltiju vai apzināti pārvirzītu Ukrainas dronus to virzienā.
Šajā ziņā gan zīmīgi, ka, piemēram, Ķīnas stratēģiskās analīzes platformā Guancha.cn vai platformas Sina militāro kanālu viedoklis lielākoties ir, ka Krievijas armijai nav nedz pienākuma, nedz iespēju parūpēties, lai dezorientētie droni nenonāktu kaimiņvalstu gaisa telpās. Ķīnas militārie un arī akadēmiskie izdevumi, jāpiebilst, ļoti uzmanīgi seko līdzi dronu karam, kas risinās starp Ukrainu un Krieviju, un plaši analizē dažādas šā kara epizodes. Tostarp vairākus plašus apskatus ir izpelnījusies situācija ap Baltijas valstīm, secinot: tā kā droni šajā gadījumā lido pa šauru pierobežas joslu, Krievijai visbiežāk nav iespēju tos novirzīt citur kā tikai kaimiņvalstu virzienā. Un, tā kā šajā gadījumā primārais mērķis ir savu objektu un infrastruktūras aizsardzība, šāda novirzīšana esot pilnībā leģitīma un efektīva, tostarp tādēļ, ka elektroniski traucējumi ir daudzkārt lētāks aizsardzības veids pret droniem nekā dārgu pretgaisa aizsardzības raķešu tērēšana.
Kopumā gan atsevišķi nozīmīgi Rietumu, gan nerietumu mediji atzīst: cerēt uz kādu globālu Krievijas nosodījumu vai vēršanos pret to konkrētajā situācijā nav reāli, jo ne tikai tā dēvēto Globālo dienvidu, bet arī ASV prezidenta administrācijas viedoklis šajā ziņā atšķiras no Eiropas Savienības un vēl atsevišķu citu viedokļa. Tādi izdevumi kā Politico un Foreign Policy norāda, ka Trampa administrācija vienlaikus uzskata šādus pierobežas incidentus par «tehnikas izraisītiem blakus efektiem», bet nav arī atmetusi cerības panākt sev izdevīgu vienošanos ar Maskavu, un abu šo iemeslu dēļ pret pēdējo nevērsīsies.
Ietekmīgais Āzijas izdevums The Diplomat vēl uzsver, ka tādas valstis kā Indija, Brazīlija vai Dienvidāfrika vadās pēc militārā reālisma principa – valstij ir tiesības aizsargāt savu teritoriju pret dronu uzlidojumiem, bet «netiešie zaudējumi» (šajā gadījumā – dronu nokrišana kaimiņos) ir tos palaidušās, nevis aizsardzības pozīcijās esošās valsts atbildība. Tikmēr Al Jazeera norāda, ka elektroniskā karadarbība mūsdienu konfliktos ir kļuvusi par standarta, leģitīmu aizsardzības elementu. Un, tā kā neviens starptautiskais likums to skaidri neregulē, neitralitāti pret karadarbību Ukrainā ieņemošās valstis vienkārši atsakās saskatīt pārkāpumus Krievijas rīcībā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Tuvo Austrumu reģionā līdzīgas situācijas būtībā ir ikdiena.
Realitātē tas savukārt nozīmē – kamēr turpināsies Krievijas agresija Ukrainā un pēdējā uzskatīs par nepieciešamu vai iespējamu censties dot bezpilota lidaparātu triecienus pret Krievijas objektiem Baltijas jūras piekrastē, atsevišķi bezpilota lidaparāti, visticamāk, nonāks Baltijas valstu teritorijā, apdraudot arī to iedzīvotājus. Pilnībā novērst šo iespēju var tikai karadarbības pārtraukšana.