Pēdējo aptuveni 20 gadu laikā gan Eiropas Savienība (ES), gan ASV zaudē globālajā konkurencē par rūpnieciskās ražošanas apjomiem. Par to liecina Pasaules Bankas apkopotie dati. Pasaules industriāli attīstītākā valsts vairs nav ASV, bet gan Ķīna. Savukārt Indija pēc industriālās attīstības līmeņa jau ir apsteigusi Apvienoto Karalisti.
Datu apkopošana
Lielākajā daļā pasaules valstu tiek apkopoti detalizēti statistikas dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotas vērtības sadalījumu. Dati par kopējo IKP ir pieejami gandrīz par visām valstīm. Ir valstis, kas nesadarbojas ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku un savu informāciju nesniedz. Tomēr pietiekami precīzu katras valsts IKP apjomu var aprēķināt, ja ir zināma informācija par attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu, valsts platību, iedzīvotāju izglītības un tehnoloģiju kompetences līmeni, zemes izmantošanu, derīgajiem izrakteņiem un to ieguvi, elektroenerģijas ražošanas apjomu, sadalījumu starp jaunradīto vērtību lauksaimniecībā, rūpniecībā, tirdzniecībā un citās pakalpojumu nozarēs. Ārējās tirdzniecības – eksporta un importa – apjoms, kā arī eksporta un importa sadalījums pa nozarēm ir pieejams arī par tām valstīm, kuras savu statistisko informāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām nesniedz. Tomēr ļoti detalizēta IKP struktūra (kā sadalās pievienotā vērtība starp dažādām nozarēm) ne vienmēr ir nosakāma pietiekami precīzi.
Vēsturiski IKP tika aprēķināts, saskaitot jaunradītu vērtību lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu sfērā. Līdz ar to šāda informācija ir iekļauta praktiski visu pasaules valstu statistikas pārskatos. Tomēr valstīs ir atšķirīga interpretācija tam, ko uzskatīt par pakalpojumiem. Piemēram, būvniecība var tikt uzskatīta gan par ražošanu, gan par pakalpojumu sniegšanu. Elektroenerģijas ražošana visur tiek uzskatīta par ražošanu līdz brīdim, kad strāva tiek ievadīta elektrotīklā. Savukārt elektrības sadali no hidroelektrostacijām un termoelektrostacijām līdz gala lietotājiem var aplūkot kā pakalpojumu, bet var arī uzskatīt, ka ražošanas galaprodukts ir strāvas daudzums, kuru ir saņēmis patērētājs. Elektrības pārvade un sadale dažādās valstīs var tikt statistikā ietverta gan kā ražošanas segments, gan kā pakalpojums.
Apkopojot datus par valstīm, Pasaules Banka vadās pēc vienota standarta, tomēr ne vienmēr ir iespējams precīzi nodalīt pakalpojumus no ražošanas, tāpēc dažkārt dati nav savstarpēji salīdzināmi un netiek ievietoti Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda publiskajās datubāzēs.
Visplašāk ir pieejami dati par rūpniecību kopā ar būvniecību, savukārt dati tikai par apstrādes rūpniecību nav pieejami par vairākām pat relatīvi lielām valstīm vai arī nav pieejami par ļoti lieliem laika posmiem. Jāatzīmē, ka daudzos gadījumos vēsturiskie dati ir atrodami tikai attiecīgo valstu statistikas gadagrāmatās vai Pasaules Bankas iespiestajos statistikas izdevumos (papīra formātā) un nav ievadīti digitālajās statistikas datubāzēs.
Dati par rūpniecības un būvniecības jaunradīto vērtību vispār nav pieejami par vairākām valstīm (Ziemeļkoreju, Tuvalu u. c.), taču, tā kā šo valstu ietekme uz pasaules ekonomiku ir nenozīmīga, tad tas būtiski nemaina kopējo ainu.
Tāpat arī ir valstis, kuru dati nav pieejami par noteiktiem gadiem. Tā, piemēram, Pasaules Bankas datubāzē nav daudzu ekonomiska rakstura vēsturisko datu par valstīm, kas ieguva neatkarību pēc 1991. gada. Kopumā aptuveni no 2004. gada dati ir pieejami par 95% no visām pasaules valstīm, tomēr ir izņēmumi.
No valstīm ar vidēji lielu ekonomiku aprēķinos nav iekļauta Armēnija, jo tai trūkst būtisku IKP datu par XXI gadsimta pirmo desmitgadi. Par vairākām Āfrikas, Karību jūras un Okeānijas valstīm nebija pieejami dati par 2004. gadu. 2004. gada datu vietā tika izmantoti tuvākā gada dati no piecu gadu gara laika posma. Gadījumos, kad par valsti nebija pieejami 2023. gada dati, to vietā tabulās tika iekļauti tuvākā iespējamā gada dati no pēdējo četru gadu laika posma. No pasaules 100 lielākajām valstīm 2023. gada dati nebija pieejami tikai par Kanādu.
Ķīna apsteidz ASV
Līdz 2010. gadam pasaules līdere pēc ražošanas kopapjoma rūpniecībā un būvniecībā bija ASV. 1971. gadā ASV rūpniecībā un būvniecībā saražotās produkcijas kopapjoms (433 miljardi ASV dolāru), rēķinot tirgus cenās, vairāk nekā desmit reižu pārsniedza rūpniecības un būvniecības kopapjomu Ķīnā (42 miljardi ASV dolāru), lai gan Ķīnas iedzīvotāju skaits (841 miljons) tolaik bija četras reizes lielāks nekā ASV iedzīvotāju skaits (208 miljoni). Tas nozīmē, ka tikai pirms 55 gadiem ASV uz vienu iedzīvotāju saražoja 40 reižu vairāk rūpniecības ražojumu un būvju nekā Ķīna.
Vēl 1991. gadā Ķīnas rūpniecības un būvniecības kopapjoms atpalika no ASV desmit reižu. Tomēr Ķīnas pāreja uz tirgus ekonomikas iekļaušanu valsts saimniecības sistēmā un Ķīnas integrācija globālajā tirdzniecībā sekmēja ievērojamu rūpniecības apjoma pieaugumu. No 1990. gada desmit gadu laikā Ķīnas rūpniecības un būvniecības kopapjoms pieauga 3,7 reizes un 2000. gadā sasniedza 552 miljardus ASV dolāru. Savukārt ASV rūpniecības un būvniecības kopapjoms šajā laikā pieauga 1,4 reizes un 2000. gadā sasniedza 2302 miljardus ASV dolāru. Līdz ar to 2000. gadā Ķīnas rūpniecības un būvniecības kopapjoms jau bija aptuveni ceturtās daļas (24%) lielumā no ASV rūpniecības un būvniecības kopapjoma. Nākamo desmit gadu laikā Ķīnas rūpniecības un būvniecības kopapjoms pieauga 5,1 reizi un 2010. gadā sasniedza 2830 miljardus ASV dolāru. Savukārt ASV rūpniecības un būvniecības kopapjoms pieauga 1,25 reizes un 2010. gadā bija 2900 miljardi ASV dolāru, tikai nedaudz apsteidzot Ķīnu.
2011. gadā Ķīnas rūpniecības un būvniecības kopapjoms jau apsteidza ASV. Ķīnas izaugsme turpinājās, bet mazākā tempā. No 2010. līdz 2020. gadam Ķīnas rūpniecības un celtniecības kopapjoms pieauga 1,96 reizes un 2020. gadā sasniedza 5535 miljardus ASV dolāru. Savukārt ASV rūpniecības un celtniecības kopapjoms šajā laikā pieauga 1,26 reizes un 2020. gadā sasniedza 3655 miljardus ASV dolāru.
Jau XXI gadsimta otrajā desmitgadē ASV administrācijas saprata, ka, tendencēm turpinoties, ASV atpalicība tikai pieaugs, tāpēc jau Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā ASV sāka īsti īstenot protekcionisma pasākumus (muitas tarifus, ierobežojumus Ķīnas lielāko informācijas tehnoloģiju uzņēmumu darbībai u. c.), lai mazinātu Ķīnas izaugsmi un veicinātu ASV izaugsmi. 2021. gadā pēc rūpniecības un būvniecības kopapjoma Ķīna apsteidza ASV par 57,3%. Tomēr laika posmā starp 2020. un 2024. gadu ASV pieauguma tempi rūpniecībā un būvniecībā (par 38%) apsteidza Ķīnas pieauguma tempus (par 24%). Līdz ar to 2024. gadā pēc rūpniecības un būvniecības ražošanas apjomiem plaisa starp Ķīnu un ASV bija samazinājusies. 2024. gadā Ķīnas rūpniecības un būvniecības kopapjoms vairs tikai par 35% pārsniedza rūpniecības un būvniecības apjomu ASV.
Lai gan pēc kopējā IKP ASV ievērojami apsteidza un apsteidz ES, tomēr, rēķinot tikai rūpniecības un būvniecības kopapjomu, pēdējo 35 gadu laikā apjomi bija visai līdzīgi. Laiku pa laikam ES apsteidza ASV, bet brīžiem bija otrādi. 2008. gadā rūpniecības un būvniecības kopapjoms ES bija par 27% lielāks nekā ASV. Diemžēl pēc 2015. gada īstenotā politika ir ievērojami iedragājusi ES rūpniecības un būvniecības jaudu. No 2015. gada ES stabili atpaliek no ASV pēc rūpniecības un būvniecības kopapjoma. 2024. gadā ASV rūpniecības un būvniecības kopapjoms jau bija par 18% lielāks nekā ES.
Indijas izvirzīšanās
ES lielākajām dalībvalstīm nozīmīgu konkurenci rada nevien Ķīna, bet arī citas strauji augošas rūpniecības attīstības zemes. 1971. gadā Francijā rūpniecības un būvniecības radītā vērtība bija 3,2 reizes lielāka nekā Indijā. 1991. gadā Francijā rūpniecības un būvniecības ražošanas apjoms jau bija 4,2 reizes lielāks par Indijas kopējo rūpniecības un būvniecības apjomu. Turklāt Indijas iedzīvotāju skaits (983 miljoni) 1991. gadā bija 16,7 reizes lielāks par Francijas (59 miljoni) iedzīvotāju skaitu.
No 1991. līdz 2008. gadam Indijas rūpniecības un būvniecības kopapjoms pieauga 5,2 reizes un 2008. gadā sasniedza 373 miljardus ASV dolāru. Savukārt Francijas rūpniecības un būvniecības kopapjoms šajā laikā pieauga 1,8 reizes un 2008. gadā sasniedza 545 miljardus ASV dolāru. Pēc 2008. gada nākamos desmit gadus Francijas rūpniecības un būvniecības kopapjoms viļņveidīgi samazinājās, un Francijai 2008. gada rūpniecības un būvniecības kopapjomu faktiskajās cenās izdevās pārsniegt tikai 2023. gadā. Savukārt Indijas rūpniecības un būvniecības kopapjoms 2010. gadā bija lielāks nekā Francijā. Tas turpināja augt un 2024. gadā jau bija 1,7 reizes lielāks nekā Francijā.
Lai gan Vācijas rūpniecības un būvniecības kopapjoms pēdējo 35 gadu laikā gandrīz dubultojas (624 miljardi ASV dolāru 1991. gadā un 1204 miljardi ASV dolāru 2024. gadā), pieaugumi ievērojami atpaliek no izaugsmes, kuru spēja īstenot attīstības valstis. Vēl 1992. gadā Vācijas rūpniecības un būvniecības kopapjoms (691 miljards ASV dolāru) bija lielāks par visu Latīņamerikas un visu arābu valstu kopējo rūpniecības un būvniecības apjomu (606 miljardi ASV dolāru). 2005. gadā visu Latīņamerikas valstu kopējais rūpniecības un būvniecības ražošanas kopapjoms apsteidza Vācijas ražošanas apjomus, bet 2024. gadā visas Latīņamerikas valstis kopā ražoja un būvēja 1,84 reizes lielākā apjomā nekā Vācija. 2008. gadā visu arābu valstu kopējais rūpniecības un būvniecības ražošanas kopapjoms jau apsteidza Vācijas ražošanas apjomus, bet 2024. gadā visas arābu valstis kopā ražoja un būvēja 1,3 reizes lielākā apjomā nekā Vācija.
Jānorāda arī, ka ES valdošā politiskā elite turpina īstenot tādu politiku, kuras sekas ir ES rūpnieciskās ražošanas sarukšana un ES globāla atkarība no kādreizējo attīstības pasaules valstu rūpnieciskās produkcijas piegādēm.