Lielbritānijā nu sperts liels solis pretim tam, lai nākamo paaudzi «pasargātu» no sliktas izvēles smēķēt. Šoreiz vārdu «pasargāt» gan lieku pēdiņās tieši iepriekš minēto jautājumu dēļ.
Vai ar to gribu aizstāvēt smēķēšanu? Nebūt ne. Turklāt, visticamāk, līdz līdzīgai diskusijai nopietnā līmenī ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā tik ātri vis nenonāksim, lai arī, iespējams, atrastos ne viens vien šīs idejas kaismīgs aizstāvis arī pie mums. Dažādu iemeslu dēļ. Un tomēr – šis ir ļoti interesants temats, jo diskusija nav tikai par konkrētas darbības kaitīgumu, bet arī katra indivīda brīvo izvēli un tiesībām lemt par to, kas viņam nāk par labu vai sliktu. Jeb vēl vienkāršāk – cilvēka iespēju izvēlēties.
Un vēl otrs jautājums – vai aizliegumi ir efektīvākais veids, kā cīnīties ar šīm cilvēku izvēlēm? Tātad to varētu pārvērst arī mūžīgajā jautājumā par to, vai labāka un, galvenais, efektīvāka ir burkāna vai pātagas metode. Negribas te gluži vilkt paralēles ar mūsu tautas apziņā vēl gana dzīvi saglabājušos padomju varu un tās vēlmi pakļaut indivīda brīvību režīmam vai citām orveliskām antiutopijām, un tomēr. Cik tālu savas individuālās izvēles un privātus lēmumus esam gatavi atdot valsts pārziņā? Un kā šī gatavība mainās līdz ar paaudzēm? Galu galā – cik daudz esam tiesīgi izlemt savu bērnu un bērnu bērnu paaudžu vārdā?
Šajā kontekstā, protams, interesanti uzzināt arī to, cik daudz dažādu kaitīgu vielu ir mūsu katra jeb, abstraktāk runājot, «vidējā latvieša» organismā. Un cik daudz tas mūsdienu pasaulē ir un nav atkarīgs no ikviena paša izvēlēm…
Bet varbūt atbilde ir pavisam citur – varbūt tā vietā, lai aizliegtu slikto, būtu jāveicina labais vai vismaz veselīgais? Lēnām gatavojoties hokeja pavasarim un līdzjūtot ikvienam, kas nolēmis sportam pievērsties ne tikai televizora ekrānā, bet pats noskriet savu pirmo, piecpadsmito vai vienalga kuro maratonu, ieskatāmies arī zinātnieku atklājumos saistībā ar sportistu veiksmēm. Izrādās, viss, protams, atkal ir galvā. Ā, un vēl arī siltas vannas maģijā.
Bet plašāk par visiem šiem tematiem tad jau lasiet turpmākajās lappusēs.
Un lai skaistas brīvdienas un svētki – gan 1., gan 4. maijs. Arī šos svētkus katra paaudze, visticamāk, svinēs drusku citādi. Vai vismaz ar citādiem uzsvariem. Lai skaisti visiem!
Šīs nedēļas, 30.aprīļa - 7. maija, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. VIENKĀRŠAS IZVĒLES ILGĀKAI DZĪVOŠANAI
Vides un veselības eksperts Ivars Vanadziņš par biomonitoringa sistēmas izveidi, bīstamajiem kokteiļiem mūsu organismā un kāpēc zemessargu sievās svina ir vairāk nekā viņu vīros
FOKUSĀ. PIRMĀ MAIJA SVĒTKI – TRĪS VIENĀ
Ko īsti mēs Latvijā svinam 1. maijā? Vieniem tie būs Darba svētki, citiem kārtējā gadadiena kopš Satversmes sapulces sasaukšanas, vēl citi varēs atzīmēt gadskārtu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Taču netrūkst arī tādu, kuriem 1. maijs asociējas tikai un vienīgi ar padomju okupācijas laikā notikušajiem propagandas pasākumiem
PASAULĒ. NESMĒĶĒTĀJU PAAUDZE?
Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta nule nobalsoja par, iespējams, pasaulē stingrākajiem smēķēšanas apkarošanas noteikumiem. Tie padarīs par nelikumīgu tabakas pārdošanu ikvienam, kurš dzimis pēc 2008. gada
TĒMA. SPORTA PANĀKUMI MEKLĒJAMI GALVĀ UN VANNĀ
Jauni zinātniski pētījumi snieguši ieskatu ķermeņa īpatnībās, kas var palīdzēt labāk sagatavoties vasaras sportošanas sezonai
LAIKA MAŠĪNA. PUNKTU UN SVĪTRU VALODA
Pirms 235 gadiem ASV Masačūsetsas pavalstī pasaulē nāca Semjuels Morze, kura vārds joprojām asociējas ar Morzes ābeci
CEĻOJUMS. AMERIKĀŅU GOTIKA VĒJU PILSĒTĀ
No debesskrāpjiem līdz dinozauriem un no pārāk dārgas tējas līdz ātrajām ēstuvēm visapkārt – tik dažāda ir ASV vēju pilsēta Čikāga
IZPĒTĪTS. IZZINĀTĀJI, KRĀJĒJI UN ŠĶĒRDĒTĀJI
Naudas krāšanas un tērēšanas lietās cilvēkus var iedalīt trīs grupās, un neviena no tām nav ideāla