Marta beigās Reuters veiktā ekonomistu aptauja liecina, ka viņi sagaida, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad nemainīs savas procentu likmes. Lai gan vairāk nekā trešdaļa ekonomistu tagad prognozē vismaz vienu likmju palielinājumu, ko virza energoresursu cenu pieaugums un paaugstinātās inflācijas prognozes. Šis ekonomistu viedoklis klaji kontrastē ar finanšu tirgus vērtējumu, ka ECB šogad cels savas likmes vismaz trīs reizes, ko noteic ASV un Izraēlas karš ar Irānu un svarīga naftas produktu transporta koridora (Hormuza šauruma) blokāde.
Citadele bankas ekonomists Lietuvā Aleksandrs Izgorodins vērtē, ka ECB šogad, visticamāk, rīkosies piesardzīgi, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi un darba tirgus atdzišanu, kā arī nenoteiktību saistībā ar ģeopolitiskajiem riskiem. Lai gan finanšu tirgi šobrīd ieceno vairākus likmju paaugstinājumus, šīs gaidas var būt pāragras, jo būtiski dati par inflāciju un algu dinamiku būs pieejami tikai vēlāk gada gaitā.
Aug EURIBOR
Sākoties ASV un Izraēlas militāriem uzbrukumiem Irānai, straujāk ir sākušas augt EURIBOR likmes, it īpaši ilgāka termiņa. Kopš marta sākuma triju mēnešu EURIBOR likme ir pieaugusi par 5%, sešu mēnešu – par apmēram 20%, viena gada – par trešdaļu.
«Augstākas EURIBOR likmes nozīmē lielākus kredītmaksājumus, kas var mazināt mājsaimniecību aktivitāti un attiecīgi ietekmēt kreditēšanas tempu. Vienlaikus nenoteiktība pati par sevi bremzē gan patēriņu, gan investīcijas, tāpēc kreditēšanas attīstība Latvijā var kļūt mērenāka, neskatoties uz līdzšinējo izaugsmi,» norāda A. Izgorodins.
Latvijā kreditēšana šā gada sākumā (līdz februārim – ieskaitot) turpināja pagājušajā gadā iesākto kursu – gana strauji turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanas rādītāji. «Kreditēšanas gada pieauguma temps Latvijā joprojām ir starp pašiem straujākajiem eirozonā un krietni apsteidz ekonomisko izaugsmi Latvijā. Attiecīgi palielinās arī kredītu atlikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr tas joprojām ir krietni zemāks nekā citviet eirozonā. Tas varētu ļaut sagaidīt arī turpmāku izaugsmi, ja vien korekcijas neieviesīs neparedzamā un brīžiem haotiskā ģeopolitiskā situācija,» teic Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.
«EURIBOR likmes tuvākajos mēnešos var saglabāt svārstīgumu, īpaši garākos termiņos, kur jau redzams straujāks pieaugums. Tomēr būtisks un noturīgs kāpums būs atkarīgs no tā, vai inflācija tiešām atjaunosies un vai ECB redzēs nepieciešamību rīkoties,» prognozē A. Izgorodins.
Var paaugstināt
ECB marta vidū likmes atstāja nemainīgas, bet brīdināja par gaidāmo cenu pieaugumu, un politikas veidotāji tagad apspriež nosacījumus, kas varētu likt paaugstināt aizņēmumu izmaksas, lai apturētu strauju cenu pieauguma nostiprināšanos. ECB prezidente Kristīne Lagārda pieļāva procentu likmju paaugstināšanu eirozonā, ja karš Tuvajos Austrumos uz kādu laiku paaugstinās eirozonas inflāciju. Viņa norādīja, ka ECB būtu jāreaģē spēcīgi vai neatlaidīgi, ja inflācija ilgākā laika posmā noturētos krietni virs sava 2% mērķa, taču sacīja, ka pat pieticīgāka pieauguma gadījumā varētu būt nepieciešamas piemērotas likmju izmaiņas, vēsta Reuters.
ECB prognozētajā labvēlīgākā scenārija gadījumā inflācija šogad vidēji būs 2,6%, pieaugot no aptuveni 2% pagājušajā gadā. Nelabvēlīgajā scenārijā inflācija šā gada otrajā pusē sasniegs maksimumu virs 4%, bet atgriezīsies mērķa līmenī līdz 2027. gada vidum. Savukārt smagākajā variantā inflācija nākamā gada sākumā pārsniegs 6% un neatgriezīsies mērķa līmenī vēl gadiem. ECB ieskatā, ja inflācija būtiski un ilgstoši novirzīsies no mērķa līmeņa, arī iestādes reakcijai jābūt atbilstošai.
Eirozonas inflācija šā gada martā pieauga līdz 2,5% (1,9% februārī) saskaņā ar Eurostat ātro novērtējumu. Visvairāk to paaugstināja enerģētikas nozares produkti, pakalpojumi un ar enerģētiku nesaistītas rūpniecības preces. Līdz ar to eirozonas inflācija martā ir pakāpusies pāri ECB noteiktajam 2% mērķim, jo naftas un gāzes izmaksu pieaugums paaugstināja pamatcenas, taču lēciens bija mazāks, nekā gaidīts, un pamatinflācija samazinājās, sarežģījot situāciju politikas veidotājiem.
Svarīgi, lai šie inflācijas efekti netiktu pārnesti uz pamatinflāciju, kas ir svarīgs rādītājs un tiek cieši vērots kopā ar kopējo inflāciju. No pamatinflācijas tiek izslēgta svārstīgā pārtikas un energoresursu cenu ietekme. Pamatinflācija samazinājās no 2,4% līdz 2,3%.
Viens no investoru argumentiem agrīnai, bet «mazāku soļu» rīcībai ir ECB novēlotā rīcība 2021.–2022. gada inflācijas straujā pieauguma laikā. Toreiz ECB uzskatīja, ka krasais inflācijas pieaugums ir pārejošs, un nepaaugstināja procentu likmes, kamēr inflācija nebija ap 8%, četras reizes augstāka par tās mērķa līmeni. Taču K. Lagārda iebilst, ka pašreizējā situācija ir atšķirīga. Energoresursu cenu šoks pagaidām ir mazāks, īpaši dabasgāzes gadījumā, darba tirgus nav tik saspringts, nav pēcpandēmijas uzkrātā pieprasījuma, fiskālā politika ir stingrāka un centrālās bankas likmes ir augstākas, ziņo Reuters.