«Esmu piecus gadus jaunāka par Latviju. Tieši Latvija man ir ļāvusi pacelties spārnos, un man allaž vajag te atgriezties kā gājputnam, jo te gūstu spēkus dzīvot tālāk. Esmu pārliecināta, ka spēks man nāk no manām saknēm šajā zemē,» reiz teikusi dejotāja Vija Vētra. Šonedēļ no viņas atvadāmies. Atvadāmies no mākslinieces, kura par leģendu kļuva jau savas dzīves laikā. Gribētos minēt, ka viņa dejoja jau pirms piedzimšanas, vēl mātes klēpī esot, un turpināja to darīt cauri veselam gadsimtam.
Sarunas ar viņu vienmēr bija īpašas, tāpat kā viņas personības starojums, kas neatstāja vienaldzīgos. Viņu mīlēja, viņas uzstāšanās gaidīja, un pat tie, kuri ar dejas pasauli bija uz jūs, viņas vārdu zināju. Un ir pilnīgi skaidrs, ka Vijas Vētras gadsimts nav noslēdzies – tepat vien, starp mums, viņa dejo un dejos mūžīgi.
Tāpat kā basketbola laukumā kaut kur vienmēr klātesoša būs Uļa. Un šonedēļ saņēmām priecīgo ziņu, ka filma par viņu guvusi atzinību starptautiski – to pamanījuši prestižā Kannu festivāla rīkotāji.
«Sarunās ar Uļu bija ļoti daudz smieklu un asaru. Viņa ļoti daudz raudāja, stāstīja… Nezinu, cik Uļa saprata no tā, ko mēs gribam un ko veidojam, bet kaut kā piekrita Kārlim [Arnoldam Avotam] un visu akceptēja,» tagad sarunā ar SestDienu stāsta filmas režisors Viesturs Kairišs.
«Uļa bija īpatnējs cilvēks. No staroveru ģimenes, sākumā, liekas, latviski neprata, viņas mamma pat lasīt nemācēja. No riktīgiem vēsturiskiem Latvijas staroveriem. Kļuva par ļoti lielu Latvijas patrioti vēl padomju laikā, kad nekas tāds nebija dienaskārtībā.»
Arī piemiņas vārdi Uļai vēl pavisam nesen bija lasāmi SestDienas lappusēs. Tāds reiz sanācis šis pavasaris – Lielo Personību aiziešanas laiks, kamēr nemitīgā fonā visam arvien jauni kari un to radītie «tauriņu efekti» visdažādākajās jomās.
Tāds pavasaris.
Šīs nedēļas, 17.-23. aprīļa, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. ESMU LAIMĪGS, BŪDAMS NELAIMĪGS
Viesturs Kairišs par Uļu un Ainu Rendu, par elites krīzi Latvijā, savu nepārejošo kultūrtraumu un kāpēc teātris Latvijā ir svarīgāks par politiku
PASAULĒ. NO MĒSLOJUMA LĪDZ PĀRTIKAS KRĪZEI
Par vēl vienu no Irānas kara rezultātiem kļuvuši arī reāli globālas pārtikas krīzes draudi. Hormuza šaurums joprojām ir lielā mērā bloķēts, un tas ietekmējis tādu pārtikas ieguvei vitāli svarīgu industriju kā minerālmēslu ražošana. Kuras valstis šajā ziņā pakļautas lielākajiem riskiem un kurām draud pārtikas cenu pieaugums?
TĒMA. SPORTISTI – TUVO AUSTRUMU KARA ĶĪLNIEKI
ASV un Izraēlas uzbrukums Irānas ājatollu režīmam, kas sākās 28. februārī, ietekmējis arī sporta pasauli. Daudzas Tuvo Austrumu reģionā paredzētās sacensības ir atceltas, sportistiem bijušas problēmas ar došanos uz turnīriem, bet galvenā intriga patlaban ir, vai Irānas futbola izlase piedalīsies Pasaules kausa izcīņā, kur tai visas trīs apakšgrupas spēles jāaizvada ASV pilsētu stadionos?
FOKUSĀ. APKĀRT MĒNESIM UN ATPAKAĻ UZ ZEMES
Veiksmīgi pabeigta ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa izpētes pārvaldes misija Artemis II, kuras ietvaros četri astronauti veica lidojumu apkārt Mēnesim
IN MEMORIAM. ES NĀKŠU ATPAKAĻ
Dejotāja Vija Vētra (06.02.1923.–11.04.2026.) tic, ka šī nebija viņas pirmā zemes dzīve un viņa tajā atgriezīsies vēl. Un gribas piebilst – lai mūžīgi dejotu
IZPĒTĪTS. EKSTREMĀLAS TEMPERATŪRAS UN STAROJUMS
Apmetoties uz dzīvi NASA izlolotajā Mēness bāzē, cilvēka ķermenim nāksies saskarties ar tādiem izaicinājumiem, kādi uz Zemes nav pieredzēti