Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (angļu val. – World Intellectual Property Organization) apkopotā statistika rāda, ka 2024. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, Latvijā reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju skaits ir samazinājies.
Reģistrācija aizsardzībai
Jaunu izgudrojumu vai jaunas tehnoloģijas radīšanu komerciālai izmantošanai apliecina patents. Savukārt preču zīmi (angļu val. – trademark) atbilstoši Latvijas Preču zīmju likumam «lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem».
Preču zīme var būt vārds, vairāki vārdi, jēdziens, burtu vai ciparu kombinācija, figurāla zīme ar dizaina vai grafiskiem elementiem, ornaments ar regulāri atkārtotiem elementiem, krāsu zīme vai pat krāsu salikums bez kontūrām. Preču zīme var būt arī noteikta skaņa vai skaņu kombinācija, multivides elements – attēla un skaņas kombinācija – vai hologrāfiska zīme.
Latvijā, reģistrējot preču zīmi, Patentu valde nesalīdzina reģistrācijai pieteikto preču zīmi ar citu personu reģistrētajām preču zīmēm. Šādas pārbaudes pienākumu likums nosaka preču zīmes pieteicējam. Gadījumos, ja preču zīme aizskar kādas jau iepriekš reģistrētas preču zīmes tiesības, par to var sūdzēties aizskartās preču zīmes tiesību īpašnieki.
Preču zīmju starptautisko statistikas uzskaiti, līdzīgi kā patentu statistiku, nodrošina Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija, kas ir viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētajām aģentūrām un kuras uzdevums ir aizsargāt intelektuālo īpašumu visā pasaulē.
Preču zīmju reģistrācija ir teritoriāla. Tas nozīmē, ka aizsardzība attiecas tikai uz konkrēto valsti vai reģionu. Preču zīmju reģistrācijas process dažādās valstīs atšķiras atkarībā no nacionālajiem likumiem, vietējo patentu biroju efektivitātes, pieteikumu apjoma un sistēmas tipa.
Spēkā desmit gadus
Reģistrējot preču zīmes, ir divas atšķirīgas pieejas jeb sistēmas. Pirmā pieeja jeb sistēma ir vispirms preču zīmi pieteikt un pēc reģistrēšanas to lietot (angļu val. – first-to-file). Otrā pieeja jeb sistēma ir vispirms preču zīmi sākt lietot, un tikai tad to drīkst pieteikt (angļu val. – first-to-use). Abās pieejās jeb sistēmās ir atšķirīgas pieteikuma procedūras, izmaksas, kā arī reģistrācijai nepieciešamais laiks.
First-to-file pieeja jeb sistēma ietver to, ka visas tiesības uz preču zīmi iegūst tas, kurš pirmais iesniedz pieteikumu, neatkarīgi no tā, vai preču zīme iepriekš ir lietota. Šāda sistēma ir noteikta Ķīnā, Eiropas Savienībā, Vācijā, Brazīlijā, Itālijā, Indijā, Krievijā, Turcijā un citur. First-to-file sistēma nodrošina ātru reģistrācijas gaitu, bet vienlaikus rada risku, ka konkurents var reģistrēt jūsu zīmolu pirms jums. Piemēram, Ķīnā likumdošana nenosaka preču zīmes aizsardzību, balstoties uz tās iepriekšēju lietošanu, bet tiesības un aizsardzību iegūst tas, kurš preču zīmi ir reģistrējis pirmais. 2024. gadā vidējais preču zīmes reģistrācijas laiks no dokumentu iesniegšanas brīža līdz galīgajam lēmumam Ķīnā bija 120 dienas, Latvijā – 65 dienas.
First-to-use pieejā jeb sistēmā tiesības uz preču zīmi iegūst tas, kurš pirmais sāk to lietot, nevis tas, kurš pirmais to reģistrē. Šāda sistēma ir noteikta ASV, Kanādā un vēl citās valstīs. First-to-use sistēmas gadījumā preču zīmes reģistrācija dod tikai papildu priekšrocības (tiesu praksē pierādāmas īpašumtiesības). First-to-use sistēmā preču zīmes reģistrācija ir sarežģītāka, jo pirms reģistrācijas ir jāpierāda preču zīmes lietošana (angļu val. – intent-to-use vai actual use), kā arī tiek atvēlēts laiks pieteikuma apstrīdēšanai. ASV un Kanādā tas palielina pārbaudes laiku un izmaksas. 2024. gadā vidējais preču zīmes reģistrācijas laiks no dokumentu iesniegšanas brīža līdz galīgajam lēmumam ASV bija 381 diena, Kanādā – 1054 dienas.
Jāatzīmē, ka reģistrācijas ilgumu ietekmē arī vietējo patentu biroju darbinieku kapacitāte, apstrādājamo pieteikumu skaits, tas, cik gara ir rinda, lai pieteikumu izskatītu, vietējās birokrātijas īpatnības un vēl citas nianses. Ķīnā tiek apstrādāti miljoniem preču zīmju pieteikumu katru gadu, jo reģistrācija ir pilnībā automatizēta un digitalizēta un tiek nodrošināta ātra publicēšana, nosakot relatīvi īsu laiku (trīs mēnešus) reģistrācijas apstrīdēšanai.
Parasti preču zīme ir spēkā desmit gadus (ASV pēc pieciem gadiem ir jāpierāda, ka preču zīme joprojām tiek izmantota), un, ja to turpina lietot, tad tās reģistrācija ir jāpagarina.
Iedala 45 klasēs
Nicas klasifikācija tiek veikta atbilstoši Nicas nolīgumam Par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, kas tika pieņemts 1957. gadā. Visi preču un pakalpojumu veidi ir sadalīti 45 klasēs, balstoties uz tālaika tehnoloģiju klasifikāciju un tālaika preču zīmju pieteikumu apjomiem. Mūsdienās 1957. gadā veiktais sadalījums klasēs šķiet visai haotisks, jo to veido gan tematiski, gan mehāniski kritēriji.
Piemēram, 33. klasē ir iekļauti alkoholiskie dzērieni un to ražošanas komponenti, bet bez alus. Tas ir iekļauts 32. klasē kopā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, sīrupiem un sulām. 9. klasē ir iekļauti gan datori, gan arī nirēju un ūdenslīdēju tērpi, maskas, ausu aizbāžņi un elpošanas aparāti zemūdens peldēšanai un vēl citas lietas. 28. klasē ir iekļautas videospēļu ierīces, vingrošanas un sporta preces un pat Ziemassvētku eglīšu rotājumi.
Latvijas Patentu valde savos atgādinājumos uzsver, ka «Nicas klasifikācija ir tikai reģistrācijas procedūras un meklējumu instruments». Kā noteikts starptautiskajā Preču zīmju līgumā (angļu val. – Trademark Law Treaty, 1994), preces un pakalpojumus nevar atzīt par «savstarpēji līdzīgiem vien tāpēc, ka tie klasificējami vienā un tajā pašā Nicas klasifikācijas klasē».
Parasti preču zīmes pieteikumā ir jānorāda gan klase, kurā plānots lietot preču zīmi vai arī jau tiek lietota preču zīme, gan arī viens vai vairāki nosaukumi no preču un pakalpojumu veidu saraksta. Latvijā, iesniedzot preču zīmes pieteikumu, preču un pakalpojumu saraksts ir jāsagrupē pēc klasēm.
Lielākajā daļā valstu, arī Latvijā, vienā preču zīmes pieteikumā var iekļaut darbības veidus no vairākām klasēm. Parasti tas palielina izmaksas, jo ir piemaksa par katru pieteikumā iekļauto klasi (ASV tie ir aptuveni 300 dolāru (~250 eiro) par katru klasi). Savukārt Ķīnā, Brazīlijā un citās valstīs ir jāiesniedz atsevišķs preču zīmes pieteikums katrai klasei. Tas izskaidro to, kāpēc tik ievērojami atšķiras spēkā esošo preču zīmju statistika. Ķīnā 2024. gadā spēkā bija 49,8 miljoni preču zīmju apliecību, bet ASV – 3,6 miljoni. Jāatzīmē, ka Ķīna no 2015. gada neuzskaita preču zīmju skaitu, bet tikai visu preču zīmju kopējo klašu skaitu.
Valstu atšķirīgā pieeja nosaka to, ka, vērtējot preču zīmju indikatorus, precīzāku kopainu sniedz reģistrācijas rādītāju izmaiņas, nevis indikatoru lielums. Tas ir īpaši svarīgi, salīdzinot ASV, Ķīnu, Japānu un citas lielās valstis.
Kā interpretēt reģistrēto preču zīmju skaita izmaiņas? Preču zīmju reģistrācija parāda jaunu uzņēmumu, jaunu preču un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Preču zīmju skaita (arī reģistrēto klašu skaita) izmaiņas ir valsts ekonomiskās dinamikas indikators. Ja šis indikators skaitliski palielinās, tad tas liecina par mazā un vidēja biznesa attīstību. Diemžēl Latvijai, Baltijai kopumā un Austrumeiropai šīs tendences nav iepriecinošas.
Vērojams samazinājums
Aplūkojot reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju skaitu (neatkarīgi no tā, cik preču klasēs ir norādīta preču zīmes darbība), Latvijai 2024. gadā bija viens no sliktākajiem rādītājiem pasaulē. 2024. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, Latvijā reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju skaits samazinājās par 32,8%. Pēc šī rādītāja Latvija bija sliktāko pasaules valstu desmitniekā (9. vieta pasaulē). Jāpiebilst, ka šajos aprēķinos nav iekļautas tās valstis, par kurām nav datu vai arī kurās reģistrēto preču zīmju skaits 2024. gadā bija mazāks par 300.
2024. gadā vēl lielāks reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju skaita samazinājums nekā Latvijā bija Libānā, Brunejā, Seišelu salās, Kubā, Šrilankā, Alžīrijā, Panamā un Jordānijā. Gandrīz tikpat bēdīgi vai nedaudz labāk, salīdzinot ar Latviju, klājās Slovēnijai (kritums par 31,7%), Somijai (kritums par 29,1%), Mozambikai (kritums par 28,3%), Irānai (kritums par 28,2%), Brazīlijai (kritums par 27,6%), Jemenai (kritums par 26,5%), Austrijai (kritums par 25,9%) un Sīrijai (kritums par 25,2%).
Igaunijā reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju skaita samazinājums 2024. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, bija 11,2% (32. vieta pasaulē), kas ir visai tuvu vidējam pasaules rādītājam (kritums par 10,4%). Jāatzīmē, ka vidēji Eiropā reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju skaits palielinājās par 14,2%, ASV – par 19%, bet Lietuvā pieauga pat par 31,2%.
Plašāki dati starptautiskajam salīdzinājumam ir par reģistrēto preču zīmju klašu skaitu. Tie ļauj salīdzināt atšķirīgas preču zīmju reģistrācijas sistēmas.
2024. gadā Latvijā vienā reģistrētā rezidentiem piederošā preču zīmē tika norādīti darbības veidi vidēji no 3,44 klasēm. ASV, kur reģistrācijas procedūra ir komplicētāka, vienā reģistrētā rezidentiem piederošā preču zīmē tika norādīti darbības veidi vidēji no 1,5 klasēm. Savukārt Japānas statistikā neuzskaita klašu grupas, bet tikai jaunas preču zīmes, tāpēc šie dati par Japānu nav pieejami.
Reģistrēto preču zīmju klašu skaits parāda gan jaunu uzņēmumu veidošanos, gan jaunu preču ražošanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, gan arī viena uzņēmuma darbības sfēras specializāciju (plašumu). Lielāks klašu skaits norāda uz plašāku preču zīmes pielietojumu un lielāku ekonomiskās darbības diversifikāciju. Arī attiecībā uz reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju klašu skaita izmaiņu virzību Latvijai, Baltijai kopumā un Austrumeiropai pēdējo piecu gadu laikā attīstības tendences nav iepriecinošas.
2024. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, Latvijā reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju klašu skaits samazinājās par 48%. Tas bija sestais sliktākais radītājs pasaulē. Vēl lielāks reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju klašu skaita samazinājums nekā Latvijā bija Libānā (kritums par 85,9%), Surinamā (kritums par 70,5%), Butānā (kritums par 59,9%), Šrilankā (kritums par 51,7%) un Panamā (kritums par 48,5%).
Turpretī par Latviju labāki rādītāji bija Zimbabvē (kritums par 43,9%), Kubā (kritums par 39,5%), Somijā (kritums par 35,3%) un Brunejā (kritums par 35,1%). Igaunija bija 12. sliktākajā vietā pasaulē (kritums par 33,6%). Pat ar sankcijām apkrautajai Irānai (kritums par 33%) un kara plosītajai Ukrainai (kritums par 29,3%) pēc šī kritērija klājās labāk nekā Latvijai un Igaunijai. Jāatzīmē, ka pārmaiņas vidējo un mazo uzņēmumu dinamikā ir iezīmējušās arī Ķīnā. 2024. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, Ķīnā reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju klašu skaits samazinājās par 25%.
Vidēji pasaulē reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju klašu skaits samazinājās par 6,5%. Lietuvā samazinājums par 7,4% bija nedaudz virs pasaules vidējā līmeņa. Vidēji Eiropā reģistrēto rezidentiem piederošo preču zīmju klašu skaits palielinājās par 5,4%. ASV tas pieauga par 19,7%.
Preču zīme
● Preču zīmi lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem.
● Preču zīme var kalpot kā spēcīgs mārketinga instruments, ar ko persona var veicināt savu preču vai pakalpojumu atpazīstamību.
● Ja preču zīme ir aizsargāta ar reģistrāciju, īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem lietot identisku vai līdzīgu preču zīmi.
● Tādā veidā uzņēmējs paaugstina savu konkurētspēju un tiek aizsargāta preču zīmes īpašnieka labā slava.
● Reģistrācija ir spēkā desmit gadus, bet to var atjaunot atkal un atkal uz jaunu desmit gadu periodu.
● Nav pienākums reģistrēt savu preču zīmi, tomēr, ja kāds to kopēs, būs sarežģītāk pierādīt, ka tā ir jūsu preču zīme, un būs grūtāk apturēt konkurentus.
● Preču zīmes reģistrācija ir nepieciešama visiem tālredzīgiem uzņēmējiem, kuri vēlas ilglaicīgi darboties gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.
● 2025. gadā tika iesniegti 1407 preču zīmju reģistrācijas pieteikumi, kas ir par 18% vairāk nekā 2024. gadā.
● Reģistrētas tika 1106 preču zīmes, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš.
● Populārākās 2025. gadā bijušas figurālās preču zīmes – 56% no visiem pieteikumiem –, kam seko vārdiskās preču zīmes (43%), aptuveni 1% pieteikumu bijuši telpiskas (14) un krāsu preču zīmes (1).
● Plašāka informācija meklējama interneta vietnē www.lrpv.gov.lv.
Avots: Patentu valde
Skaita izmaiņas
Reģistrēto rezidentiem
piederošo preču zīmju klašu
skaits 2024. gadā
Skaits (tūkstošos) un izmaiņas 2024. gadā, salīdzinot ar
2019. gadu (%)
1. Libāna: 0,9 un -85,9
2. Surinama: 1,4 un -70,5
3. Butāna: 1,9 un -59,9
4. Šrilanka: 7,2 un -51,7
5. Panama: 6,6 un -48,5
6. Latvija: 3,3 un -48,0
7. Zimbabve: 2,4 un -43,9
8. Kuba: 4,6 un -39,5
9. Somija: 5,3 un -35,3
10. Bruneja: 3,7 un -35,1
11. Santome
un Prinsipi: 1,0 un -34,8
12. Igaunija: 3,5 un -33,6
13. Jordānija: 5,2 un -33,1
14. Irāna: 75,7 un -33,0
15. Namībija: 4,0 un -31,3
16. Mozambika:4,1 un -30,9
17. Austrija: 16,8 un -29,5
18. Ukraina: 38,3 un -29,3
19. Horvātija: 5,0 un -28,5
20. Jemena (2023): 2,8 un -26,5
21. Zviedrija: 12,8 un -26,4
22. Ķīna: 4802,2 un -25
23. Spānija: 54,8 un -24,7
24. Sīrija: 7,8 un -23,7
25. Slovēnija: 4,5 un -23,0
26. Dānija: 6,7 un -22,7
27. Hondurasa: 5,0 un -22,4
28. Sjerraleone:2,2 un -22,0
29. Baltkrievija:16,4 un -21,1
30. Izraēla: 20,2 un -20,1
31. Francija: 239,9 un -18,0
32. Monako: 7,9 un -17,8
33. Norvēģija: 35,8 un -17,1
34. Čehija: 23,9 un -16,4
35. Polija: 27,3 un -15,9
36 Brazīlija: 175 un -15,3
37. Honkonga: 58,7 un -14,7
38. Slovākija: 10,9 un -13,5
39. Vācija: 150,7 un -13,1
40. Kanāda: 137,8 un -12,4
41. Moldova: 10,1 un -12,2
42. Īrija: 6,0 un -11,7
43. Dienvidāfrika: 27,3 un -11,3
44. Venecuēla: 7,0 un -11,0
(2023)
45. Tanzānija: 3,3 un -10,5
46. Zambija: 4,4 un -10,4
47. Islande: 9,1 un -10,4
48. Bulgārija: 13,1 un -10,3
49. Tunisija: 13,7 un -10,2
(2023)
50. Mongolija: 13,6 un -8,8
51. Makao (Ķīna):14,4 un -7,6
52. Lietuva: 6,0 un -7,4
53. Kambodža:11,6 un -7,0
54. Itālija: 84,1 un -6,9
55. Kipra: 3,3 un -6,7
Pasaule 11 048,1 un -6,5
Avots: Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija