Lietuvas portāls alfa.lt izsmeļoši aprakstījis notikumu secību no 2025.gada decembra līdz 2026.gada janvārim. Ziņu par to, ka Krievija varēs startēt zem sava karoga, Pasaules Kērlinga Federācija publicēja 2026.gada 30.janvārī. Tieši tobrīd Rīgā notika Latvijas kērlinga čempionāts jauktajiem pāriem junioriem, lai noskaidrotu, kurš duets dosies uz Kanādu. Čempionu titulu izcīnīja Agate Regža un Aleksandrs Baranovskis. Prieks mijās ar bažām, kas beigās arī piepildījās – Latvija bija spiesta dalību čempionātā atsaukt. Izglītības un zinātnes ministrija palika nelokāma – tā kā Krievija piedalās zem sava karoga, Latvijas jaunieši pasaules čempionātā nevar piedalīties un finansējums tam netiek piešķirts. Spriediet paši, kurš šajā situācijā cieš visvairāk. Vai lielāks labums ir, ja Latvija nepiedalās? Vai tomēr, ja Latvija piedalās un izmanto jebkuru izdevību, lai parādītu savu attieksmi? Vai nav laiks mainīt kategorisko nostāju, jautā _Kērlinga halle_.
Kamēr Pasaules Kērlinga Federācija pakļaujas Krievijas spiedienam un valde pieņem steidzīgus un neizdiskutētus lēmumus, par kuru likumību varētu strīdēties un vērsties tiesā, ja vien šis process neizmaksātu tik lielus naudas līdzekļus, tikmēr Kanāda aizved durvis Krievijai. Proti, tā kā vīzas izsniegšanas process iebraukšanai Kanādā Krievijas sportistiem ieilga, 4.maijā Pasaules Kērlinga Federācija paziņoja, ka Krievija pasaules čempionātā tomēr nepiedalīsies, bet spēļu grafiks netiek mainīts un pretinieku komandām tiks piešķirta automātiska uzvara. Krievija par Pasaules Kērlinga Federācijas pozitīvo lēmumu zināja jau 2026.gada 12.janvārī un noteikti nekavējoties uzsāka vīzu saņemšanas procedūru. Pēc tam, kad vīzas tā arī netika saņemtas, 2026.gada 4.maijā Krievijas Kērlinga Federācijas prezidents Dmitrijs Šviščevs paziņoja, ka tas ir rupjš pārkāpums no Kanādas puses.
2026.gada 5.maijā Pasaules Kērlinga Federācija paziņoja, ka arī Nigērijas komanda nepiedalīsies pasaules čempionātā, tāpēc tapis jauns spēļu grafiks jau bez Krievijas un Nigērijas.
Šīs izmaiņas, protams, nedod iespēju mūsu junioriem (abiem šis ir pēdējais gads šajā statusā) Agatei un Aleksandram doties uz pasaules čempionātu, bet tā ir vismaz kripatiņa taisnības. Šis ir arī pirmais gads, kad komandas sāka vākt punktus Pasaules Jaunatnes Olimpiādei. Tā kā Latvija nav kērlinga lielvalsts, tad jebkurš punkts ir svarīgs, lai pacīnītos par vietu šajā forumā. Atliek cerēt uz lieliskiem startiem nākamajos pasaules kērlinga čempionātos. Bet līdz tam Izglītības un zinātnes ministrijai un citām ar sportu saistītām institūcijām jāpārskata sava kategoriskā nostāja, lai neciestu mūsu pašu sportisti un nenonākam situācijā, ka atliek vien piedalīties pašmāju sporta pasākumos, uzskata Kērlinga halle.