Patlaban, 2026. gadā, vairāki ekonomiskie procesi Latvijā un Portugālē norit līdzīgi. Tā, piemēram, gan mūsu valstī, gan Portugālē jaunu dzīvojamo ēku būvniecība koncentrējas galvenokārt lielajās pilsētās un problēmas rada vidusslānim finansiāli pieejamu mūsdienīgu mājokļu trūkums.
Kopīga aktualitāte ir saistīta arī ar enerģētiku un atjaunīgās enerģijas attīstību atbilstoši Eiropas Savienības (ES) mēroga stratēģijai Eiropas Zaļais kurss.
Līdzīgas tendences ir saskatāmas arī tādā ziņā, ka gan Latvijā, gan Portugālē tiek spriests par to, ka produktivitātes paaugstināšanai ir nepieciešams mērķtiecīgāk un intensīvāk ieviest modernās tehnoloģijas.
Tomēr ir arī ne mazums atšķirību. Šopavasar būtiska atšķirība ir tā, ka ģeogrāfiskais novietojums Portugālei garantē lielāku drošību, salīdzinot ar Latviju un vēl ar daudzām citām valstīm, jo šī Dienvideiropas valsts atrodas tālu no agresorvalstīm un militārajiem konfliktiem. Tādējādi Portugālei ir iespējas piesaistīt tos tūristus un investorus, kurus uztrauc ģeopolitiskie riski, ko rada Krievijas izraisītais karš Ukrainā un militārā spriedze Tuvajos Austrumos.
Ekonomika stabilizējas
Tajos ES statistikas biroja Eurostat datu apkopojumos, kas raksturo finansiālo situāciju ES dalībvalstīs, Portugāle parasti nav ne visturīgāko, ne vistrūcīgāko valstu vidū. Pašu portugāļu ieskatā viņu valsti smagi skāra 2008.–2010. gada globālā finanšu krīze, kuras seku pārvarēšana prasīja ilgu laiku un lielu taupību, bet patlaban Portugāles ekonomiskā situācija ir labāka, nekā bija ap 2015.–2016. gadu.
«Pēdējos gados Portugāles ekonomika ir izvairījusies no straujas izaugsmes un tikpat straujas lejupslīdes un ir attīstījusies stabilā tempā. Ekonomisti par vienu no šīs stabilitātes pamatiem uzskata valdības rūpīgo attieksmi pret valsts budžeta līdzekļu tērēšanu. Turklāt pakāpeniski ir palielinājusies nodarbinātība. Bezdarba līmenis ir samērā nemainīgs, bez strauja kāpuma. Daudziem darba ņēmējiem tas ir devis drošības izjūtu, pat ja algu pieaugums nav bijis tik liels, kā daudzi strādājošie portugāļi vēlētos. Tautsaimniecības līdzsvarotā attīstība Portugālei ir palīdzējusi izvairīties no ekonomiskajām problēmām, kas vērojamas daudzviet citur pasaulē,» šopavasar vēstīja medijs The Portugal News, atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu.
Līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, arī Portugālē aktuāla tēma ir atjaunīgās enerģijas ražošanas paplašināšana. Vējainais klimats Atlantijas okeāna piekrastē un daudzas saulainas dienas visā Portugālē nodrošina to, ka attīstās gan vēja, gan saules enerģijas ražošana. «Līdz ar saules enerģijas un vēja enerģijas projektu īstenošanu Portugālē ir samazinājusies nepieciešamība importēt elektroenerģiju. Tas ir izdevīgi enerģētiskās krīzes brīžos,» norāda The Portugal News.
Par maz inovāciju
Lai gan Portugālē arvien vairāk cilvēku absolvē universitātes un citas augstskolas, kā arī iegūst spēcīgu profesionālo kvalifikāciju dažādās tautsaimniecības nozarēs, tomēr tiek uzskatīts, ka produktivitāte joprojām ir nepietiekama un uzņēmumu konkurētspēja, vērtējot globālā mērogā, nav pietiekami spēcīga. Portugāles gadījumā tas tiek skaidrots ar faktu, ka gan valsts un pašvaldību sektorā, gan privātajā biznesā pārāk lēni tiek ieviestas inovācijas un pārāk gausi ienāk mūsdienu tehnoloģijas.
Digitālie risinājumi, kā arī tehnoloģiju nozares uzņēmumi attīstās valsts galvaspilsētā Lisabonā un ziemeļu lielpilsētā Portu, bet ne visā valstī.
Atšķirībā no Latvijas, Portugālē ir daudz nelielu, vienai dzimtai piederošu uzņēmumu ar senu, daudzus gadu desmitus, reizēm pat vairākus gadu simtus ilgu vēsturi un ar ļoti spēcīgām tradīcijām. Šādi uzņēmumi bieži nepārsniedz mazā un vidējā biznesa mērogus un nemaz necenšas izaugt par starptautiskiem gigantiem.
Izplatīts variants ir arī tāds, ka šādā nelielā uzņēmumā kopīgi darbojas vienas dzimtas vairākas paaudzes. Nereti notiek tā, ka jaunās paaudzes idejas par digitālo risinājumu un mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanu ne vienmēr gūst vecākās paaudzes atbalstu. Tā, piemēram, ir dzirdēts par gadījumiem, kad tūristu mītņu īpašnieki, kuri ir jau seniori, nevēlas sadarbību ar naktsmītņu rezervācijas platformām un orientējas vien uz pastāvīgajiem viesiem, kuri ierodas gadu no gada, bet daudzas istabas tāpēc paliek tukšas. Tāpat arī reizēm vecākās paaudzes restorānu īpašnieki ir skeptiski pret piedāvājuma popularizēšanu sociālajos tīklos.
Trūkst jaunu mājokļu
Portugāļu sabiedrības vidusslānim pieejamu mājokļu trūkums ir tēma, kas bieži parādās šīs valsts ekonomikas ziņās. Daudzviet Portugālē ir pamatīgi augušas mājokļu iegādes un īres cenas. Tādējādi portugāļiem, kuri pelna vidējo algu, mājokļa iegāde vai īre ir kļuvusi finansiāli sarežģītāka. Jāpiebilst, ka minimālā alga 2026. gadā Portugālē ir 1073 eiro (Latvijā šogad – 780 eiro), bet par vidēju ienākumu līmeni tiek uzskatīti 1500–2500 eiro.
«Portugāles valdībai ir jāmeklē risinājumi, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu un mazinātu šķēršļus, kas aizkavē jaunu mājokļu būvniecību. Ja mājokļu pieejamība neuzlabosies, augs iedzīvotāju neapmierinātība,» atsaucoties uz OECD ziņojumu, brīdina The Portugal News.
Portugālē ievērojami lielākā daļa dzīvojamo ēku būvniecības koncentrējas Lisabonā un Portu. Pēdējā laikā intensīvāka jaunu ēku būvniecība vērojama arī rūpnieciskajā ostas pilsētā Setubalā, kas atrodas nedaudz uz dienvidiem no Lisabonas, toties būvniecības tempu sabremzēšanās fiksēta kūrortu reģionā Algarvē. Šādas nekustamo īpašumu portālā Imovirtual apkopotās tendences pārstāsta The Portugal News.
Tā kā XX gadsimtā Portugāles teritoriju nav skāris ne Pirmais, ne Otrais pasaules karš un nav bijis arī tādu ekonomisko transformāciju, kas nestu līdzi masveidīgu nekustamo īpašumu atsavināšanu, daudzām portugāļu dzimtām pieder jau pirms vairākiem gadu desmitiem, reizēm pat gadu simtiem bū-
vētas dzīvojamās mājas, taču ar tām mēdz būt problēmas.
Reizēm situāciju sarežģī gan tas, ka dzimtas māja ir kopīpašums un radinieki nevar vienoties par to, ko ar īpašumu iesākt – remontēt, turēt tukšu, izmantot kā brīvdienu pavadīšanas vietu, izīrēt vai pārdot. Grūtības rada tas, ka daudzām XX gadsimtā un senāk būvētajām mājām nepieciešami lieli ieguldījumi, lai tajās varētu dzīvot ar mūsdienīgām ērtībām.
Portugāles iedzīvotāji ir stāstījuši, ka daudzus gadu desmitus senajās ēkās nereti nav pietiekamas elektrības jaudas, lai darbinātu visas mūsdienās ierastās ikdienas elektroierīces, ir novecojusi ūdens apgādes infrastruktūra un trūkst iespēju automašīnu novietošanai. Turklāt Portugāles rietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, nereti vecās ēkās ziemas mēnešos ir visai mitrs.
Kopumā dzīvojamo māju Portugālē ir daudz, bet XXI gadsimta prasībām atbilstošu mājokļu nav pietiekamā daudzumā.
Nekustamo īpašumu jomā gan ir ieviestas ar nodokļu atvieglojumiem saistītas iespējas gadījumos, ja tiek pārdots mājoklis, kas ir pārdevēja pastāvīgā dzīvesvieta, un nauda tiek ieguldīta jauna mājokļa iegādē. Taču nianses par pieejamajiem nodokļu atlaižu nosacījumiem dažādās situācijās var atšķirties. Patlaban Portugāles nekustamo īpašumu tirgu «virza nevis eiforija, bet skaitļi». «Ir mazāk spekulāciju un vairāk stratēģiskas plānošanas,» uzsver The Portugal News.
Kā jau iepriekš minēts, Portugāle patlaban tiek uzskatīta par mierīgu, drošu valsti, kuru neskar spriedze, ko rada Krievijas izraisītais karš Ukrainā un militārais konflikts Tuvajos Austrumos. Tāpēc uz Portugāli dodas cilvēki no tām valstīm, kuros ģeopolitiskie riski ir jūtami ievērojami vairāk. Atbraucēji ir ar ļoti atšķirīgu labklājības līmeni – gan tādi, kuru finansiālās iespējas ir ļoti pieticīgas, gan arī tādi, kuri var atļauties īrēt dārgus nekustamos īpašumus.
Turklāt jau kopš XX gadsimta otrās puses Portugālē, it īpaši valsts dienvidu reģionā Algarvē, mēdz uzturēties atbraucēji no Apvienotās Karalistes. Viņus piesaista siltais, saulainais klimats, kas ziemas mēnešos ir daudz patīkamāks nekā viņu dzimtenē. XXI gadsimtā britiem pievienojušies atbraucēji no citām Eiropas valstīm, piemēram, Vācijas, un no ASV.
Par Portugāles plusiem apvienojumā ar patīkamu klimatu un mierīgu, ģeopolitisko risku neskartu vidi uzskata arī salīdzinoši zemās cenas un ērtos aviosavienojumus ar daudzām lidostām Eiropā un citur pasaulē.
Bieži vien cilvēki vispirms ierodas Portugālē brīvdienu ceļojumā un vēlāk atgriežas uz ilgāku laiku, organizējot savu darbu attālināti. XXI gadsimtā attālinātā darba kļūšana par ierastu, noturīgu strādāšanas modeli daudzās nozarēs ir ļāvusi daudziem cilvēkiem izvēlēties dzīvesvietu atbilstoši savām prioritātēm, vairs nepielāgojot to biroja atrašanās vietai. Ir arī tādi cilvēki, kuri gadiem brauc uz Portugāli atvaļinājuma laikā un pārceļas uz šo valsti dzīvot tad, kad sasniedz pensionēšanās vecumu, ļauj secināt Portugāles mediju informācija un cilvēku stāstītais.
Portugāle tiek atzīta par pievilcīgu uzturēšanās vietu arī tā dēvētajiem digitālajiem nomadiem – cilvēkiem, kuri strādā attālināti un digitāli un mēdz bieži mainīt dzīvesvietu. «Pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā dzīves dārdzība, interneta ātrums un drošība, par digitālajiem nomadiem visērtākajām Eiropas pilsētām tika atzītas Krakova, Varšava un Budapešta. Savukārt Lisabona un Portu iekļuva labāko desmitniekā, Lisabonai iegūstot astoto, bet Portu – desmito vietu,» vēsta The Portugal News.
Tiek norādīts, ka Lisabonā ikmēneša izmaksas, ar ko jārēķinās digitālajiem nomadiem, ir ap 1745 eiro, bet Portu – ap 1569 eiro.
Portugāles medijos un sociālajos tīklos atrodamā informācija arī liecina, ka digitālo nomadu skaitam ir tendence augt.
Tūrisma ietekme
Tūrisma nozares ziņās šajā pavasarī tiek vēstīts, ka daudzi ceļotāji pēc tam, kad 28. februārī sākās ASV un Izraēlas gaisa triecieni Irānai, mainīja savus ceļojumu plānus, Vidusjūras austrumu daļas un Tuvo Austrumu vietā izvēloties Dienvideiropas valstis Portugāli, Spāniju un Itāliju.
Atšķirībā no Latvijas, kur viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji regulāri žēlojas, ka tūristu ir pārāk maz, Portugālē runā par pārāk lielu skaitu ārvalstu viesu.
Portugālē individuālo ceļotāju skaita pieaugums ir sarežģījis jau tāpat saspringto situāciju mājokļu tirgū, jo tūristu iecienītajos reģionos daudzi mājokļu īpašnieki tos izīrē īstermiņā ārvalstu viesiem, nevis ilgtermiņā vietējiem iedzīvotājiem, tādējādi paaugstinot mājokļu īres cenas.
Tā dēvēto pārtūrismu Portugālē veicina arī kruīza kuģu uzņemšana. Tad, kad vienlaikus daudzi simti milzīgā kuģa pasažieru dodas uz Lisabonas vēsturisko rajonu Alfamu vai uz Madeiras salas levadām, tur neizbēgami veidojas burzma.
Jāatgādina, ka Portugāle ļoti mērķtiecīgi ārvalstu tūristu uzņemšanu sāka attīstīt pēc 2008.–2010. gada globālās finanšu krīzes. Tolaik šajā Dienvideiropas valstī tika uzskatīts, ka nauda, ko atved un tērē ārvalstu tūristi, var būt ļoti noderīga ekonomikas stiprināšanai. Tad arī visai vērienīgi sākās kruīza kuģu uzņemšana.
Ap 2018. gadu jau bija dzirdamas runas par pārtūrismu un to, ka vēsturiskie rajoni, piemēram, Alfama Lisabonā un Ribeira Portu, zaudē savu senlaicīgo šarmu un masu tūrisma ietekmē komercializējas un ka Madeiras dabas takās vairs nevar izbaudīt mierīgu, burzmas netraucētu ainavu vērošanu. Tas apliecina, ka piesaistīt un saglabāt ideālo tūristu daudzumu, lai nebūtu ne par daudz, ne par maz, ir diezgan sarežģīti ikvienai valstij.
2020.–2022. gadā Portugālē, tāpat kā citur pasaulē, viesmīlības nozari smagi skāra kovida pandēmija un ar to saistītie epidemioloģiskie ierobežojumi, taču pēc pandēmijas tūrisms ātri un diezgan veiksmīgi atguvās. Bija pat tādi tūrisma objekti, viesnīcas un krodziņi, kuros radās iespaids, ka 2022. gada rudenī viss notiek tieši tāpat kā 2019. gada rudenī – tā, it kā pandēmijas gadu vispār nebūtu bijis.
Pagājušajā gadā Portugālē visvairāk naudas iztērēja ceļotāji, kuri bija atbraukuši no Apvienotās Karalistes, Vācijas un Francijas, atsaucoties uz Pasaules Bankas datiem, ziņo The Portugal News. Vienlaikus valsts, no kuras Portugālē jau gadiem ilgi ierodas daudz tūristu, ir kaimiņzeme Spānija.
World Travel Awards (tulkojot latviešu valodā – Pasaules ceļojumu balvas) piešķiršanā Portugāle tika atzīta par labāko galamērķi Eiropā 2025. gadā. Kopš 2017. gada Portugāle šo titulu saņēmusi sešas reizes, atsaucoties uz mediju Euronews, 2025. gada 29. oktobrī vēstīja portāls Delfi.lv.
Madeira tika atzīta par labāko galamērķi salu kategorijā, bet Portu – par labāko galamērķi pilsētu kategorijā. Lisabona tika atzīta par labāko izvēli tad, ja ir vēlēšanās pilsētā pavadīt neilgas brīvdienas.
Portugāle skaitļos
● platība: 92 226 kvadrātkilometri
● iedzīvotāju skaits: 10 749 635
● jauniešu īpatsvars: 15,7%
● minimālā alga: 1073 eiro
● inflācija: nedaudz vairāk
par 2%
● bezdarba līmenis: ap 6%
● jauniešu bezdarba līmenis:
19,5%
● nabadzības un sociālās
atstumtības riskam pakļauto
iedzīvotāju īpatsvars: 18,6%
● valsts ir administratīvi
iedalīta 308 pašvaldībās,
kuras ir sīkāk iedalītas 3092
teritorijās
● galvaspilsēta: Lisabona
● oficiālā valoda: portugāļu
● valūta: eiro
● ES dalībvalsts kopš 1986.
gada 1. janvāra
● eirozonā kopš 1999. gada
1. janvāra
● Šengenas zonā kopš 1995.
gada 26. marta
● pusprezidentāla republika,
valdību vada premjerministrs, bet premjerministru
un ministrus ieceļ prezidents
● Eiropas Parlamentā ir 21
deputāts no Portugāles
● eksports uz citām ES
dalībvalstīm: 71,1% no
kopapjoma
● eksports uz pārējo pasauli:
28,9%
● imports no citām ES
dalībvalstīm: 74,5%
● imports no pārējās
pasaules: 25,5%
Avots: ES oficiālā interneta vietne