Ieguvumus no militārā konflikta Tuvajos Austrumos šopavasar ir guvuši Amerikas Savienoto Valstu (ASV) naftas un naftas produktu eksportētāji. Piegādes ķēdes, kas ir saistītas ar ASV, atrodas drošā attālumā no karadarbības apdraudētajiem reģioniem.
Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika rāda, ka 2024. gadā ar 296 miljardus eiro lieliem ienākumiem ASV bija pirmajā vietā starp pasaules lielākajiem ogļūdeņražu eksportētājiem. (Te jāpaskaidro, ka ogļūdeņraži ir galvenā naftas sastāvdaļa.)
ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Vadošie eksportētāji
ASV ogļūdeņražu eksportētājiem jebkāds cenu pieaugums rada papildu peļņu. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka degvielas cenu kāpums var izraisīt iekšpolitiskās grūtības ASV un līdz ar to arī sarežģīt republikāņu situāciju šoruden gaidāmajās ASV Kongresa vēlēšanās.
2025. gada otrajā un trešajā ceturksnī ASV eksports palielinājās vidēji par 5%, savukārt imports samazinājās vidēji par 3%, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2024. gadā. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī eksports palielinājās vidēji par 9%, bet imports samazinājās vidēji par 3,5%.
Jāatgādina, ka kopš 2025. gada pirmajiem mēnešiem ASV prezidents Donalds Tramps īsteno jaunu importa tarifu politiku. Kopumā 2025. gada pēdējos trijos ceturkšņos ASV ārējās tirdzniecības deficīts bija par 183 miljardiem ASV dolāru (~155 miljardiem eiro) mazāks nekā 2024. gada pēdējos trijos ceturkšņos. Pirmo reizi pēc ilgāka laika iezīmējas ASV ārējas tirdzniecības deficīta samazināšanās tendence.
Viena no nozīmīgākajām ASV ekonomikas problēmām bija pieaugošais ārējās tirdzniecības deficīts. Pēdējo 20 gadu laikā tas bija nemainīgi augsts, turklāt ar kāpuma tendenci. 2005. gadā ASV eksporta un importa starpība bija mīnus 670 miljardi eiro. 2009. gadā tā saruka līdz 391 miljardam eiro, bet pēdējo 15 gadu laikā deficīta apjoms konsekventi palielinās. 2015. gadā ASV eksporta un importa starpība bija 732 miljardi eiro, 2020. gadā tā bija jau gandrīz tūkstotis miljardu eiro, bet 2022. gadā – pat 1,25 tūkstoši miljardu eiro. 2024. gadā ASV eksporta un importa starpība bija 1,2 tūkstoši miljardu eiro.
Jāatzīmē, ka ASV eksports kļūst arvien vairāk atkarīgs nevis no mašīnbūves vai augsto tehnoloģiju eksporta, bet gan no ogļūdeņražu eksporta. 2005. gadā ASV eksportēja naftu, dabasgāzi un fosilo ogļūdeņražu pārstrādes produktus (degvielas, mašīneļļas u. c.) par 21 miljardu eiro, ievērojami atpaliekot gan no Saūda Arābijas (130 miljardi eiro) un citām Persijas līča valstīm, kā arī no Krievijas (120 miljardi eiro) un Kanādas (58 miljardi eiro).
Lai gan pēc naftas ieguves un jēlnaftas eksporta apjoma XXI gadsimtā neapstrīdama pasaules mēroga līdere ir Saūda Arābija, tomēr pēc ienākumiem no jēlnaftas, dabas gāzes un naftas produktu eksporta līdz pat 2014. gadam absolūtā pasaules līdere bija Krievija. Jāuzsver, ka Krievija gūst lielus ienākumus, eksportējot ne tikai jēlnaftu, bet arī jau saražotu benzīnu, dīzeļdegvielu un citus naftas produktus.
2011. gadā pēc naftas, dabasgāzes un fosilo ogļūdeņražu pārstrādes produktu kopējiem eksporta ienākumiem ASV apsteidza Kanādu. 2020. gadā ASV apsteidza arī Krieviju un Saūda Arābiju un kļuva par pasaulē lielākajām ogļūdeņražu eksportētājām. Ir būtiski ņemt vērā, ka ASV galvenie energoresursu eksporta ienākumi ir nevis no neapstrādātās jēlnaftas, bet gan no ogļūdeņražu pārstrādes produktu eksporta. 2024. gadā ar 296 miljardus eiro lieliem ienākumiem ASV bija pasaulē vadošās ogļūdeņražu eksportētājas. Otrajā vietā bija Krievija (236 miljardi eiro), bet trešajā vietā ierindojās Saūda Arābija (206 miljardi eiro).
Šāds globālais sadalījums ogļūdeņražu eksportā iezīmē ASV interešu izmaiņas globālajā politikā. ASV prezidenta D. Trampa vadībā izstrādātajā jaunajā ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir norādīts, ka nākotnē Tuvo Austrumu loma ASV ārpolitikā mazināsies.
ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir skaidrots, ka vairāk nekā 50 gadus ASV ārpolitikā Tuvie Austrumi bija prioritāri, salīdzinot ar visiem pārējiem reģioniem, jo Tuvo Austrumu reģions bija pasaulē nozīmīgākais energoresursu piegādātājs un gadu desmitiem krustpunkts, kurā sadūrās lielvaru intereses. ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir konstatēts, ka ASV atkal ir energoresursu neto eksportētājas un energoresursu piegādes ir ievērojami dažādojušās, tāpēc Tuvo Austrumu nozīme ASV interešu sfērā ir samazinājusies.
Tā kā energoresursu ražošanas apjoms ASV ir palielinājies, «vēsturiskais iemesls, kāpēc ASV bija svarīga Tuvo Austrumu politika, kļūst mazāks nozīmīgs», teikts ASV Nacionālās drošības stratēģijā.
Tirdzniecības deficīts
Ja kādas valsts preču imports pārsniedz eksportu, rodas tirdzniecības deficīts.
2024. gadā lielākais ASV tirdzniecības deficīts bija ar Āziju (mīnus 749 miljardi eiro), t. sk. ar Ķīnu (mīnus 295 miljardi eiro), Vjetnamu (mīnus 120 miljardi eiro), Taivānu (mīnus 71 miljards eiro), Japānu (mīnus 67 miljardi eiro), Dienvidkoreju (mīnus 65 miljardi eiro) un Indiju (mīnus 46 miljardi eiro). No Āzijas valstīm un teritorijām pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar ASV bija tikai Singapūrai (2,3 miljardi eiro) un Honkongai (20,2 miljardi eiro).
Aizpagājušajā gadā ASV tirdzniecības deficīts ar Ziemeļamerikas valstīm bija 227 miljardi eiro, konkrētāk, ar Meksiku – mīnus 163 miljardi eiro, bet ar Kanādu – mīnus 68 miljardi eiro.
ASV tirdzniecības deficīts ar ES 27 dalībvalstīm bija 228 miljardi eiro. Īpaši augsts tas bija ar Vāciju (mīnus 81 miljards eiro), Īriju (mīnus 81 miljards eiro) un Itāliju (mīnus 42 miljardi eiro). Pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar ASV bija Beļģijai (5,5 miljardi eiro) un Nīderlandei (50,5 miljardi eiro).
No tām Eiropas valstīm, kuras neietilpst ES, 2024. gadā ASV bija neproporcionāli augsts tirdzniecības deficīts ar Šveici (mīnus 36 miljardi eiro). Savukārt pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ar ASV bija Apvienotajai Karalistei (9,9 miljardi eiro).
Pozitīva ārējās tirdzniecības bilance 2024. gadā ASV bija arī ar Rietumu puslodes un Okeānijas valstīm. ASV tirdzniecības pārpalikums ar Dienvidamerikas valstīm bija 13,7 miljardi eiro. 2024. gadā ASV lielākā tirdzniecības pozitīvā bilance bija ar Paragvaju (2,6 miljardi eiro), Gvatemalu (3,9 miljardi eiro), Brazīliju (5,1 miljards eiro) un Panamu (9,4 miljardi eiro).
ASV tirdzniecības pārpalikums ar Karību jūras salām bija 14,7 miljardi eiro. Vislielākā pozitīvā bilance bija ar Bahamu salām (3,5 miljardi eiro) un ar Dominikānas Republiku (4,9 miljardi eiro). ASV tirdzniecības pārpalikums ar Okeānijas valstīm bija 14,9 miljardi eiro, īpaši vērā ņemams ir Austrālijas 16,2 miljardus eiro lielais tirdzniecības pārpalikums. Visām pārējām Okeānijas valstīm, izņemot Austrāliju, tirdzniecības deficīts ar ASV pārsniedz miljardu eiro.
Lielākajai daļai Āfrikas valstu tirdzniecības apjoms ar ASV ir nenozīmīgs. Kopumā ar Āfrikas valstīm ASV tirdzniecības deficīts bija 7,9 miljardi eiro. Taču atšķirības starp ekonomiski attīstītākajām Āfrikas valstīm bija ievērojamas. Dienvidāfrikas Republikas tirdzniecības deficīts ar ASV pārsniedza 8,4 miljardus eiro, savukārt tirdzniecībā ar Maroku (3 miljardi eiro) un Ēģipti (3,1 miljards eiro) imports no ASV bija lielāks par šo valstu eksportu uz ASV.
ASV 2024. gadā bija negatīva tirdzniecības bilance ar visām Baltijas valstīm. Igaunijas eksports uz ASV par 668 miljoniem eiro pārsniedza importu. Lietuvai eksports par 143 miljoniem eiro pārsniedza importu, bet Latvijas eksports uz ASV bija par 120 miljoniem eiro lielāks nekā imports.
Preces no ASV
Visticamāk, lielākais importa īpatsvars no ASV pret kopējo valsts importa apjomu 2024. gadā bija Bahamu salās (salu valstī, kas atrodas aptuveni 200 kilometrus no ASV Floridas štata piekrastes). Diemžēl Bahamu salu statistikas uzskaite atšķiras no ASV statistikas uzskaites. ASV uzrādītais imports un eksports ar Bahamu salām ir lielāks par Bahamu salu oficiāli uzrādīto kopējo eksportu un importu. Iespējams, ka starpība ir saistīta ar ASV tūristu, viņu vidū arī kruīzu kuģu pasažieru, pirkumu uzskaiti, kā arī ar atšķirībām, nodalot preču un pakalpojumu eksportu un importu.
ASV preces 2024. gadā intensīvi iegādājās arī Ziemeļamerikas un Karību jūras salu valstis. 2024. gadā 56% no visa Ziemeļamerikas un 44,3% no Karību jūras salu valstu importa tika saņemti no ASV. Īpaši augsts ASV importa īpatsvars bija Antigvai un Barbudai (86,5%), Sentlūsijai (63,6%), Kanādai (62,9%), Meksikai (53,4%), Hondurasai (48,6%), Sentkitsai un Nevisai (42,7%), Bermudu salām (42,5%), Belizai (41%), Kostarikai (40,9%) un Panamai (40,1%).
2024. gadā 21,5% no visa Dienvidamerikas valstu importa tika saņemti no ASV. Līdz ar Panamu ASV importa vērienīgas pircējas bija Trinidada un Tobāgo (38,3%), kā arī Venecuēla (27,2%). ASV preces 6,7% apjomā no kopējā importa saņēma Āzijas valstis, tostarp 10,7% no Japānas importa ienāca no ASV, bet tikai 5,5% no Ķīnas importa bija ASV preces.
Arī ES dalībvalstis apjomīgi importēja ASV preces. 2024. gadā tikai 5,6% no visa ES dalībvalstu importa tika saņemti no ASV. Lielākās ASV preču pircējas ES dalībvalstu vidū bija Nīderlande (14,4% no kopējā preču importa), Īrija (11,4%) un Beļģija (6,6%). No Baltijas valstīm vislielākais ASV importa īpatsvars no kopējā preču importa bija Lietuvā (4,3%), pēc tam sekoja Latvija (2,4%) un Igaunija (1,6%).
2024. gadā tikai 4,4% no visa Āfrikas valstu importa tika saņemti no ASV. Salīdzinājumam – visas Āfrikas valstis aizpagājušajā gadā no Ķīnas ieveda 24,3% no kopējā Āfrikas valstu importa. Ķīnas preču eksports uz Āfriku bija 5,5 reizes lielāks par ASV preču eksportu.
85 pasaules valstīs no 192 valstīm, par kurām ir dati, imports no ASV bija mazāks par 3% no valsts kopējā importa. 33 valstīs, t. sk. Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā, Slovēnijā un vēl citās, imports no ASV bija mazāks par 1% no valsts kopējā importa.
Pirmajā vietā – Bahamas
Vēl lielākas ir atšķirības valstu izdevumiem par importu no ASV, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Vislielākie izdevumi par importu no ASV 2024. gadā bija Bahamu salās (12 987 eiro uz vienu iedzīvotāju), Kanādā (7800 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bermudu salās (7726 eiro uz vienu iedzīvotāju), Singapūrā (7046 eiro uz vienu iedzīvotāju), Antigvā un Barbudā (5654 eiro uz vienu iedzīvotāju), Sentlūsijā (5365 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlandē (4604 eiro uz vienu iedzīvotāju), Honkongā (3425 eiro uz vienu iedzīvotāju), Sentkitsā un Nevisā (3160 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Māršala salās (3136 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Visai augsti izdevumi par importu no ASV aizpagājušajā gadā bija Īrijā (2840 eiro uz vienu iedzīvotāju), Beļģijā (2659 eiro uz vienu iedzīvotāju), Šveicē (2560 eiro uz vienu iedzīvotāju), Barbadosā (2528 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Meksikā (2359 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Dānijā (897,9 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Vācijā (836,7 eiro uz vienu iedzīvotāju) izdevumi par importu no ASV bija krietni virs ES dalībvalstu vidējā līmeņa (761,8 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Lietuvas izdevumi (617,2 eiro uz vienu iedzīvotāju) par importu no ASV tikai nedaudz atpalika no vidējiem Karību jūras salu valstu izdevumiem (641,2 eiro uz vienu iedzīvotāju). Savukārt Latvijas (270,8 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Igaunijas (251,8 eiro uz vienu iedzīvotāju) izdevumi par importu no ASV bija tikai nedaudz mazāki nekā vidēji Dienvidamerikas valstīm (292,4 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Savukārt Āzijas valstis 2024. gadā par importu no ASV vidēji iztērēja 118,7 eiro uz vienu iedzīvotāju, tostarp Ķīnas izdevumi (94,1 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija mazāki par Āzijas vidējo rādītāju.
Visai zems importa apjoms no ASV ir raksturīgs Āfrikas valstīm – vidēji tikai 19,6 eiro uz vienu iedzīvotāju. 40 pasaules valstīm, to vidū Uzbekistānai, Pakistānai, Tanzānijai, Tadžikistānai, Irānai, Afganistānai un vēl citām, 2024. gadā izdevumi par importu no ASV bija mazāki par desmit eiro uz vienu iedzīvotāju.
Ārējā tirdzniecība
ASV eksports un imports
(miljardos eiro)
- 2005. gads: 724 un 1393
- 2006. gads: 826 un 1528
- 2007. gads: 848 un 1472
- 2008. gads: 883 un 1471
- 2009. gads: 758 un 1149
- 2010. gads: 963 un 1482
- 2011. gads: 1064 un 1625
- 2012. gads: 1201 un 1815
- 2013. gads: 1188 un 1752
- 2014. gads: 1219 un 1814
- 2015. gads: 1354 un 2086
- 2016. gads: 1311 un 2032
- 2017. gads: 1370 un 2130
- 2018. gads: 1410 un 2209
- 2019. gads: 1467 un 2290
- 2020. gads: 1248 un 2109
- 2021. gads: 1483 un 2481
- 2022. gads: 1971 un 3225
- 2023. gads: 1867 un 2934
- 2024. gads: 1908 un 3104
- 2025. gads: 2013 un 3240
Avots: Trademap.org