Lai gan ģeopolitiskā situācija vienlaikus vairākos pasaules reģionos ir nestabila un globālā ekonomika dzīvo neziņā par nākotni, investori biržās aizvien ir noskaņoti samērā optimistiski. Tas savukārt ir sekmējis to, ka biržas indeksi sasniedz arvien jaunus vēsturiski augstākos punktus. Šajā ziņā īpaši izceļas pasaules lielākais fondu tirgus, kas ir saistīts ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Plašā tirgus jeb 500 lielāko kompāniju indekss Standard&Poor’s 500 šogad līdz 21. maijam ir pieaudzis vairāk nekā par 8%. Vēl straujāku kāpumu minētajā laika periodā piedzīvojis uz tehnoloģiskā sektora akcijām balstītais indekss Nasdaq Composite, tā vērtībai pieaugot vairāk nekā par 13%.
Tomēr vēl veiksmīgāki par Volstrītu ir bijuši Āzijas akciju tirgi. Āzijas lielākās finanšu metropoles Japānas akciju tirgus indekss priecējis investorus ar 19% vērtu izaugsmi. Taču tas ne tuvu nav straujākais kāpums, ko reģiona akciju tirgi spējuši demonstrēt. Līdzīgi kā pērn, arī šogad Dienvidkorejas fondu tirgus indekss KOSPI ir turpinājis savu uzvaras gājienu, atskaites perioda laikā pieaugot par 81%. Jāpiebilst, ka viena mēneša laikā vien šis tirgus indikators kāpis par 22%.
Savukārt Eiropas biržās kāpumi ir bijuši samērā piezemēti. Atsevišķos gadījumos, piemēram, Parīzes biržā, tika piedzīvots pat neliels kritums. Arī Francijai kaimiņos esošajā Vācijā, konkrēti Frankfurtes biržā, nav gājis īpaši spoži, tās indeksam DAX atskaites periodā spējot pieaugt vien par nepilnām trim procentu desmitdaļām. Tikmēr krietni labāk ir veicies Londonas biržā, indeksam FTSE pieaugot par nepilniem 5%.
Tehnoloģiju impulss
Līdzīgi kā 2024. un 2025. gadā, arī patlaban akciju tirgus galvenais virzītājspēks ir tehnoloģiju sektors. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc Dienvidkorejas un Japānas akciju tirgi ir piedzīvojuši straujāku izrāvienu, nekā tas noticis ASV un Eiropā. Piemēram, Dienvidkoreju var uzskatīt par mākslīgā intelekta attīstības centru un pusvadītāju ražošanas lielvalsti, un tas patlaban uzskatāmi atspoguļojas arī šīs valsts akciju tirgus dinamikā. Jāteic, ka arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja piekļūt Āzijas un arī tieši Dienvidkorejas akciju tirgiem, izmantojot dažādus ieguldījuma fondus – gan tos, ko piedāvā bankas un brokeru sabiedrības, gan tos, kas tiek piedāvāti pasaules lielajās fondu biržās.
Pētot to, kā ir veicies Eiropas un ASV biržās kotētajiem tehnoloģiju lieluzņēmumiem, redzams, ka, piemēram, Vācijas kompānijas Siemens akcijas kopš 2026. gada sākuma ir piedzīvojušas kāpumu par 9,5%. Tas ir mazs kāpums, ja salīdzinām ar Somijas Nokia, kurai šogad ir izdevies tikt pie 124% vērta akciju cenu kāpuma. Investoriem ļoti patika ziņa par to, ka Nokia kapitālā ir ienācis ASV mākslīgā intelekta gigants Nvidia. Līdz ar to arī Nokia varētu kļūt par vērā ņemamu mākslīgā intelekta nozares uzņēmumu. Tāpat šī partnerība paver iespējas tam, lai palielinātu Nokia izredzes būt par nozīmīgu spēlētāju nākotnes tehnoloģiju, piemēram, 6G, tirgū.
Protams, arī pati Nvidia un pārējie seši tā dēvētā Lielā septītnieka jeb Magnificent 7 uzņēmumi aizvien ir investoru uzmanības degpunktā un lielā mērā veicina gan Volstrītas, gan arī pārējās pasaules akciju tirgu augšupeju. Magnificent 7 uzņēmumu nozīme gan paliek arvien mazāka, un kompāniju akciju cenu kāpums – arvien lēnāks. Piemēram, biržā tirgotā fonda Roundhill Magnificent Seven ETF ieguldījuma daļas cena šogad ir pieaugusi par 6,35%. 12 mēnešu laikā cenas kāpums ir sasniedzis gandrīz 34%, bet piecu gadu laikā cena ir palielinājusies par 177%. Pieauguma temps dilst, bet tehnoloģiju milžu lielais īpatsvars kopējā akciju tirgus kapitalizācijā aizvien vēl nodrošina biržas indeksu kāpumu. Vienlaikus biržu indeksu sniegums arvien vairāk liecina par to, ka tā dēvētais Lielais septiņnieks savus spēkus ir izsmēlis. Iespējams, daudz lielāku finansiālo atdevi varētu gūt, investējot citos ASV tehnoloģiju uzņēmumos. Tā kā atrast īsto un visstraujāk augošo uzņēmumu varētu būt diezgan pagrūti, tad palīdzīgu roku varētu sniegt fondi ar ekspozīciju uz kopēju Nasdaq Composite indeksa akciju grozu. Tāpat labu finansiālu atspaidu vēl varētu radīt uz Japānas, Dienvidkorejas un Taivānas akciju tirgiem vai vai līdzīgās platformās.»5 uz Āzijas akciju tirgiem kopumā orientēti investīciju fondi. Tiesa, Taivānas gadījumā zināmu nedrošību raisa neziņa par lielās Ķīnas tuvākajiem plāniem attiecībā uz mazo valsti.
Procenta likmju dilemma
Lai arī attiecībā uz akciju cenu virzību viss varētu šķist samērā daudzsološi, ir atsevišķi faktori, kuri mudina uzmanīties. Tā, piemēram, Persijas līča reģionā notiekošā kara jau patlaban izraisītais inflācijas pieaugums ir ļoti bīstams faktors, kam var būt ārkārtīgi negatīvas sekas gan attiecībā uz globālo ekonomiku, gan attiecībā tieši uz finanšu tirgiem. Tā kā inflācija aug un droši vien to turpinās darīt varbūt pat visa 2026. gada laikā, ir jārēķinās ar to, ka centrālās bankas dzīves dārdzības slāpēšanai varētu sākt pielietot monetārus mērus. Gan ASV, gan eirozonā vietējās centrālās bankas par ilgtermiņa mērķi ir noteikušas gada inflāciju 2% apmērā. Piemēram, eirozonas kopējā gada inflācija nedaudz zem šī līmeņa bija pirms karadarbības sākšanās Tuvajos Austrumos šāgada 28. februārī, taču, tiklīdz Hormuza šaurums tika bloķēts, tā Eiropas monetārā savienība pāris mēnešu laikā nonāca pie 3% gada inflācijas.
ASV šī dinamika, no patērētāja viedokļa raugoties, ir vēl nepatīkamāka. 2026. gada februārī inflācijas rādītājs (rēķinot gada griezumā) bija 2,4%, bet aprīlī – jau 3,8%. Ir skaidrs, ka inflācija ar joni atraujas no centrālo banku nākotnes mērķiem, un ir visai iespējams, ka tiks kāpinātas procentu likmes. Tā fondu tirgum nav laba ziņa, jo likmju kāpumam seko kredītresursu sadārdzināšanās. Tas nozīmē, ka finansēt patēriņu un investīcijas kļūs arvien dārgāk un šī procesa galarezultāts būs lielākas grūtības finansiālo saistību nokārtošanā un kompāniju finanšu rādītāju pasliktināšanās. Te jāņem vērā, ka arī valdības, kuru loma ekonomikā kopš kovidlaika ir pieaugusi, savus parādus ar obligāciju tirgus starpniecību būs spiestas pārfinansēt dārgāk nekā iepriekš. Līdz ar to arī valdību patēriņš varētu palikt mazāks, un arī tas negatīvi ietekmēs gan uzņēmumus, gan akciju tirgu.
Vai zelts būs glābējs?
Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes laikos par uzkrājumu aizsardzības līdzekli tradicionāli ticis izmantots zelts. Lai gan kopš lielās 2008.–2010. gada finanšu krīzes zelta nozīme sarežģījumu brīžos vairs nav bijusi tik izteikta kā senākos laika periodos, ik pa brīdim dzeltenais metāls iegūst investoru uzmanību, un nestabilitāte pasaules ekonomikā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vēlmes revidēt pasaules tirdzniecību vainagojās ar zelta cenas nonākšanu jaunā rekordlīmenī, pietuvojoties 4622 ASV dolāru (~3885 eiro) robežai par Trojas unci.
Arī inflācijas laikā zelts parasti kļūst dārgāks. Komplektā ar kopējo ekonomisko nestabilitāti varētu šķist, ka ir pamats tālākam šī investīciju metāla cenas lēcienam. Tomēr šādam varbūtējam kāpumam ir vairāki spēcīgi pretvēji, kas varbūt ir pat spēcīgāki par kāpuma dzinējspēkiem. Piemēram, ja tirgus dalībnieki gaida, ka centrālās bankas cels procentu likmes, tad ir skaidrs, ka agri vai vēlu inflācija tiks iegrožota. Līdz ar to zelta sadārdzināšanās potenciāls samazinās. Tāpat ir jārēķinās, ka situācija Tuvajos Austrumos var normalizēties un tādā gadījumā enerģētisko resursu cenas, visticamāk, kritīsies, raujot lejup gan inflāciju, gan ekonomisko nedrošību un vienlaikus arī dzeltenā investīciju metāla cenu. Tiesa, te minētās atziņas nekādā gadījumā neizslēdz iespēju, ka ilgtermiņā, proti, vairāku gadu laikā vispārējā pasaules nedrošība novedīs pie arvien augstākiem zelta cenu līmeņiem.