Eiropas balsojums

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā 2014. gadā piedalījās tikai 30,24% pilsoņu. Tas ir rekordzems rādītājs un pieticīgs rezultāts arī uz Eiropas Savienības (ES) kopējā fona. Kāpēc? Atbildes varētu būt vairākas, un tās arī šoreiz SestDiena mēģina meklēt. Tomēr jāatceras, ka arī šeit darbojas tas pats princips, kas jebkurās citās vēlēšanās, – ja mums tajās negribas piedalīties, nevajadzētu arī pēcāk apvainoties, ka Eiropa mūs neņem vērā. Piedalīties ir svarīgi! Tas ietekmē gan mūsu pašu partiju spozmi un arī gluži praktiskus aspektus, piemēram, EP atalgojumu darbiniekiem un biroja īri, gan arī to, kas būs nākamais Eiropas Komisijas vadītājs.

Ar lēmumu par brīvdienām

Ja neņem vērā ziņas par to, kādas tik slavenības partijām ir izdevies piesaistīt savos vēlēšanu sarakstos, šobrīd redzamākā ir oficiālā visas Eiropas mēroga kampaņa jeb EP biroja Latvijā realizētā kustība Šoreiz es balsošu. Biroja vadītāja Marta Rībele gan izvairās to saukt par kampaņu un uzsver, ka svarīgāks ir ES institūciju Latvijā, tostarp EP biroja, ikdienas darbs, dažādos veidos skaidrojot sabiedrībai, kas ir Eiropas Savienība, tās institūcijas un kā tās ietekmē katra dzīvi. 

EP birojs Latvijā kā mērķauditorijas, ar kurām strādāt, izvirzījis žurnālistus, profesionālās interešu grupas un jauniešus. "Mūsu mērķis bija iemācīt, kā darbojas šī sistēma, un, stāstot par dažādiem likumiem, parādīt, kā darbojas ES," paskaidro Rībele. Tas ietver dažādus seminārus un citus pasākumus. Svarīgi esot organizācijām parādīt, kā tās var sekot līdzi ES lēmumpieņemšanas procesam un, ja vajadzīgs, tajos iesaistīties.

Īpaši svarīga grupa esot jaunieši. EP birojā zina stāstīt, ka iepriekšējās EP vēlēšanās piedalījās tikai 17% jauniešu. Rībele vēl akcentē, ka mūsdienu jaunieši ir paškritiski un, ja ko dara, viņiem svarīgi ir saprast tā jēgu. Un otrādi – ja jēgu grūti atrast, viņi uz vēlēšanām var tā arī neaiziet. Cerībā to mainīt jau pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām EP birojs Latvijā organizējis vēlēšanu ģenerālmēģinājumus. Pirmais noticis Rīgas Skolēnu pilī, kur sapulcējušies ap 2000 bērnu, kuriem tad bija jāmācās balsot. Šajā simulācijas spēlē bija jāpieņem lēmums par to, ko darīt vasarā. "Visas klases meta urnā biļetenus, un tā viņi tiešām mācījās demokrātiju," stāsta Rībele.

Tāpat tiekot uzturēta ES vēstnieku programma. Latvijā tajā iesaistījušās aptuveni 70 skolu, kas padziļināti apgūst tēmas saistībā ar ES. Rībele atgādina, ka Eiropa mums vairs nav ārpolitika, tā ir iekšpolitika jau 15 gadu. Tāpēc esot svarīgi to saprast un pārzināt. Mācību programma tapusi sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir izveidoti dažādi mācību materiāli, notiek arī skolotāju mācības un skolēnu braucieni uz Strasbūru.

Uzreiz vairākos līmeņos

EP birojā uzsver – lai arī Latvijai ir tikai astoņas deputātu vietas, tomēr mūsu pārstāvji ir pamanāmi. Iepriekšējā sasaukumā Latvijas deputāti kā ziņotāji, ēnu ziņotāji vai atzinuma sagatavotāji uzstājušies 50 gadījumos, kas arī esot liels skaitlis, bet šajā sasaukumā šis skaitlis teju dubultojies. "Tā ka mūsu deputātu ietekme uz likumiem, kas ietekmē mūsu dzīvi – jo tiešām 80% likumu ir balstīti Eiropas lēmumos –, ir bijusi ļoti liela. To acīmredzot novērtē arī interešu grupas, jo, piemēram, gan Pašvaldību savienība, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan citas organizācijas ir paudušas gatavību izplatīt informāciju par Eiropas vēlēšanām un rīkot arī pašas savas priekšvēlēšanu diskusijas,» saka EP biroja pārstāve.

Tāpat turpināšoties dažādi pasākumi jauniešu auditorijām. Rībele atsaucas uz Dānijas parlamentā izpētīto – ja tu jaunieti "zaudē" viņa pirmajās vēlēšanās, tu viņu "zaudē" pavisam. "Tāpēc mums bija svarīgi gan uz pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanām šo balsošanu mēģināt," skaidro Rībele. "Protams, tā ir politiķu atbildība – aicināt savus vēlētājus balsot, bet mūsu uzdevums ir pabīdīt uz augšu to cilvēku apjomu, kuri saprot, kā darbojas ES, un apzinās, ka viņu balsij ir nozīme." Vēl Rībele atgādina, ka ļoti labi katras balss nozīmību atgādina Brexit pieredze – vienas daļas cilvēku lēmums tagad ļoti būtiski ietekmē visu Lielbritānijas sabiedrību, un nu tiem, kas referendumā nepiedalījās, atliek tikai žēli noskatīties, ja rezultāts nav tāds, kā gribētos.