Jau drīzumā – no 6. līdz 8. februārim – Rīgā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala notiks ikgadējā tūrisma nozares izstāde gadatirgus Balttour 2026.
Izstādi Balttour 2026 rīko Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA). Balttour 2026 praktisko norisi nodrošina Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Izstādes sadarbības partneri ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Starptautiskā lidosta Rīga, lidsabiedrība airBaltic, tūrisma ziņu portāls Travelnews.lv, kā arī Rīgas tūrisma zīmols LiveRiga.
Organizatori sola, ka izstādes Balttour 2026 apmeklējums ļaus "sapņus par ceļojumiem pārvērst konkrētos plānos".
Lai gan patlaban digitālajā laikmetā nozaru izstādēm gadatirgiem vairs nav tik ietekmīgas lomas, kāda tā bija pirms desmit un vairāk gadiem, tomēr šādas izstādes labi raksturo to, kādas prioritātes izvirza nozares dalībnieki (Balttour gadījumā – ceļojumu industrijas uzņēmumi, tūrisma informācijas centri un citi) un kas interesē nozares produkcijas pircējus (šajā gadījumā – ceļotājus).
No Pierīgas līdz eksotiskām valstīm
"Latvija ir bagāta ar dažādām atpūtas iespējām visos reģionos. Izstādē Balttour 2026 ikviens ceļotājs varēs izvēlēties sev piemērotāko. Tā, piemēram, zīmols EXIT RĪGA piedāvās plašas tūrisma un izklaides iespējas vien 50 kilometru rādiusā ap Rīgu. Rotko muzejs Daugavpilī iepazīstinās ar nākamā gada izstāžu programmu. Savukārt Rundāles pils muzeja piedāvājumā ir kultūras un vēsturiskas pieredzes iespējas visai ģimenei," iespējas ieskicē BT 1 pārstāve Inese Libere.
Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka izstādē Balttour plaši pārstāvēta ir gan Latvija, gan mūsu Baltijas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Tā būs arī šogad, sola BT 1.
"Rummu karjers un Murru cietuma muzejs Igaunijā interesentiem prezentēs vienu no neparastākajām pieredzēm Baltijā – niršanu applūdušā cietumā un zemūdens ekskursijas. Igaunijas pārstāvji piedāvās arī izdevīgas naktsmītnes un risinājumus grupu tūrismam. Rietumigaunijā atrodamais Hāpsalu un Lēnes apriņķis mudinās doties izbaudīt dabas harmoniju, apvienojot putnu vērošanu ar kultūras iespaidiem. Lietuvā ceļotājus gaida Atostogų parkas – Natura Termo SPA, kur iespējams izbaudīt modernu labsajūtas kompleksu ar 16 baseiniem, pirtīm, spa procedūrām un nakšņošanu meža ielokā –, tā ir ideāla vieta relaksācijai un atpūtai informē BT 1 pārstāve un piebilst, ka izstādē Balttour būs iespējams iepazīt arī dažādus citus Lietuvas un Igaunijas tūrisma piedāvājumus.
Raugoties aiz Baltijas robežām, izstādē Balttour 2026 tiek solīts ieskats vairāku Eiropas valstu, to vidū Slovākijas, Spānijas, Ungārijas, Somijas un Kipras, piedāvājumos ceļotājiem.
"Būs iespēja iegūt informāciju arī par patiesi eksotiskiem galamērķiem. Izstādes apmeklētāji varēs ieskatīties Ķīnas daudzslāņainajā kultūrā un senajās tradīcijās, ļauties Indijas krāšņajai ikdienai un garīgajam mantojumam, atklāt Peru noslēpumainās civilizācijas pēdas, kā arī iepazīt Kolumbiju, kur satiekas krāsainas pilsētas, kafijas plantācijas, Karību jūras piekraste un dzīvespriecīga kultūra. Tāpat apmeklētājiem būs iespēja iepazīt Taizemi, kur ceļotājus gaida zeltaini tempļi, eksotiska virtuve, smaidoši cilvēki un tropiska daba, kā arī Filipīnu salu pasauli ar tās baltajām pludmalēm, kristāldzidro ūdeni, bagātīgo zemūdens dzīvi un sirsnīgo, vietējo kultūru," eksotisko zemju kolorītu tēlaini raksturo I. Libere.
Jāatgādina, ka novērojumi pagājušajā gadā tūrisma izstādē Balttour 2025 ļāva secināt, ka aktuāli ir tādi ceļojumi, kas ietver atpūtu, veselības uzlabošanas iespējas un ekskursijas. Izstādē Balttour 2025 piedalījās 310 uzņēmumu no 27 valstīm, un izstādi triju dienu laikā apmeklēja vairāk nekā 20 000 interesentu, no kuriem 5000 bija tūrisma profesionāļi, informē BT 1.
Attieksme pret nozari
Raugoties uz tūrisma nozares aktualitātēm plašāk par izstādes mērogu, pavīd arī problēmas, kas galvenokārt saistītas ar to, ka viesnīcas un restorāni vēlētos uzņemt lielāku ārvalstu viesu skaitu, nekā tas ir mūsu valstī.
Vairākas viesmīlības industrijas organizācijas regulāri ir paudušas viedokli, ka politiskā līmenī netiek pietiekami domāts par Latvijas popularizēšanu ārvalstīs un par ārvalstu ceļotāju piesaisti.
Šāgada janvārī Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis sociālajā tīklā Facebook.com norādīja, ka ēdināšanas nozares izaicinājums ir tas, ka tūristu skaits Latvijā joprojām ir krietni mazāks, salīdzinot ar 2019. gadu. J. Jenzis uzskata, ka "atpaliekam pat par 25%". Te jāpiebilst, ka oficiālie statistikas dati nerāda tik lielu tūristu skaita atšķirību pēdējā laikā un 2019. gadā, tomēr tas, ka Latvijas tūrisma nozarē situācija ir daudz sarežģītāka, nekā tā bija 2019. gadā, nav noliedzams.
Mūsu valstī "cilvēku pirktspēja ir zema, Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc šāda [t. i. – pirktspējas] kritērija. LRB ir gatava strādāt un konstruktīvi sadarboties ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, bet ir sajūta, ka daudzi politiķi dzīvo atrauti no realitātes. Ir ļoti nepieciešams labs dialogs ar politisko varu", izmantojot sociālos tīklus, nesen norādīja J. Jenzis.
LRB, Latvijas Bāru asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir paziņojušas, ka tad, ja dialogs ar politisko varu neuzlabosies, šāgada septembrī tiks rīkots pikets, lai tādējādi censtos pievērst uzmanību nozares problēmām. LVRA prezidents Andris Kalniņš arī jau daudzkārt ir publiski paudis, ka Lietuva un Igaunija ārvalstu viesu piesaistē un starptautiskajā mārketingā iegulda vairāk resursu nekā Latvija. "Šie ieguldījumi ir aptuveni trīs līdz četras reizes lielāki salīdzinājumā ar Latvijas ieguldījumiem un nodrošina lielāku viesu plūsmu, ilgāku uzturēšanos un augstāku kopējo ekonomisko atdevi," pagājušā gada nogalē bija aprēķinājis A. Kalniņš (LETA, 2025. gada 27. decembris).
To, ka privātā sektora un politiķu dialogs par tūrisma politikas veidošanu neveidojas tik veiksmīgi, kā varētu vēlēties, vairākkārt publiski ir norādījis arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš.
2025. gadā "diemžēl samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme sabiedriskajai ēdināšanai, kas uz mirkli šķita daļa no 2026. gada budžeta kompromisiem, tika iemainīta pret citiem, politiski nozīmīgākiem lēmumiem. Tāpat grozījumi Tūrisma likumā turpina mest līkločus, un nozares tirgus sakārtošana, mazinot pelēko sektoru tūrisma aģentu segmentā, joprojām turpinās – un var droši apgalvot, ka turpināsies arī 2026. gadā. Grubuļains bijis arī nozares vadošo tūrisma un viesmīlības asociāciju darbs, mēģinot vienoties par prioritātēm ar tūrisma politikas ieviesējiem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Tomēr šajā jomā, šķiet, ir izdevies atrast pareizos kopsaucējus, lai, liekot visas galvas un talantus kopā, radītu tik ļoti gaidīto attīstības izrāvienu", atskatoties uz pagājušo gadu, situāciju ir raksturojis Ē. Lingebērziņš (portāls Travelnews.lv, 2026. gada 10. janvāris).
Vairāki tūrisma nozares pārstāvji Dienai neoficiāli skaidroja, ka šoziem situācija nav viennozīmīga. Ir labi pamanāms, ka gan Latvijā, gan citās valstīs ir cilvēki, kuriem ir interese par ceļošanu un kuri atrod gan laiku, gan naudu ceļošanai. Tā kā nav pamatoti sacīt, ka tūrismā patlaban valdītu dziļa, globāla krīze. Vienlaikus ir jārēķinās ar to, ka tūrisma nozari balsta viesi no netālajām valstīm – Latvijas gadījumā galvenokārt viesi no Lietuvas, Igaunijas un Vācijas, kā arī mazākā mērā – no Somijas un Zviedrijas – un ka tūristu uzturēšanās laiks mūsu valstī ir tikai dažas dienas. Būtiski pagarināt ceļotāju uzturēšanās laiku no dažām dienām līdz nedēļai un vēl ilgākam laikam pagaidām nav izdevies. Tāpat arī vairāki tūrisma nozares pārstāvji norādīja, ka ir jāorientējas uz ceļotājiem –tipiskā vidusslāņa pārstāvjiem, kuri nevēlas un nevar maksāt milzīgas summas par uzturēšanos ekskluzīvā viesnīcā, maltīti dārgā restorānā un elitāru pasākumu apmeklēšanu, bet vēlas izbaudīt Latvijas apmeklējumu savām finansiālajām iespējām atbilstoša budžeta ietvaros.
Igauņiem izdodas labāk
Pagājušā gada novembrī 25 600 Latvijas iedzīvotāju nakšņoja tūristu mītnēs Igaunijā, rāda mūsu ziemeļu kaimiņvalsts oficiālie statistikas dati.
Igaunijas Statistikas birojs, kas strādā ar zīmolu Statistics Estonia, šāgada 9. janvārī publiskoja plašu pārskatu, kas raksturo situāciju Igaunijas tūrisma nozarē 2025. gada novembrī.
Igaunijas tūristu mītnēs pērnā gada vienpadsmitajā mēnesī ir nakšņojuši 254 989 ceļotāji, un tas ir par 3% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā mēnesī. Aptuveni puse no Igaunijas tūristu mītnēs nakšņojušajiem viesiem pērn novembrī bija ārvalstu ceļotāji, bet otra puse – Igaunijas iedzīvotāji – attiecīgi 127 273 un 127 716.
Igaunijā 2025. gada novembrī "ārvalstu tūristu skaits bija par 13% mazāks nekā 2019. gada novembrī. Vietējo tūristu skaits bija par 10% lielāks nekā 2019. gada novembrī, un šāda tendence ir bijusi arī iepriekšējos mēnešos", informē Igaunijas Statistikas biroja vadošā analītiķe Pireta Puka. Pērn novembrī Igaunijā lielākais ārvalstu tūristu skaits (gandrīz 40 900) bija ieradies no Somijas. Otrajā vietā ierindojas viesi no Latvijas (kā jau minēts iepriekš – 25 600), trešajā vietā – viesi no Apvienotās Karalistes (6100). Pirmajā pieciniekā vēl iekļuva tūristi no Vācijas (5800) un no Lietuvas (5300). Salīdzinot ar 2024. gada novembri, tūristu skaits no Somijas bija sarucis par 1%. Savukārt tūristu skaits no Latvijas bija audzis par 17%, no Lietuvas – par 3%, no Apvienotās Karalistes – par 18% un no Vācijas – par 23%. Igaunijas Statistikas birojs arī vēsta, ka 76% ārvalstu tūristu deva priekšroku nakšņošanai Harju apriņķī, kur atrodas valsts galvaspilsēta Tallina. Statistics Estonia publiskotie dati rāda, ka pērn novembrī Igaunijā viesus uzņēma 934 naktsmītnes, kurās viesiem bija pieejami gandrīz 22 200 numuru. Naktsmītņu noslogojums bija 42%. Vidējā cena vienai personai par vienu tūristu mītnē pavadītu nakti bija 48 eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gada novembrī.
Diena šāgada 20. janvārī un arī 21. janvārī uzdeva Latvijas Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) jautājumu, kad būs pieejama informācija medijiem par tūristu mītnēs nakšņojošo viesu skaitu mūsu valstī pagājušā gada novembrī. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Kūliņa atbildēja, ka "ikmēneša tūrisma mītņu rezultāti preses relīzes formātā, sākot ar 2026. gadu, vairs netiek veidoti, taču turpināsies tūrisma preses relīzes ceturkšņu griezumā. Šāds lēmums tika veikts, lai nodrošinātu Centrālās statistikas pārvaldes izdevumu efektivizēšanu 2026. gadā".
CSP datubāzē pieejamie dati rāda, ka Latvijas tūristu mītnēs novembrī nakšņoja kopumā 172 817 viesu, kuru vidū bija 99 700 ārvalstu ceļotāju un attiecīgi 73 117 Latvijas iedzīvotāju.
Tātad salīdzinām – Igaunijā pērn novembrī oficiālajā statistikā parādās 254 989 tūristu mītnēs nakšņojuši viesi, Latvijā – 172 817. Tā ir būtiska atšķirība par labu mūsu ziemeļu kaimiņvalstij. Ārvalstu tūristu skaits Igaunijā pārsniedza 127 tūkstošus, Latvijā – nesasniedza pat 100 tūkstošus. Tātad atkal Igaunija pārspēj Latviju. Igaunijas tūrisma statistikas datu apkopotāji jau 9. janvārī medijiem un citiem interesentiem labi pārskatāmā formā publiskoja datus par nakšņojušo tūristu skaitu pērnā gada novembrī, Latvijā pārskatu par šādu tūristu skaitu skārusi "izdevumu efektivizēšana".
Protams, CSP datubāzēs ir pieejams ļoti plašs informācijas klāsts gan par tūrismu, gan par citām nozarēm, taču, ja šādi dati CSP diezgan specifiskajās datubāzēs pašiem jāmeklē visiem interesentiem (mediju, nozares organizāciju un uzņēmumu pārstāvjiem), tad zūd jēga no valsts iestādes Publisko attiecību daļas un līdzīga nosaukuma struktūrām.
Turklāt savdabīgi ir tas, ka CSP "izdevumu efektivizēšana" skārusi tieši tūrisma nozari raksturojošo datu publiskošanu iepriekš ierastajā formā tieši tajā laikā, kad viesmīlības nozares organizācijas sūdzas par neuzklausīšanu.
Tendences Eiropā
ES statistikas birojs Eurostat 2026. gada janvārī publiskoja informāciju, kurā vēstīts, ka aizpagājušajā, 2024. gadā 65% eiropiešu vecumā no 15 gadiem (t. i., gandrīz 249 miljoni cilvēku), privātu motīvu vadīti, pēc pašu izvēles devās vismaz vienā ceļojumā, kas bija ilgāks par vienu dienu un ietvēra nakšņošanu. 71,3% no šiem ceļojumiem bija vietēja mēroga, t. i., cilvēki ceļoja pa valsti, kurā dzīvo. No ārvalstu ceļojumiem ievērojami lielākā daļa – 92,2% – bija ES robežās. Eiropieši vienam vietējam ceļojumam 2024. gadā iztērēja vidēji 303 eiro, bet ārzemju ceļojumam – vidēji 1053 eiro.
Eurostat šāgada janvārī arī publiskoja datus par to, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, 2025. gadā ES tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits sasniedza 3,08 miljardus, kas ir par 61,5 miljoniem jeb 2% vairāk nekā 2024. gadā. Tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, ir pieaudzis gandrīz visās ES dalībvalstīs. Vislielākais pieaugums tika reģistrēts Maltā (par 10%), Polijā (par 7%), kā arī Latvijā (par 6%). Neliels kritums savukārt tika fiksēts Rumānijā (par 1%) un Īrijā (par 2%), vēsta Eurostat. (Plašāks skaidrojums par datu apkopošanas kritērijiem ir meklējams Eurostat interneta vietnē.)