Pensiju 2. līmeņa plānu atdeve Latvijā pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies. Ja 2018. gadā, ņemot vērā inflāciju, tā bija negatīva (–6,7%), tad 2024. gadā – jau būtiski pozitīva (9%), liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO, OECD) dati. Līdzīgas pārvērtības piedzīvojušas arī pārējās Baltijas valstis. Tomēr pēdējo 20 gadu vidējā reālā (pēc inflācijas) atdeve gadā Latvijā joprojām ir mīnusu teritorijā (–1%), Igaunijā tā ir –0,6%, bet par Lietuvu nav šādu aprēķinu. No ESAO valstīm 20 gadu laikā vislabāk fondētās pensijas pārvaldītas Kostarikā (4,6% gadā), Kolumbijā (4,5%) un Kanādā (4,3%).
Pensiju 2. līmeņa zemo kapitāla atdevi nosaka fakts, ka Latvijā ilgu laiku nevarēja veikt ieguldījumus akciju tirgos. Ieguldījumi akcijās līdz 2007. gadam bija ierobežoti līdz 30%, līdz 2018. gadam – līdz 50%, bet līdz 2021. gadam – līdz 75% no pensiju fondu kopējā ieguldījumu portfeļa. Tikai pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumu ierobežojumi akcijās ir pilnībā atcelti, norāda Finanšu ministrija (FM). Labklājības ministrija uz Dienas jautājumiem par pensijām neatbildēja.
Aug pieredze
Vēsturiski ir apspriesti dažādi priekšlikumi un rīcības varianti valsts fondēto pensiju sistēmas pilnveidošanai. Priekšlikums palielināt ieguldījumu īpatsvaru akcijās tika ilgstoši diskutēts un sākotnēji netika atbalstīts, ņemot vērā, ka tas palielinātu pensiju ieguldījumu riska līmeni, norāda FM.
Jau iepriekš Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra direktore Kristīne Dambe skaidroja, ka, piemēram, globāli diversificētu akciju fondu gadījumos runa ir par īstermiņa svārstību risku, tas nozīmē, ka var zaudēt naudu īstermiņā. Bet pensijas ir ilgtermiņa investīcijas, un to kontekstā riska jēdziens ir apgriezts. Jo mazāku risku uzņemas īstermiņā, jo lielāks risks, ka nauda zaudēs vērtību inflācijas rezultātā.
FM teic, ka diskusiju kontekstu ietekmēja notikumi 90. gados un vēlāk 2000. gados, kad globāli un arī Latvijā tika piedzīvoti ievērojami finanšu sistēmas un kapitāla tirgus satricinājumi. Tas veicināja pieeju, kurā uzsvars tika likts uz kapitāla saglabāšanu, nevis tā vairošanu. FM atzīmē, ka 2000. gados pasaules akciju tirgos tika piedzīvota tā sauktā «zaudētā desmitgade» pēc tehnoloģiju burbuļa plīšanas 2000. gadā un 2008. gada globālās finanšu krīzes un ka pasaules akciju tirgi savu pirms tehnoloģiju burbuļa vērtību pilnībā atguva tikai ap 2013. gadu.
Arī pirms tam ir bijušas «zaudētās desmitgades», un arī šobrīd pastāv bažas, ka tāda varētu sākties, tomēr tas nenozīmē, ka jaunajiem pensiju krājējiem jāpāriet uz konservatīviem plāniem, drīzāk pretēji. Statistika un pētījumi par finanšu tirgiem, akciju un obligāciju atdevi ilgtermiņā veikti jau desmitgadēm, un vēsturiskie dati par ASV tirgu ir pieejami vairāk nekā 100 gadu griezumā. Vanguard dibinātāja Džona Bogla indeksu fondu pirmsākumi meklējami jau 70. gados, lai gan lielāku uzmanību un popularitāti tie ieguva 90. gados. Arī indeksu fondi neradās uz līdzenas vietas, Dž. Boglu iedvesmoja Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Pola Semjuelsona 1974. gada raksts Challenge to Judgment. Tajā viņš pauda uzskatu, ka lielākā daļa profesionālo investoru gadu no gada nevar pārspēt tirgus vidējos rādītājus, un aicināja izveidot fondu, kas sekotu tirgus vidējam rādītājam par zemām izmaksām.
Indexo pensiju pārvaldnieks Henriks Karmo atgādina, ka savulaik daži pārvaldītāji centās pārliecināt, ka aktīvā pārvaldība sniedz labākus rezultātus nekā indeksu pieeja, kaut arī statistika rādīja citu ainu. Šodien lielākā daļa pārvaldītāju izmanto indeksu pieeju. Jāatzīmē, ka par aktīvu pārvaldīšanu varēja prasīt daudz augstākas komisijas maksas, kas «noēda» daļu ieguldījumu peļņas.
Nezaudē desmitgades
«Zaudētās desmitgades» laikā uzņēmumi turpina maksāt dividendes, un indeksi (piemēram, S&P500) to neatspoguļo. Tas nozīmē, ka šajā periodā atdeve no ieguldījumiem akciju tirgos ir augstāka nekā tikai paša indeksa izmaiņas. Tāpat ieguldījumi pensiju 2. līmenī notiek regulāri, un tas nozīmē, ka tirgus krituma laikā akcijas tiek pirktas par zemāku cenu. Kad tirgus ir sasniedzis iepriekšējo augstāko līmeni, šo lētāk iegādāto akciju atdeve ir augstāka. Līdz ar to «zaudētās desmitgades», regulāri ieguldot globāli diversificētos akciju tirgos, pārvēršas par vairākiem gadiem, līdz ieguldījumi pārsniedz iepriekšējo maksimumu.
Arī FM norāda, ka īpaši nozīmīgas ir regulāras iemaksas, kas palīdz izlīdzināt tirgus svārstību ietekmi. Veicot regulāras iemaksas arī «zaudētās desmitgades» laikā, pensiju uzkrājuma ilgtermiņa atdeve būtu bijusi augstāka nekā konservatīvajos plānos.
Līdz ar to, ja nebūtu pieļautas šādas kļūdas, kopš 2000. gadiem pasaules akciju tirgus būtu sniedzis pensiju krājējiem ļoti būtisku atdevi, īpaši tiem, kuri tikai sāka savas darba gaitas. Akciju tirgus kritums uzkrāšanas sākumposmā ir īpaši izdevīgs. Savukārt tiem cilvēkiem, kam tuvojās pensionēšanas vecums, būtu jābūt atbilstošos konservatīvajos plānos, lai saglabātu sakrātā vērtību.
«Vēsturiski pietrūcis pieredzes ar finanšu tirgiem. Cilvēkiem ilgi nebija izpratnes par to, kas īsti ir akcijas un akciju tirgi, kā tie darbojas un kā tos izmantot. Dabiska kļūda bija sliekties uz konservatīvo pusi. Latvija ar šo nebija unikāla, līdzīgas problēmas pieredzēja arī kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Kad iedzīvotāju ienākumi sāka palielināties un sākās nopietnāka izglītošana par finanšu produktiem, arī cilvēki spēja nopietnāk izvērtēt savas iespējas ieguldīt gudrāk, ar lielāku pārliecību,» rezumē H. Karmo.