Pirms aptuveni 35 gadiem, pārmaiņu laikos, Austrumeiropas valsts Polija normēja pārtiku un poļu vidējā alga bija viena desmitā daļa no tās summas, ko tolaik nopelnīja Rietumvācijas iedzīvotāji. Tagad Polija ir apsteigusi Šveici, kļūstot par pasaules 20. lielāko ekonomiku ar iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu vairāk nekā viena triljona ASV dolāru (0,9 triljoni eiro) vērtībā. Tas ir vēsturisks sasniegums.
Tāpēc ASV uzaicināja Poliju viesvalsts statusā uz 2026. gada G20 samitu, kas notiks decembrī Maiami. Pirmo reizi kopš G20 izveidošanas kāda Centrāleiropas vai Austrumeiropas valsts ir uzaicināta uz šo samitu, vismaz viešņas statusā.
Savukārt Polija ir lūgusi ASV atbalstīt tās kļūšanu par pilntiesīgu G20 biedri. Tas gan varētu būt daudzu gadu jautājums. Ielūgums uz G20 samitu ir simbolisks, vēsta medijs The Associated Press. Neviena viešņas statusā ielūgtā valsts nav paaugstināta par pilntiesīgu biedri kopš sākotnējās G20 sanāksmes 1999. gadā. Lai paaugstināšana notiktu, nepieciešams visu G20 dalībnieču vienprātīgs lēmums. Turklāt sākotnējās G20 valstis tika izvēlētas ne tikai pēc IKP apjoma, bet arī pēc to sistēmiskās nozīmes globālajā ekonomikā.
Taču Polijas uzaicināšanas žests atspoguļo statistisku patiesību. 35 gadu laikā, kas ir nedaudz mazāk par viena cilvēka darba mūžu, Polijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2025. gadā pieauga līdz 55,34 tūkstošiem dolāru jeb 85% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja. 1990. gadā tie bija 38% no ES vidējā rādītāja. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem, pēc šī rādītāja mūsdienu situācija Polijā ir līdzvērtīga Japānai, ņemot vērā to, ka Polijā ir zemāks cenu līmenis. Starp citu, ja vērtē kopā Poliju ar Skandināvijas valstīm un Baltijas valstīm, tostarp Latviju, veidojas pasaules desmitā lielākā ekonomika.
Ar problēmām
Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem, Polijas IKP pagājušā gada septembrī pārkāpa simbolisko viena triljona dolāru slieksni, nostiprinot Polijas vietu starp pasaules 20. lielākajām ekonomikām. Jāteic gan, ka Polijai iespēja pievienoties G20 radās ne tikai pašas ekonomisko sasniegumu dēļ, bet arī saistībā ar notikumiem citā pasaules reģionā. ASV prezidents Donalds Tramps ir apsūdzējis Dienvidāfrikas Republiku baltādaino minoritāšu vajāšanā un boikotējis 2025. gada G20 samitu Johannesburgā, turklāt vēlāk arī atsaucis ielūgumu Dienvidāfrikai uz Maiami. Pirmo reizi G20 vēsturē kāda valsts, kas ir iepriekš iekļāvusies G20 vidē, ir šādi pastumta malā. Šis D. Trampa gājiens pavēra durvis Polijai, ļaujot uz laiku ieņemt Dienvidāfrikas vietu pie G20 galda 2026. gada decembra samitā viešņas jeb novērotājas statusā.
Lai gan Polija jau gadiem lobē savu pievienošanos G20, Polijas Ekonomikas institūta vecākais padomnieks Marcins Klučņiks medijam Deutsche Welle norāda, ka Dienvidāfrikas situācija radījusi «dabisku plaisu» G20 struktūrā, ko Polija tagad var aizpildīt.
Jāatgādina, ka G20 apvieno pasaules lielākās ekonomikas, kā arī ES un Āfrikas Savienību, bet Austrumeiropas un Centrāleiropas loma G20 ir ierobežota ES ietvaros. Līdz ar to tādas Eiropas valstis kā Polija ir paliku-
šas bez tiešas ietekmes, lai gan to ekonomiskais nozīmīgums aug.
ASV strīds ar Dienvidāfriku ir tikai viens no vairākiem izaicinājumiem, ar kuru tiek pārbaudīts G20 nozīmīgums. G20 atšķirībā no Apvienoto Nāciju Organizācijas vai ES nav oficiāla starptautiska organizācija, un tās vara aprobežojas ar ietekmi, ko tās biedri izvēlas īstenot kolektīvi. G20 apvieno valstis ar konfliktējošām interesēm, to vidū Krieviju, Ķīnu, Indiju un Saūda Arābiju. Tas arvien sarežģītāku padara vienotu lēmumu pieņemšanu drošības, klimata un tirdzniecības jautājumos. Tikmēr D. Trampa tarifu politika un tirdzniecības draudi ir sašķobījuši arī G20 dibināšanas misiju – veicināt atvērtu tirdzniecību. Savukārt BRICS valstis, kuru vidū ietilpst arī G20 dalībnieces Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika, ir paplašinājušas savu ietekmi. Atgādinām, ka BRICS ir valstu savienība, kuru 2006. gadā nodibināja Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna, bet vēlāk pievienojās citas valstis.
Palielinot dalībnieku skaitu no sākotnējiem pieciem līdz desmit, BRICS valstis tagad pozicionējas kā konkurentes G20 valstīm, ar reģionālo valūtu tirdzniecību izaicinot ASV dolāra dominanci. Tas ir tikai viens piemērs tam, kā varas līdzsvars no Rietumiem un to tradicionālajiem sabiedrotajiem pāriet uz Globālajiem Dienvidiem.
G20 sastāvu tikpat lielā mērā veido politika, cik ekonomika. G20 dalībnieces Argentīna un Dienvidāfrika vairs neierindojas starp pasaules 20 lielākajām ekonomikām, bet saglabā savas vietas vēsturisko nosacījumu dēļ. Vēl viens faktors ir konkurence. Arī citas augošas ekonomikas, sākot no Nigērijas un beidzot ar Vjetnamu, lobē savu iekļaušanu G20. Tomēr G20 paplašināšana, piemēram, līdz 21 valstij, draud vēl vairāk pasliktināt šīs apvienības efektivitāti. Optimisti uzskata, ka Polijas centieni un ASV prezidenta D. Trampa administrācijas atbalsts varētu paātrināt procesu, savukārt skeptiķi lēš, ka var paiet desmit un vairāk gadu, iekams G20 atkal pārskatīs savu biedru struktūru.
Strauja izaugsme
Amerikas Uzņēmējdarbības institūta vecākais pētnieks Dalibors Rohāčs medijam Deutsche Welle norāda, ka Polija tagad varētu palīdzēt atjaunot G20 senāko jaudu, jo Polija dod priekšroku brīvai tirdzniecībai un integrētai globālai ekonomikai pretēji tagadējai virzībai uz protekcionismu. Polijas ekonomiskā attīstība piedāvā modeli tam, kā zemu ienākumu ekonomikas var meklēt izaugsmes trajektoriju. Viens no G20 uzdevumiem ir atbalstīt mazattīstītās ekonomikas, ļaujot tām mazināt parādus, pielāgoties klimata pārmaiņām un pārnest zināšanas no citām valstīm. Polijas izaugsme parāda, ka ārējais finansējums, konkurētspējīgas nozares un spēcīgas, demokrātiskas iestādes veicina ieguldītāju uzticību, bet iekšzemes pieprasījuma pieaugums nodrošina ilgstošu ekonomisko attīstību.
Kopš iestāšanās ES 2004. gadā Polijas ekonomika ir pieaugusi vidēji par 3,8% gadā, apsteidzot Eiropas vidējo rādītāju. Protams, Polija arī guva labumu no miljardiem eiro lielās ES palīdzības gan pirms, gan pēc pievienošanās ES un arī labumu no piekļuves ES milzīgajam tirgum.
Protams, patlaban, 2026. gadā, Polijā netrūkst arī izaicinājumu. Viens no tiem ir Polijas demogrāfiskā situācija, kas līdzinās tai, kāda ir Latvijā un visās pārējās ES dalībvalstīs, kā arī vairākās Āzijas valstīs. Zemās dzimstības un novecojošās sabiedrības dēļ nākotnē pensionārus varēs atbalstīt arvien mazāk strādājošo. Arī vidējā alga Polijā ir zemāka nekā vidēji ES. Turklāt, lai arī Polijas mazie un vidējie uzņēmumi attīstās, tikai retais ir kļuvis par globālu zīmolu.
Šogad Polijas ekonomika tikko bija sākusi atkopties no bargo laikapstākļu, it īpaši ekstrēmā aukstuma, negatīvās ietekmes, kad par aktualitāti kļuva energoresursu cenu trieciens, ko izraisīja militārā konflikta uzliesmojums Tuvajos Austrumos. Karadarbības radītais šoks paaugstina risku, ka mājsaimniecības mainīs savus paradumus attiecībā uz naudas uzkrāšanu un tērēšanu. Militārais konflikts Tuvajos Austrumos un ar to saistītais cenu kāpums ir drauds arī privātajām investīcijām, kas pēdējos gados jau Polijā ir bijušas vājas pašreizējos apstākļos un tā arī var palikt. Savukārt valsts investīcijas aizsardzības jomā var pat palielināties.
Pieaugot lejupvērstiem riskiem 2026. gada Polijas ekonomikas izaugsmei, ING banka saglabā savu 3,7% IKP pieauguma prognozi šim gadam, ņemot vērā, ka banka jau labu laiku bija piesardzīga attiecībā uz šāgada perspektīvām. Jāpaskaidro, ka par lejupvērstiem riskiem uzskata tādus faktorus, kas var izraisīt ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un IKP samazināšanos.
Savukārt inflācijas prognoze ir pasliktinājusies, un tiek sagaidīts, ka vidējā inflācija Polijā šogad pārsniegs 3% (vēl šāgada sākumā bankas prognozes bija tuvākas 2%). Ņemot vērā paaugstināto nenoteiktību un vismaz īslaicīgo inflācijas kāpumu, Polijas centrālā banka šogad, visticamāk, nesamazinās procentu likmes, galveno procentu likmi saglabājot līdzšinējā 3,75% līmenī.
Zemākām cenām
Polijas prezidents Karols Tadeušs Navrockis marta izskaņā parakstīja likumu par pasākumu paketi, kuras mērķis ir samazināt degvielas cenas, pieaugot izmaksām Tuvo Austrumu militārā konflikta laikā. Polija ir samazinājusi nodokļus degvielai un no 31. marta ieviesusi degvielas cenu griestus. Valdība norāda, ka izmaiņas varētu samazināt degvielas cenas par aptuveni 1,20 zlotiem (ap 0,30 eiro) litram.
Saskaņā ar ierobežojumiem, 95. markas benzīna maksimālā cena būs 6,16 Polijas zlotu (ap 1,40 eiro) par litru, bet 98. markas benzīna maksimālā cena būs 6,76 zloti (1,60 eiro). Dīzeļdegvielas cena tiks ierobežota līdz 7,60 zlotiem (1,80 eiro) litrā. Paredzēts, ka maksimālo cenu katru dienu noteiks Polijas enerģētikas ministrs. Cenu griestu ieviešana varētu izmaksāt ap 700 miljoniem zlotu (163 miljoni eiro) mēnesī. Tāpat jaunie noteikumi samazina pievienotās vērtības nodokli (PVN) degvielai no 23% līdz 8% un samazina akcīzes nodokļus līdz minimālajiem līmeņiem, kas atļauti ES regulās, vēsta Polijas Radio.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir norādījis, ka valdība ieviesusi pagaidu maksimālās degvielas cenas, lai nodrošinātu, ka samazinātie nodokļi patērētājiem pārvēršas zemākās izmaksās. Degvielas mazumtirgotājiem ietaupījums būtu jāpārnes uz pircējiem. Jaunie pasākumi paredzēti, arī lai novērstu degvielas kompāniju pārmērīgi lielu peļņu augstu naftas cenu periodā. Polijas valdība neplāno ieviest degvielas iegādes limitus, bet ir brīdinājusi ārvalstu autovadītājus, ka neatbalsta «degvielas tūrismu», proti, braukšanu uz Poliju pēc degvielas. D. Tusks arī paudis, ka valdība varētu uzlikt virspeļņas nodokli, ja tā konstatēs, ka degvielas kompānijas no naftas cenu kāpuma gūst pārmērīgu peļņu.
Valstu sadarbība
● G20 ir starptautisks forums
● apvieno lielākās un straujāk augošās ekonomikas
● G20 dalībvalstis veido apmēram 85% no pasaules iekšzemes kopprodukta un 75% no pasaules tirdzniecības apjoma
● Eiropas Savienība ir pilntiesīga G20 dalībniece
● Francija, Itālija un Vācija ir pilntiesīgas G20 dalībnieces Spānija un Nīderlande uz G20 sanāksmēm tiek uzaicinātas kā viešņas
● 2026. gada decembrī G20 samits notiks Maiami (ASV) Poliju ir saņēmusi ASV uzaicinājumu uz šāgada G20 samitu
● pirmo reizi kopš G20 izveidošanas kāda Centrāleiropas vai Austrumeiropas valsts ir uzaicināta uz samitu, vismaz viešņas statusā
Avots: Eiropas Komisija