Harijs Vītoliņš Latvijas izlases galvenā trenera amatā tika apstiprināts 2021. gada vasarā, kad, tuvojoties Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīram, Bobs Hārtlijs kā prioritāti izvēlējās darbu ar klubu Krievijā. Kopš tā laika kādreizējais Latvijas izlases kapteinis Vītoliņš ir kļuvis par pirmo speciālistu, kurš valstsvienību divreiz ievedis pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā. Viņš vadīja izlasi arī vēsturiskajā 2023. gada bronzas turnīrā.
"Šobrīd mums nepieciešama neliela pauze, lai iznalizētu, jo ir noslēdzies zināms posms, domāju, ka pie kādiem lēmumiem nonāksim vasaras vidū. Šobrīd mums nav arī tāda ugunsgrēka, lai domātu ļoti strauji," Kalvītis teica par trenera situāciju.
Runājot Latvijas izlases sniegumu nupat notikušajā pasaules čempionātā, federācijas prezidents izceļ, ka vārtsargs Kristers Gudļevskis aizvadīja vienu no labākajiem turnīriem savā karjerā. Tāpat ļoti priecējuši jaunie spēlētāji Sandis Vilmanis un Alberts Šmits. "Viņi bija lielākais atklājums, parādot, ka jau spēlē visaugstākajā pasaules līmenī. Rūdolfs Balcers arī aizvadīja izcilu čempionātu, bet mēs jau zinām visas Rūda vērtības, no viņa arī tika gaidīts, ka būs komanda līderis. Patīkami pārsteidza Deniss Smirnovs, viņam pirmoreiz tika uzticēta tik nozīmīga loma komandā kā spēlēt pirmajā maiņā un viņš to absolūti attaisnoja," saka Kalvītis.
Latvijas izlases kapteinis Rūdolfs Balcers astoņās spēlēs guva septiņus vārtus, kas bija labākais rādītājs turnīrā. Septiņas ripas iemeta arī norvēģis Noā Stēns, bet viņš aizvadīja desmit maču.
Tomēr Kalvītis atteicās komentēt vairāku Nacionālās hokeja līgas spēlētāju prombūtni, kuru neierašanās uz izlasi vairs līdzjutējiem neizraisa ne mazāko pārsteigumu. "Ja mēs būtu nospēlējuši sliktu čempionātu, varētu veikt analīzi par tiem, kuri neatbrauca. Tomēr mēs nospēlējām ļoti labi ar esošajiem spēkiem. Katram ir savi personiskie iemesli, jāsaprot, ka visiem bija grūta sezona. Vienīgi atšķirība ir tā, ka finālistēm Somijai un Šveicei, arī Kanādai ieradās visi labākie, kuri spēja. Ja būtu mums šis papildinājums, varbūt mēs svētdien būtu spēlējuši finālā. Katram jātiek ar savām personiskajām dzīves grūtībām galā un cerams, ka nākamajā čempionātā kāds no šiem spēlētājiem pievienosies. Šogad katram bija savi iemesli, es cienu viņu izvēles."
Pasaules čempionāta laikā notikušajā starptautiskās federācijas kongresā tika oficiāli apstiprināts, ka Latvija kopā ar Somiju rīkos 2030. gada pasaules čempionātu, ko abas valstis vienoti darīja arī 2023. gadā.
"Konkurence uz šo turnīru bija laikā, kamēr ritēja pieteikumu iesniegšana, jo bija runas, ka varbūt Dānija ar Norvēģiju kopā pretendēs, kuluāros bija vēl dažādi mēģinājumi, tomēr Somijas un Latvijas tandēms ir ļoti spēcīgs, kopējā pieredze deva mums lielas priekšrocības, līdz ar to beigās palikām vienīgie kandidāti," stāsta Kalvītis. "Latvija ir maza valsts ar mazu ekonomiku, mūsdienu apstākļos mums vairs nav iespējams sarīkot visu čempionātu - ne ekonomika to var palikt, ne arī spētu nodrošināt nepieciešamo skatītāju apjomu. Redziet, šajā pavasarī pat spēlēs, kur nespēlēja Šveices izlase, tribīnes bija pilnas. Šveicei šis bija ļoti veiksmīgs čempionāts. Savukārt mēs varam rīkot tikai ar kādu kopā. Ja Somija izvēlējās pieteikties un uzaicināja mūs, neatteikt ir mūsu gods un pienākums. Normāli cikls būtu čempionātu rīkot ik pēc aptuveni 8-9 gadiem liels, bet šoreiz viss sakrita ļoti veiksmīgi jau uz 2030. gadu."
Ierasts uzskatīt, ka olimpiskajos gados, kāds būs arī 2030. gadā, pasaules čempionātos izlašu sastāvi ir vājāki, tomēr Kalvītis, skatoties uz šī gada komandām, tam nepiekrita. "Zviedrijas, Somijas, Šveices, Kanādas rindās bija liela daļa labāko spēlētāju. Olimpiskās spēles ir pavisam cita veida turnīrs, jāsaprot, ka pasaules čempionāts ir pēcsezonas sacensības, tomēr cerības, ka atbrauks vājāki sastāvi un tāpēc mēs nospēlēsim, labāk absolūti neattaisnojās. Nospēlējām labi pret stiprajiem sastāviem," uzsver LHF prezidents.
Tāpat Aigars Kalvītis nepauda pārliecību, ka Latvijas U18 izlase noteikti nākamajā pavasarī atteiksies no iziešanas laukumā, ja vajadzēs stāties pretī pasaules čempionātam pēc vairāku gadu pārtraukuma pielaistās agresorvalsts Baltkrievijas spēlētājiem. To plašāk lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā.