Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Grūti laiki vairākām mūsu zivīm

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
ak UK jau izstāusies no ES?
a
Bija interesanti izlasīt, ka UK jau tagad izstājusies no ES. Bija plānots oktobrī...
Veltas cerības!
V
Jau tagad zinātnieki prognozē, ka pēc 20 gadiem pasaules okeāns rūpnieciskai nozvejai būs TUKŠS. Protams, ja cilvēki vairosies tik astronomiski kā pašlaik!
Irlielāmērāticams
I
ka Baltijas valstu zvejnieki Eiropas plānos vispār nav paredzēti. Dāņiem zivju nepietiek...!
Scorseze
S
Šis stulbums laikam nebeigsies nekad, tas tikai uzņem apgriezienus:) Latvijā zvejniecību jau iznīdēja, vēl nav miera:)
Nejēgam nejēgas loģika.
N
Ko tad toreiz tirgotu, ja jau toreiz Baltijas jūra priekš masu nozvejas bija tukša? Jā, Skandināvijai par dārgu cenu pārdeva mencu (kamēr tā vēl bija), un, līdz ar to, astronomiski kāpa tās cena Latvijā. Arī šodien Kaija, Unda un vēl daži uzņēmumi ražo priekš ārzemju tirgus, bet, izņemot reņģes un brētliņas, tās nav Baltijas zivis, jo to vienkārši vairs NAV, un nekādi kuģi vai flotes, tā no jauna neradīs.
  • 3
  • 1
Scorseze>Pilnīgas muļķības!
S
Jā, tavā vārdā viss jau ir pateikts, "pilnīgas muļķības"! Zvejnieki savus kuģus sagrieza, jo neviens slavētajā Eiropā nepirka mūsu zivju produkciju aizbildinoties ar visādām muļķībām, bet pamatā tapēc, ka viņu tirgū konkurence nebija vajadzīga (pretēji solījumiem ar kuriem mūs apbēra neatkarības atgūšanas procesā). Vienīgie, kuriem mūsu produkcija bija vajadzīga bija Krievija un bijušās PSRS valstis, ar kurām mēs sabojājām attiecības mūsu debešķīgo jeņķu "konsultantu" vadīti, protams, arī Krievijā nebija tā stabilākā situācija. Otrkārt Eiropas "konsultanti" latviešu zvejniekiem deva naudu (tā teikt jūdasa grašus) par katru lūžņos sagriestu kuģi, attiecīgi tādā veidā atbrīvojoties no konkurences uz visiem laikiem. Attiecīgi kad vairs nebija ar ko iet jūrā, nozvejas kvotas arī netika vairs piešķirtas, bet piešķirtās "notirgotas". Tā lūk.
  • 3
  • 6
Pilnīgas muļķības!
P
Neviens neko NEIZNĪDĒJA. Zvejnieki kuģus sagrieza, jo tie vairs nekam nederēja, jo lomi bija kļuvuši vairāk kā niecīgi, un nebūtu tā mūsu peltā, bet, paldies Dievam - izcili gardā reņģe, sen jau tirgi būtu tukši!
  • 7
  • 3
Itamars Toledano
Par vēlu! Makruruss, Leduszivs, Pikšas, Merlūzas, Paltusi, Stavrīdas un daudzas citas jūras un okeāna zivis praktiski aizmirstas, un no zivju konserviem, ar ko PSRS laikos veikali bijas stāvgrūdus pilni, palicis vairs tikai tunzivs, ko kādreiz lāga nemaz negribēja ēst. Ak, jā, piebarotās Norvēģijas, Ķīnas un Vjetnamas zivis, un kalmāri, mīdijas un astoņkāji (un citas nešķīstas mantas) vēl ir dabūjami!
Def
D
Kā tad,mēs nevarēsim bet rietumeiropa gan varēs,ja?Ja jau aizliedz tad ok ,visi 3 gadus nezvjo mencas,pēc tam citu sugu,nevis daži var bet pārējie nevar!!!
Vecsčekists
V
Dabas aizsardzības organizācijas apzināti vai neapzināti darbojas kā politiski un ekonomiski ieinteresētu spēku aģenti. Pie tam - dabas aizsardzības lozungi izklausās tik nevainīgi, ka tiem nav kur piesieties. Arī boļševiki savulaik gribēja šo izmantot un visu laiku skandināja par dabas piesārņotību kapitālisma valstīs. Tādā veidā padomju cilvēkos tika radīta interese par ekoloģiju. Kā jau lielākā daļa boļševiku pasākumu, arī šis izrādījās bumerangs, kas trāpīja pašiem pa degunu... sākoties ekoloģiskajām aktivitātēm, nebija iespējams tām reāli pretoties, jo boļševiki taču paši visu laiku daudzināja dabas aizsardzību. Atcerieties VAK!
P
P
Rakstīt tādus badus uz visiem stabiem,lai saglabātu fondam zivis! Zvejot,tirgot var,pirkt nē-pircējs kaitnieks.
Krējums Saldais
K
Tas ir kapitaļizms - mēs PDF samaksājam par plakātiem (īre, tipogrāfija, menedžments, algas utt.) un re, Latvijas IKP izaudzis. Pēc būtības, lielākā daļa NVO reklāmas ir slēpts nodoklis, kuru mēs maksājam.
  • 10
  • 8
Krējums Saldais
K
"Pasaules Dabas fonds aicina sabiedrību pievienoties tā rīkotajai kampaņai Lai jūra čum un mudž un neizvēlēties veikalos un citās tirdzniecības vietās Baltijas jūras mencas un Eiropas zušus...". Agrāk tā rīkojās okupanti. Labāko paņēma sev, aborigēniem trīspirkstu kombinācija. Mūsdienās lietderīgi idioti gatavi kapā iedzīt savējos, lai atnāktu sveši un visu savāktu bez okupācijas.
vārds
v
Kā tad, zviedriem nav par kaunu rīkoties ētiski, domājot par nākamajām paaudzēm, bet letiņš uzreiz sajūtas kā aborigēns, kuram kāds grib atņemt kaulu.
  • 5
  • 3
senču ols
s
Tālajā 1976. gadā krievus , tajā skaitā ari zvejniekus , kuri skaitījās tāpat pie krieviem , izdzina no Atlantijas , atņēma iespēju zvejot Atlantijas siļķes , dēļ vandalisma ko viņi pastrādāja , aar traļiem cēla augšā tikai siļķes ja trāpījas makreles , gāza atpakaļ okeānā , palika bez darba tukstōsiem darbinieku , kuri strādāja uz lielajiem zivju pārstrādes kuģiem , zvejniekiu kolhoziem iestājās krīze , Liepājā uzbūvēja jaunu mucu ceju priekš Atlantijas zvejniekiem , tikko palaida darbību , tūlīt pārtraca , jo mucām nebija noieta , izmeta iekārtas lūžņos un ierīkoja mēbeļu ražotni. Bet par mencām šodien , var jau nepirkt , bet tas neietekmēs zveju , jo tās var nodot Polijā vai leišiem.
Muļķibas!
M
Ražot var tā un citādi, bet NOSLĒPUMS, ko neviens atrisināt nevar: KUR ŅEMT IZEJVIELU? Jo butes un mencas ir jāaizmirst, un kad beigsies reņģe un brētliņa, nekur vairs nederēs ne iekārtas, ne telpas, jo nebūs ne atgriezumi, ne milti.
  • 5
  • 0
noslēpums
n
Un par miltiem vēl runājot, tie tiek ražoti. Ir atsevišķas kompānijas, kas ražo tikai miltus. Zivju fabrika pārstrādā zivi, visi atgriezumi, galvas, tamlīdzīgi mēsli iet cisternās un uz miltu kompāniju. Vnk pie sistēmas, kad visa sīkaļa iet pāri bortam, peļņa ir optimāla, un arī kvota no kompāniju viedokļa tiek iztērēta optimāli. Miltu rūpnīcām pilnībā pietiek ar to apjomu, ko tās saņem un profitā ir visi. Tas, ka zivju krājumi iet mazumā? Esmu no šiem pašiem skandināviem redzējis, ka par dabas aizsardzību parunāt viņi māk smuki. Tikpat smuki māk nolobēt vietējos kangariņus kut kur papuaslandēs, lai tie uz vietas iznīcina ražotnes zaļās nākotnes vārdā un pie reizes konkurentus baltajiem sahibiem. Taču tur, kur ir Viņu Augstība Peļņa, tur tie paši skandināvi šķauda virsū dabas aizsardzībai no abiem galiem.
  • 10
  • 5
noslēpums
n
Nu redzi, varbūt miltos, bet! Tas prasa pavisam citas zivju šķirošanas un apstrādes mašīnas. Tas atkal prasa papildus telpas, kuras ir jāceļ uz kaut kādas zemes, kas ir jāpērk vai jānomā. Tas prasa personālu un loģistiku. Vienvārdsakot, tas prasa KAPITĀLIEGULDĪJUMUS!!! Un tagad sēž kompānijas akcionāri, skaita gada peļņu un spriež par plānotajiem ieguldījumiem ražošanas fondos. A davai ieguldam pārdesmit miljonus lai uzblieztu atsevišķu rūpnīcu miltiem, kas mums varbūt atmaksāsies pēc N00000 gadiem, lai tikai nebūtu nesmuki un baby cod pa taisno un nesmuki nelidotu aiz borta, vai nu nopērkam vēlvienu kuģi, iebāžam vecajā cehā vēlvienu līniju lielajām zivīm un pelnam stabili vairāk ar vecajām metodēm tad.... protams, ka pār bortu!
  • 2
  • 5
Itamars Toledano
Noslēpums sen vairs nav noslēpums. Kā saka Pāvilostnieki (Re TV) pirms 40-50 gadiem zivis nebija kur likt, reizēm mežā apraka. Nu, visa zvejošana par velti! Toreiz mencas tirgoja par 31 kapeiku kg, bet kūpinātas (ar galvu) maksāja 56 kapeikas par kg. Bija gardi un lēti konservi - menca eļļā, bet to jau reti kurš ēda. Mencas, kas vēl palikušas, drīzi būs reņgu izmērā, jo tās vairs nekad neatlabs. Paldies Dievam, siļķu krājumi ir milzīgi, bet tie praktiski Norvēģijai pieder. Neaizmirstiet, cik cilvēku pašlaik pasaulē, un cik to bija pirms 40-50 gadiem!
  • 8
  • 1
Vecsčekists
V
Mūsu aģenti zvejnieku vidū arī stāstīja par to pašu. Patiešām - viņus padzina.
  • 3
  • 0
senču ols
s
nevis jāmet pār bortu , bet zivju miltos...
  • 1
  • 1
noslēpums
n
Es tev pačukstēšu vienu noslēpumu, tik nesaki nevienam ja? Es strādāju skandināvu zvejas un zivju pārstādes kompānijā un zini kāda te ir sistēma. Katrai valstij ir nozvejas kvota. Katras valsts ietvaros lielajām kompānijām ir savas kvotas. Kā skaita nozvejoto? Ja piemēram tev ir kvota 1000 tonnas mencas, tad tralis (lielie protams, ka ķer ar traļiem), izvelk vienā piegājienā nu pieņemsim tonnu zivju. Pieņemsim, ka visa tā ir menca. Tātad tu no savas kopējās kvotas esi izlietojis tonnu. Pēc noteikumiem skaitīta tiek VISA menca, vai tā būtu 30 kg. pagale vai centimetru īss sūds. Lieta tāda, ka zivi zem 20cm garuma fabrikā pārstrādāt faktiski nav iespējams, mašīnās to saplosa, bet ar rokām čakarēties dēļ skrandām priekš kotlešmasas, kas maksā kapeikas, nav jēgas. Tad dara ko. Uz kuģa sašķiro, vajadzīgo izmēru atstāj un pārējo? Pareizi! Nah pār bortu! Daudzumu iegrāmato un kvotu rēķina, kad kuģis piestāj krastā. Un dara tā gan norvēģi, gan islandieši. Un zin par to visi, tik kautrīgi klusē
  • 22
  • 7
Bzzzzz Z
B
No šiem te zušši tagad taisa suši.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 2120

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Kataras saules nogurdinātie

Neiedomājama svelme, kas liek pat dažu minūšu gājiena vietā izvēlēties auto, zelta vēriens it visā un eksotisks putnu tirgus, bet tam visam pāri nemitīgā tuksneša elpa, kas iespiežas atmiņā gan ar s...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata