Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā sāka atgūties pēc vairāku gadu sarukuma, tomēr pieaugums bija minimāls. Gan Latvijā, gan Lietuvā iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn auga daudz straujāk nekā mūsu ziemeļu kaimiņvalstī. "Tomēr pagājušā gada otrajā pusē Igaunijā pastiprinājās pozitīvie signāli – vairāk auga patērētāju pārliecība un arī ražošanas nozares atkopās. Līdz ar to šogad Igaunijā sagaidāma lielāka ekonomikas izaugsme," prognozē finanšu nozares kompānijas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.
Protams, jāņem vērā situācija Tuvajos Austrumos, kas var ierobežot pozitīvās tendences un pastiprina nenoteiktību prognozēs. Jāatzīmē, ka visām trim Baltijas valstu ekonomikām tieši pagājušā gada pēdējais ceturksnis bija diezgan veiksmīgs.
Kopumā šogad straujākā ekonomikas izaugsme Baltijā tiek prognozēta tieši Igaunijā, kur jau pērn situācija pamazām sāka uzlaboties. Šogad OP Pohjola Igaunijai prognozē 3,2% IKP pieaugumu (Lietuvai – 3%, Latvijai – 2,8%). Tiek arī prognozēts, ka inflācija Igaunijā no 4,8% pērn samazināsies līdz 3%. Paredzams, ka pozitīvu ietekmi uz Igaunijas IKP atstās arī Somijas ekonomikas ātrāka atkopšanās, kas veicinās mūsu ziemeļu kaimiņvalsts eksporta pieaugumu.
Turpretim banka Citadele nav tik optimistiska un prognozē Igaunijas IKP pieaugumu par 2,3% šogad (Lietuvai – 3%, Latvijai – 2%), bet inflāciju – ap 3%. Arī Swedbank šogad prognozē Igaunijas IKP pieaugumu vien par 2,3%.
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija teic: jo ilgāka būs karadarbība un ar to saistītā spriedze Tuvajos Austrumos, jo iepriekšējās prognozes būs mazāk ticamas un pesimistiskāks kļūs skats uz nākotni.
Atspēriena gads
Pēc Igaunijas statistikas datiem, IKP pieaugums 2025. gadā bija 0,6%. IKP faktiskajās cenās pērn kopumā bija 41,6 miljardi eiro. Salīdzinājumam – Latvijas IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro, liecina mūsu valsts Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Igaunijas ekonomikā 2025. gadā bija vērojamas vairākas pozitīvas pazīmes. Galvenie tautsaimniecības virzītāji bija apstrādes rūpniecība, informācijas tehnoloģijas (IT) un komunikācijas nozares. "IT un komunikācijas nozares pēdējos grūtajos gados ir bijušas starp Igaunijas ekonomikas galvenajiem dzinējspēkiem, izņēmums bija vien 2024. gads. Savukārt apstrādes rūpniecība pēdējo reizi sniedza pozitīvu ieguldījumu IKP 2021. gadā," norāda Igaunijas Statistikas biroja nacionālo kontu apkalpošanas vadītājs Roberts Mūrseps.
No lielākajām nozarēm būtisku stimulu tautsaimniecībai deva arī nekustamo īpašumu nozare. Pērn galvenās problēmas, kas kavēja ekonomikas izaugsmi, bija vērojamas tirdzniecībā, kā arī transportā un būvniecībā.
Privātais patēriņš Igaunijā pērn saglabājās 2023. gada līmenī, tāpat kā iepriekšējā gadā. Aplūkojot mājsaimniecību izdevumus, vislielākais kāpums 2025. gadā bija finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu izdevumiem. Ievērojams izdevumu pieaugums bija arī mājokļu iekārtošanai, atpūtai, IT jomai, kā arī izglītībai. Turpretī lielākais samazinājums bija transporta, alkoholisko dzērienu un tabakas, kā arī restorānu un izmitināšanas pakalpojumu izdevumiem.
2025. gadā kopumā Igaunijas investīcijas pieauga par 3,2%. Investīcijas virzīja valdība. Visvairāk pieauga ieguldījumi iekārtās un ieroču sistēmās (par 73,2%). Tāpat pērn pieauga gan eksports, gan imports – par 5%. Eksporta vērtība 2025. gadā bija 401,6 miljoni eiro, veidojot Igaunijai lielāko tirdzniecības pārpalikumu kopš 2019. gada, liecina Igaunijas Statistikas biroja dati.
Uzņem tempu
"Igaunijas ekonomikas izaugsme šogad būtiski uzlabosies, daļēji to sekmēs fiskālā politika, kuras rezultātā tiek palielināti aizsardzības izdevumi, un investīcijas. Te gan jāpiebilst, ka aug valsts parāds. Fiskālā politika un investīcijas palīdz ekonomikas izaugsmei. Tāpat IKP pieaugumu sekmē privātā patēriņa izaugsme, lielākas algas un zemāka inflācija (ja tāda būs)," teic J. Vidgrēns.
Ekonomists prognozē, ka arī Igaunijas eksports labi attīstīsies, jo Somijas ekonomika šogad uzlabos izaugsmes tempu, un tas savukārt sekmē Igaunijas eksporta izaugsmi. Te jāatgādina, ka tieši Somija ir Igaunijas svarīgākā ārējās tirdzniecības partnervalsts.
Patērētāju noskaņojums Igaunijā ir sācis uzlaboties, it īpaši aizvadītā gada otrajā pusē. Tā ir laba zīme, kas ļauj prognozēt mājsaimniecības tēriņu kāpumu un atspoguļo igauņu pirktspējas uzlabošanos. To ietekmēja arī valdības pieņemtie lēmumi par nodokļiem.
Iekasē vairāk
2024. un 2025. gadā tika veiktas izmaiņas gandrīz visos Igaunijas nodokļu sistēmu veidojošajos likumos, ir secinājis uzņēmums E&Y. Izmaiņas tika piemērotas no 2025. gada un arī 2026. gadā, lai nodrošinātu finansējumu valsts aizsardzībai. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikme no 2025. gada 1. jūlija ir paaugstināta līdz 24%. No 2025. gada pieauga zemes nodoklis, tika ieviests jauns transportlīdzekļu nodoklis, turklāt gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pieauga līdz 22%.
Iekasēto nodokļu apjoms Igaunijā 2025. gadā palielinājās par 1,5 miljardiem eiro (līdz 15,5 miljardiem eiro) jeb par apmēram 11%, vēsta Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde. Nodokļos pērn tika iekasēts nedaudz vairāk, nekā prognozēts Igaunijas budžetā – mazliet zem 15 miljardiem eiro.
Galvenie virzītāji nodokļu ieņēmumu kāpumam 2025. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodoklis, PVN un sociālais nodoklis, ņemot arī vērā, ka pērn pieauga gan PVN, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Papildus lielākām nodokļu likmēm nodokļu ieņēmumus ietekmēja arī algu pieaugums, ziņo Igaunijas Sabiedriskais medijs.
Ņemot vērā to, ka Igaunijā pēdējos gados ekonomikas izaugsme ir bijusi sliktāka nekā pārējās Baltijas valstīs, arī pirktspējas pieaugums ir bijis vājāks, tomēr 2025. gada otrajā pusē tas uzņēmis apgriezienus. Vienlaikus algas Igaunijā aug un mājsaimniecību situācija uzlabojas – tas viss uzlabo patēriņu.
Jaunākās Igaunijas patērētāju aptaujas liecina, ka patērētāju optimisms sasniedzis augstāko līmeni kopš 2025. gada maija, igauņiem kļūstot arvien optimistiskākiem attiecībā uz savām finanšu perspektīvām, kā arī Igaunijas ekonomikas perspektīvām, atzīmē banka Citadele.
"Pirktspēja uzlabojas visās Baltijas valstīs. Šogad visās Baltijas valstīs pozitīvu stimulu sniegs privātais patēriņš, kas pēdējos divos trijos gados ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka ir vieta uzlabojumiem, jo arī Baltijas valstu iedzīvotāju uzkrājumi aug, un tas nozīmē, ka ir iespējas tērēt, tādā veidā stimulējot ekonomiku," norāda J. Vidgrēns un uzsver: "Līdz ar to viens no svarīgākajiem ekonomikas izaugsmes faktoriem šogad būs privātais patēriņš."
Tāpat tiek sagaidīts, ka inflācija Igaunijā lēnām saruks un gada beigās tā varētu būt tuvāk 2,5%. Bet, protams, karadarbība Tuvajos Austrumos var mainīt situāciju, un augstāka naftas cena ir risks lielākai inflācijai visā pasaulē.
"Ja naftas cena augs, palielināsies arī inflācija. Ja naftas cena saglabāsies ap 80 ASV dolāriem par barelu uz ilgāku laiku, inflācija arī būs nedaudz augstāka nekā tagad – par 1,2–1,5 procentpunktiem. Ja naftas cena būs augstāka ilgāku periodu, vairāk par gadu, būs redzami arī netieši efekti, un tas palielinās inflācijas līmeni vēl vairāk. Ja naftas cena atgriezīsies pie apmēram 70 ASV dolāriem par barelu, inflācija arī atgriezīsies pie zemāka līmeņa. Patlaban svarīgākais faktors ir neskaidrība, jo nav zināms, kā situācija izvērtīsies, un, protams, tas ir negatīvs risks ekonomikai," secina J. Vidgrēns.
Riski paliek
Jāatgādina, ka Igaunijas valdība pagājušā gada septembrī apstiprināja 2026. gada budžetu ar 4,5% deficītu no IKP. Ieņēmumi plānoti 18,6 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 19,5 miljardu eiro apmērā, bet investīcijas – 1,3 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, ieņēmumi pieaugs par 843 miljoniem eiro (4,7%), izdevumi – par 1,15 miljardiem eiro (6,3%). Kopējais investīciju apjoms gada laikā pieaugs par 305 miljoniem eiro (32%). Igaunijas valdība kā lielāko izdevumu pieaugumu akcentē aizsardzības tēriņu palielinājumu līdz 5% no IKP, kas šogad prasīja papildus 844,5 miljonus eiro, vēsta Igaunijas Sabiedriskais medijs.
Igaunijas Bankas ieskatā valsts kopbudžetā šogad būs liels deficīts. Tā līmenis 2026. gadā būs lielākais pēdējos 30 gados, izņemot 2020. gada jeb kovidpandēmijas laika budžetu. Galvenie budžeta bilances pasliktināšanās cēloņi ir izmaiņas ienākuma nodokļa likmēs un izdevumu kāpums aizsardzībai līdz 5% no IKP, no kuriem liela daļa aizies importā un līdz ar to neveicinās Igaunijas ekonomikas atkopšanos. Jāatgādina: sākotnēji tika plānots, ka gan uzņēmumu ienākuma nodoklis, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šāgada sākuma tiks palielināts līdz 24%. Tomēr, ņemot vērā, ka abas nodokļu likmes pieauga līdz 22% jau pagājušā gada sākumā, šogad tika saglabātas esošās likmes, proti, 22%.
Igaunijas budžeta deficīts saglabāsies vismaz līdz 2028. gadam. Īstermiņā ekonomikas izaugsme tiks stimulēta, jo valsts mazāk naudas iegūs ar nodokļu palīdzību un palielinās izdevumus, bet Igaunijas Banka brīdina, ka gaidāms ilgstošs valsts aizņēmumu un tā procentu maksājumu pieaugums. Parāda slogs līdz 2028. gadam varētu pieaugt līdz 31,5% no IKP, bet procentu maksājumi dubultosies, sasniedzot aptuveni 400 miljonus eiro. Igaunijas centrālā banka uzsver: jo ilgāk tiks atlikta atgriešanās pie fiskālā līdzsvara un valsts parāda stabilizācijas, jo grūtāk būs tos sasniegt. Izaugsme ekonomikā būs pieklusinātāka, valsts budžetam virzoties uz līdzsvaru.
Galvenie riski Baltijas valstīm nav mainījušies. Lielais risks ir ģeopolitiskā nestabilitāte un militārie konflikti, galvenokārt jau Krievijas izraisītais karš Ukrainā un tā radītās ekonomiskās svārstības. Tirdzniecības saspīlējumi globālajā ekonomikā ir vēl viens risks. Ja tirdzniecības turbulences un ASV tarifi mazināsies, tas būs pozitīvs pavērsiens Baltijas valstu ekonomikām.
"Mazas, atvērtas ekonomikas, kā Baltijas valstis, paļaujas uz eksportu. Jo atvērtāka ir pasaules tirdzniecība, jo labāk Baltijas valstu ekonomikām. Protams, negatīvs risks ir augstāki importa tarifi, kā arī ģeopolitiskie saspīlējumi, to vidū arī militārā spriedze Tuvajos Austrumos," teic J. Vidgrēns.