Līdz ar karadarbību Tuvajos Austrumos un Irānas veikto stratēģiskā Hormuza jūras šauruma bloķēšanu pasaulē strauji pieauga naftas un gāzes cenas.
Rietumu mediji un domnīcas vienprātīgi norāda, ka šajā situācijā lielākā ieguvēja ir stagnējošā Krievijas ekonomika, kuras ienākumi no naftas un gāzes eksporta strauji palielinājās. Vienlaikus analītiķi gan skaidro, ka šis stimuls varētu būt ļoti īslaicīgs un ilgtermiņā nebūs glābiņš brūkošajai Krievijas ekonomikai. Tas tā ir it īpaši tādēļ, ka Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu atteikties no Krievijas naftas un gāzes līdz 2027. gada beigām. Vēl viens faktors, kas runā par sliktu Krievijas ekonomikas perspektīvām, ir tai noteiktās sankcijas, kas nozīmē, ka tā savus energoresursus ir spiesta pārdot ar ļoti lielām atlaidēm.
Jāatgādina arī, ka šonedēļ naftas cenas gan kritās pēc Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka viņš pēc «ļoti labām un produktīvām sarunām» ar Teherānu devis rīkojumu apturēt iespējamos triecienus Irānas enerģētikas infrastruktūrai.
Uzreiz pēc D. Trampa paziņojuma jēlnaftas cenas samazinājās par vairāk nekā 14%. Taču kritums saruka pēc tam, kad Irāna noliedza, ka notikušas sarunas ar ASV, vēsta LETA. Trešdien, 25. martā, tika vēstīts, ka naftas cenas atkal kāpj.
Īstermiņa ieguvumi
Diemžēl īstermiņā, kā to norāda starptautiskie analītiķi, Krievija ir ieguvēja no šāgada martā pieredzētās naftas krīzes un cenu augšupejas. Naftas cenas pasaulē, tostarp Brent jēlnaftas cenas, pēc tam, kad 28. februārī sākās karadarbība Tuvajos Austrumos, piedzīvoja strauju lēcienu, pārsniedzot 103 eiro par barelu.
23. martā gan aģentūra LETA vēstīja, ka Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā sarukusi par 10,9% – līdz 99,94 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā kritusies par 10,3% – līdz 88,13 dolāriem par barelu.
Te būtiski ņemt vērā, ka situācija Tuvajos Austrumos ir nestabila un naftas cenas var būtiski svārstīties arī turpmāk.
Krievijas ekonomika pēdējos mēnešos ir uzrādījusi nopietnas spriedzes pazīmes, jo starptautisko sankciju, Ukrainas gaisa triecienu un milzīgo militāro izdevumu kopīgā ietekme negatīvi iespaido Kremļa kasi. Taču karadarbība Tuvajos Austrumos var mainīt šo ainu par labu Maskavai, prognozi ieskicē domnīca Atlantic Council.
«Tā kā martā energoresursu cenas strauji pieauga un Hormuza šaurums tika bloķēts, pasaule nonāca uz degvielas krīzes robežas. Tas varētu atdzīvināt [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara ekonomiku. ASV jau ir mazinājušas sankcijas pret Kremli», situāciju raksturo domnīcas eksperti.
«Maskavas ideālais scenārijs karam Tuvajos Austrumos nav ātra uzvara vai katastrofāla eskalācija, bet gan mērena ilguma un intensitātes konflikts, kas uztur augstas naftas cenas, būtiski neietekmējot pasaules ekonomiku,» ierakstā mikroblogošanas vietnē X vēsta bijusī Krievijas Centrālās bankas padomniece Aleksandra Prokopenko.
Medijs Euronews atsaucas uz Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra (CREA) datiem, kas liecina, ka Krievija jau marta vidū bija palielinājusi savu peļņu no naftas un fosilā kurināmā.
Marta pirmajās divās nedēļās Krievija no fosilā kurināmā eksporta, apvienojot naftu, gāzi un ogles, ieguva 7,7 miljardus eiro. Tas ir līdzvērtīgi aptuveni 513 miljoniem eiro dienā un ievērojami vairāk, salīdzinot ar aptuveni 472 miljoniem eiro dienā februārī. Vienlaikus ASV Finanšu ministrija noteica 30 dienu sankciju atbrīvojumu kuģos iesprostotās Krievijas naftas iegādei. Primāri tas attiecas uz Indiju, kas vēlas šo naftu iegādāties. ASV finanšu ministrs Skots Besents taisnojās, ka atbrīvojums ir pagaidu un ka tas ir nepieciešams, lai «veicinātu stabilitāti pasaules energoresursu tirgos un strādātu pie zemām cenām».
Jāpiebilst, ka šo ASV lēmumu kategoriski neatbalsta vairums ES dalībvalstu līderu, kuri apgalvo, ka sankciju atvieglošana var veicināt Maskavas kara ieņēmumus.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un Francijas prezidents Emanuels Makrons ir aicinājuši saglabāt stingras sankcijas pret Maskavu.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bija vienīgais no Eiropas valstu līderiem, kas aicināja ES apturēt sankcijas pret Krievijas energoresursu importu, norādot uz energoresursu cenu strauja pieauguma radītajiem apstākļiem.
CREA dati liecina, ka Indijas un Ķīnas imports kopā veido aptuveni trīs ceturtdaļas no Krievijas naftas ieņēmumiem. Konkrēti, Indija laikā no 1. līdz 15. martam iegādājās Krievijas fosilo kurināmo aptuveni 1,3 miljardu eiro vērtībā, kas ir aptuveni 89 miljoni eiro dienā un ievērojami vairāk, salīdzinot ar 60 miljoniem eiro dienā februārī.
Vienlaikus CREA analīze liecina, ka ES joprojām katru dienu iepērk Krievijas fosilo kurināmo aptuveni 50 miljonu eiro apmērā. Galvenokārt tā ir gāze, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem, uz kuriem neattiecas sankcijas. Tomēr tas ir liels kritums salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad Krievija piegādāja ES 45% no kopējā gāzes importa un 27% no naftas importa.
Neglābs ilgtermiņā
Karadarbība un ar to saistītā nenoteiktība Tuvajos Austrumos varētu sniegt Maskavai īstermiņa finansiālu bonusu. Tomēr spriedze Tuvajos Austrumos nevar nodrošināt pastāvīgu pieprasījumu pēc Krievijas naftas un gāzes, uzsver domnīca Visegrad Insight. ES nav mainījusi savu nodomu līdz 2027. gada beigām atteikties no Krievijas naftas un gāzes.
Domnīca Visegrad Insight, raksturojot Krievijas ekonomiku, norāda, ka tā ir nonākusi stagnācijā, jo ekonomiskās augšupejas burbulis, kas bija saistīts ar militāro izdevumu strauju pieaugumu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, sāk plīst. Lai gan pilnīgs Krievijas ekonomikas sabrukums vēl nav noticis, darbaspēka trūkums un pieaugošā inflācija ir padarījusi Krievijas finansiālo stabilitāti trauslāku nekā jebkad pēdējo gadu laikā. Līdz 2025. gada beigām Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes sasniedza zemāko punktu kopš 2020. gada. Tas skaidrojams ar ārējā tirgus spiedienu un starptautiskajām sankcijām. Līdz ar to Krievijas Finanšu ministrijas dati atklāj milzīgu budžeta deficītu – 72 miljardu ASV dolāru apmērā (aptuveni 61 miljards eiro). Krievijai jāmeklē risinājumi, lai līdzsvarotu savus apjomīgos militāros izdevumus ar sarūkošo ieņēmumu plūsmu valsts budžetā.
Līdz ar to ir skaidrs, ka ieguvums no naftas un gāzes cenu augšupejas Krievijai ilgtermiņā nebūs glābšanas riņķis.Ja Ķīnas vai Indijas ekonomiku skars enerģētiskās krīzes izraisīta recesija, tad tam sekojošais energoresursu pieprasījuma kritums, visticamāk, atcels jebkādus ieguvumus, ko Maskava cerēja gūt no cenu kāpuma, uzskata domnīcas Visegrad Insight eksperti. Turklāt Krievijai nav izdevies pilnībā līdzsvarot Eiropas gāzes tirgus zaudēšanu, palielinot pārdošanas apjomus Ķīnai un Indijai. Lai gan gāzes transportēšanas apjomi pa esošajiem cauruļvadiem ir auguši, tie nespēj aizstāt bijušo līgumu ar ES dalībvalstīm mērogu un augstās cenas. Tas rada Kremlim pastāvīgu ieņēmumu plaisu, ko ģeogrāfiskā diversifikācija vien nevar novērst.
Ražošana un ieguve
Ja situācija Tuvajos Austrumos attīstīsies tā, ka uz ilgu laiku darbu pārtrauks Irānas ostas un dzelzceļa līnijas, Krievijas vairāku miljardu dolāru vērtais ieguldījums Starptautiskajā ziemeļu–dienvidu transporta koridorā būs nevērtīgs. Tas padarīs Maskavu gandrīz pilnībā atkarīgu no Ziemeļjūras maršruta jeb Vidējā koridora, kas apiet gan Krieviju, gan Irānu caur Dienvidkaukāzu, ievērojami samazinot Krievijas ietekmi uz Eirāzijas tirdzniecību.
Tāpat, pārtraucot Ukrainas tranzīta maršrutus, Krievijas enerģētikas milzis Gazprom ir palicis ar tādu infrastruktūras tīklu, kuram trūkst jaudas, lai apstrādātu iepriekšējos eksporta apjomus. Šī problēma neļauj uzņēmumam vienkārši novirzīt gāzi, kas netiek eksportēta uz Eiropu, citiem pircējiem. Tā rezultātā rodas piespiedu ieņēmumu samazinājums, kas saglabājas neatkarīgi no tā, cik daudz varētu pieaugt globālās gāzes cenas. «Krievija šopavasar saskaras ar pieaugošu «peldošās naftas» pārslodzes problēmu, jo aptuveni 150 miljoni barelu jēlnaftas un kondensāta ir iesprostoti tā sauktajā ēnu flotē. Tā rezultātā Krievijas jēlnaftas ieguve ir samazinājusies līdz aptuveni 9,3 miljoniem barelu dienā, un turpmāka ražošanas samazināšana par 130 000–300 000 bareliem dienā tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai izvairītos no pilnīgas infrastruktūras sabrukuma,» vēsta Visegrad Insight.
Kad ražošana tiek samazināta, to ir ārkārtīgi grūti atjaunot, jo plūsmas apturēšana daudzās Krievijas atradnēs var izraisīt parafīna sacietēšanu un neatgriezenisku rezervuāra spiediena zudumu.
Savukārt sankcijas un nepietiekamas investīcijas ir samazinājušas naftas ieguvei nepieciešamās urbšanas jaudas un pakalpojumu sektora iespējas, kas nozīmē, ka liela mēroga ražošanas pārtraukšana, visticamāk, vidējā termiņā nebūs atjaunojama. Šādus riskus ieskicē analītiķi.
Investīciju baņķieris Jevgeņijs Kogans norāda, ka galvenais jautājums Krievijas budžetam ir, vai valsts spēs veiksmīgi tikt galā ar paaugstinātajām naftas atlaidēm, ko izraisījušas nesenās sankcijas.
Lai gan rekordlielās atlaides varētu nodrošināt Krievijas naftas barelu plūsmu uz Indijas naftas pārstrādes rūpnīcām, Ņūdeli vienlaikus meklē alternatīvas no citām valstīm.
«Kopumā galvenais drauds Krievijas ekonomikai nav pēkšņs krahs, bet gan pakāpeniska lejupslīde. Krievijas pašreizējā stratēģija, kas balstās uz kara laika industriālismu, devalvētam energoresursu cenām un skaidras naudas rezervju izsīkšanu, ir principiāli nestabila,» secina Visegrad Insight.
Energoresursi
Šāgada martā
- naftas cenas pasaulē strauji pieauga, pārsniedzot 103 eiro par barelu
- no 1. līdz 15. martam Krievija no fosilā kurināmā eksporta ieguva 7,7 miljardus eiro
- marta pirmajās divās nedēļās Krievijas ieņēmumi no energoresursu eksporta bija 513 miljoni eiro dienā, februārī tie bija aptuveni 472 miljoni eiro dienā
- sadarbība ar Indiju un Ķīnu kopā veido aptuveni trīs ceturtdaļas no Krievijas naftas ieņēmumiem
- Indija laikā no 1. līdz 15. martam iegādājās Krievijas fosilo kurināmo aptuveni 1,3 miljardu eiro vērtībā, kas ir apmēram 89 miljoni eiro dienā, februārī tie bija 60 miljoni eiro
- ES joprojām katru dienu iepērk Krievijas fosilo kurināmo aptuveni 50 miljonu eiro apmērā
- Krievijas jēlnaftas ieguve ir samazinājusies līdz aptuveni 9,3 miljoniem barelu dienā
- 2025. gada martā tie bija 9,16 miljoni barelu dienā
Avots: Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centrs CREA