Politiķiem un ekonomistiem, kaismīgi diskutējot par pensijas gadiem krāto līdzekļu izsniegšanu iedzīvotājiem pirms valsts noteiktā vecuma iestāšanās, derētu ieklausīties arī psihologu viedoklī. Tas palīdzētu izvērtēt šādu iniciatīvu no pavisam cita skatpunkta. Austrāliešu pētnieki noskaidrojuši, ka naudas izlietošanas ziņā visus cilvēkus varot iedalīt trīs grupās un vienas pārstāvjiem noteikti nevajadzētu iedot lielu naudas žūksni.
Izvērtējot rakstura iezīmes, finanšu pratību un atbildības sajūtu, Grifita universitātes speciālisti izveidojuši trīs naudas lietotāju portretus un ir pārliecināti, ka ikviens attīstītās pasaules pieaugušais atbilst kādam no šiem aprakstiem.
PAVAIRO KAPITĀLU
Pirmo grupu austrālieši nodēvējuši par finanšu izzinātājiem. Tajā ietilpst cilvēki, kuri ļoti iesaistās personīgo finanšu organizēšanā. Viņi diezgan precīzi pārzina savus ienākumus, regulāros izdevumus un naudas pavairošanas iespējas. Šiem cilvēkiem bieži vien ir vairāki tematiski konti bankā, kuros nauda tiek krāta konkrētiem mērķiem. Finanšu izzinātāji arī apzinājuši un izmanto dažādas investīciju iespējas. Viņi nogulda naudu bankā uz procentiem, iegādājas akcijas vai citus vērtspapīrus un meklē aizvien jaunas iespējas efektīvi palielināt kapitālu.
Šie cilvēki biežāk nekā citu grupu pārstāvji apspriež finanšu jautājumus ar partneri, ģimeni un draugiem. Šajā grupā ir vislielākais vīriešu īpatsvars, un viņi ir vispārliecinātākie par savām finanšu prasmēm.
UZKRĀJ ATBILDĪGI
Par pastāvīgajiem krājējiem nodēvētā otrā grupa ietver piesardzīgus, taupīgus cilvēkus, kuri ik mēnesi apzinīgi atliek konkrētu naudas summu nebaltām dienām. Šīs grupas dalībnieki paļaujas uz sevi, nevis jautā padomu citiem. Viņi mēdz būt apzinīgāki un vieglāk nekā citi spēj ietaupīt algas pārpalikumu, nevis to iztērēt. Viņu uzkrājumu veidošanas cēloņi galvenokārt ir ieradums un nevēlēšanās aizņemties, kad jāveic lielāks pirkums. Tas nenozīmē, ka šie cilvēki izvairīsies no hipotekārā kredīta vai automašīnas līzinga, taču viņi centīsies pēc iespējas ātrāk no tā atbrīvoties, jo necieš parāda sajūtu.
«Pastāvīgie krājēji bieži vien ir ar tādu personību un pasaules uztveri, kas ļauj viņiem apspiest impulsus, lai iegūtu labāku situāciju nākotnē,» žurnālā Pacific-Basin Finance Journal raksta pētījuma līdzautors finanšu plānošanas lektors Grifita universitātē Štefens Vestermens.
KO NOPELNA, TO IZTĒRĒ
Abām pirmajām grupām lielākas naudas summas ieplūšana nozīmētu iespēju palielināt uzkrājumus, toties trešajai tā būtu īsta ballīte. Par neiesaistītajiem nodēvētā grupa netic uzkrājumu veidošanai, negrib sevi apgrūtināt ar finanšu lietām un dzīvo ar moto «pērc šodien, maksā rīt». Viņi dzīvo no ienākumiem līdz ienākumiem un parasti notērē visu, ko nopelnījuši. Pat ja summas ir mērāmas tūkstošos eiro.
«Šiem finansiāli neiesaistītajiem cilvēkiem nav izveidojušies nekādi skaidri finanšu ieradumi. Labākajā gadījumā viņi pameklē kādu izdevīgu piedāvājumu, reizēm papēta savas finanses un izmanto pakalpojumus, par kuriem var samaksāt vēlāk,» skaidro pētnieki, piebilstot, ka tieši šī grupa piedzīvo lielāko finansiālo stresu.
Šajā grupā ir dažādu sociālo slāņu cilvēki, un viņu argumenti ir dažādi. Vieni saka, ka netic bankām, jo zaudējuši līdzekļus kādā finanšu krīzē, bet citi taisnojas, ka mēneša beigās nekas nepaliekot pāri uzkrāšanai, taču visbiežāk tās ir tikai atrunas. Patiesais iemesls meklējams rakstura īpašībās, kas pretojas disciplīnas ievērošanai finanšu lietās.
Darba autori uzsver, ka neviens no trim tipiem nav ideāls, jo katram piemīt plusi un mīnusi. Piemēram, finanšu pētnieku vērtību sistēmā nauda ieņem pārāk svarīgu lomu, atbīdot fonā, piemēram, draudzīgumu un līdzjūtību. Turklāt jaunu investīciju veidu meklējumi mēdz novest pie riskantiem darījumiem un naudas zaudēšanas.