Ar aizrautu elpu

KARŠ CĪŅAS ARĒNĀ

Jau pirms interneta laikmeta Pasaules kauss allaž tika ļoti gaidīts un bija svarīgākais notikums daudzu cilvēku dzīvē. Ar aizrautu elpu tam visi sekoja kādreiz un seko arī šodien. Mani priecē, ka arī jaunā paaudze, kas dzimusi jau šajā gadsimtā, tradīciju pārņēmusi un šī četrgades svarīgākā notikuma popularitāte nemazinās. Neviļus biju aizdomājies, kā futbolam un tā popularitātei klāsies nākotnē. Lai kā šķistu, ka futbols ir neaizstājama dzīves sastāvdaļa, man ienāca prātā salīdzinājums ar reliģiju. Nav noslēpums, ka baznīcas apmeklēšana pamazām iet mazumā. Runājot par futbolu, liekas, kā gan tu 2026. gadā joprojām vari veltīt divas stundas pie televizora, lai skatītos vienu spēli, kad visapkārt dominē īsie video un tev ir tūkstošiem alternatīvu nodarbju. Neesmu drošs, vai mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni futbolu mīlēs tikpat ļoti, tomēr šodiena par popularitātes kritumu neliecina – tiek sasniegti arvien jauni un jauni rekordi gan klātienes apmeklētībā, gan digitālajā vidē. Piemēram, vēsajā Somijā pērn pārspēja 30 gadus senu futbola čempionāta apmeklētības rekordu (vairāk nekā 3000 skatītāju stadionā ik spēli), Vācijas 2. bundeslīgā stadionā ir teju 30 tūkstoši cilvēku ik spēli. Skaidrs, ka uz šī fona lielie turnīri arvien piesaista nedalītu visas pasaules uzmanību. Iespējams, šāda spriedelēšana par potenciālo intereses kritumu ir daļa no manas kā latvieša dzīvesziņas, kuram «viss nav tik viennozīmīgi», – citur, visticamāk, tādas domas pat nenāk prātā. Futbols ir kā mūžīgais vīruss. Strauju izaugsmi piedzīvo dāmu futbols, arīdzan soctīklos futbols redzams ik uz soļa.

Divi svarīgākie faktori, kāpēc Pasaules kauss aizrauj visu pasauli, ir: futbols kā pasaules populārākais sporta veids un patriotisms. Tas ir kā karš cīņas arēnā. Lai gan Starptautiskā Futbola federāciju asociācija jeb FIFA visupirms domā par komerciju, izmantojot to, ka finālturnīram seko līdzi puse pasaules, manas un daudzu citu simpātijas gūst fakts, ka savā starpā tiekas nacionālās izlases. Čempionu līga notiek katru gadu un vari neatcerēties, kas kausu virs galvas cēla pirms septiņām vai astoņām sezonām, toties liela daļa sporta līdzjutēju var nosaukt visus Pasaules kausa uzvarētājus, kas bijuši viņu apzinīgās dzīves laikā.