Stāstot par pārmaiņām savā dzīvē, Ulmane intervētājai Ilzei Burkovskai-Jakobsenai atklāja, cik svarīgi ir saprast, ka dzīve nebeidzas 30 gadu vecumā. «Tas ir no paša atkarīgs, vai cilvēks grib padoties un skatās uz sevi kā uz potenciālu mirēju, sasniedzot 60 gadu robežu, vai arī pārvar savus aizspriedumus, kad iestāstām sev, ka tikai jauni cilvēki ir skaisti, zinātkāri un pulsējoši. Mēs nevaram prasīt, lai 60 gados mūs mīlētu par to pašu ārējo skaistumu, kāds mums bija 20–30 gadu vecumā. Taču zinātkāre var ne tikai saglabāties, bet arī pieaugt, tas dod jaunas iespējas dzīvē. Karjerai vairs nav tādas nozīmes kā agrāk, tādēļ pats ceļš,pa kuru ej, kļūst svarīgāks nekā galamērķis. Vairs nav tik svarīgi, cik daudzi tavu gājienu apbrīno, svarīgāk ir, vai pašam savs ceļš šķiet iešanas vērts.»
Ulmane arī izteicās par garīgo vērtību izzušanu Rietumos: «Kāda musulmaņu sieviete man stāstīja, cik atbrīvota viņa jūtas, kaut arī diendienā sedz seju ar necaurredzamu plīvuru. Viņa studējusi ASV un dzīvojusi kādā ģimenē, kura visu vakaru var nosēdēt, truli blenžot televizora ekrānā, savā starpā nepārmijot ne vārda…»