Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) bāzētais kosmosa izpētes tehnoloģiju uzņēmums SpaceX paziņojis, ka daļu savu akciju varētu sākt kotēt biržā.
Sākotnējais publiskais piedāvājums varētu notikt šāgada jūnijā. Tas varētu būt viens no lielākajiem šāda veida piedāvājumiem pasaulē un uzņēmuma dibinātāju ASV miljardieri Īlonu Masku padarīt par pirmo triljonāru. Nav precīzi zināms, cik daudz naudas SpaceX plāno piesaistīt biržā, taču ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka šis skaitlis varētu sasniegt 75 miljardus ASV dolāru (65 miljardus eiro), pieņemot, ka uzņēmuma vērtība varētu pārsniegt 1,75 triljonus dolāru.
Ar šādu apjomu publiskais piedāvājums itin viegli pārsniegtu 29 miljardus dolāru, ko Saūda Arābijas uzņēmums Saudi Aramco sasniedza savā 2019. gada publiskajā piedāvājumā. Tas ir līdz šim lielākais sākotnējais publiskais piedāvājums biržā.
Uzņēmumi var gadiem gaidīt labvēlīgus apstākļus kotēšanai biržā. Vienlaikus milzīga apjoma publiskais piedāvājums rada bažas par citu uzņēmumu ceļu uz biržu šogad, jo tiem būs grūtāk pievērst sev uzmanību un piesaistīt vēlamo finanšu līdzekļu daudzumu. SpaceX darījums, visticamāk, absorbētu ļoti lielu investoru pieprasījuma daļu, ņemot vērā arī tā slaveno un bagāto vadītāju. To jau varēja novērot 2012. gadā, kad biržā izgāja sociālais tīkls Facebook. Sākotnējais publiskais piedāvājums ir liels mārketinga pasākums, un uzņēmumi nevēlas, lai to piedāvājums paliktu SpaceX darījuma ēnā. Tādējādi uz biržu ejošo uzņēmumu saraksts var nedaudz samazināties nedēļās ap galveno notikumu.
Piekāpjas lielajiem
Publiskā piedāvājuma brīdis bieži vien ir tikpat izšķirošs, cik uzņēmuma finanšu rādītāji. Parasti no maija līdz jūnijam ir labākais laiks, jo tas ir vēl pirms vasaras atvaļinājumu un brīvdienu perioda. Labs laiks ir arī drīz pēc vasaras, agrā rudenī.
Ņemot vērā to, ka SpaceX akcijas varētu sākt kotēt biržā šāgada jūnijā, aģentūra Reuters ziņo, ka mākslīgā intelekta uzņēmumi un sāncenši OpenAI un Anthropic uz debiju biržā mērķē šāgada otrajā pusē. SpaceX biržā varētu piesaistīt starp 50 un 75 miljardiem dolāru, bet OpenAI un Anthropic kopā – vēl apmēram 50 miljardus dolāru. Šī iemesla dēļ uzmanība, ko šīs milzīgās biržas kotācijas piesaistīs, varētu mudināt citus uzņēmumus uz biržu doties nākamgad. Pat tādi pazīstami vārdi kā Austrālijas grafiskā dizaina uzņēmums Canva un ASV informācijas tehnoloģiju kompānija Databricks, kas novērtēti desmitos līdz simtos miljardu dolāru, varētu tikt "pārstumti" uz biržu.
Šajā situācijā ir daudz nezināmo, jo piedāvājums nekad iepriekš nav bijis tik liels. Bez skaidra precedenta analītiķiem ir grūti prognozēt to, kā tirgus reaģēs uz SpaceX publisko piedāvājumu, lai gan nav šaubu, ka interese būs liela.
Ī. Maska uzņēmumi un arī viņa paša rīcība bieži vien nonāk sabiedrības uzmanības centrā. Te jāatgādina, ka Ī. Maska impērija, ko analītiķi dažkārt dēvē par "Maskonomiku" (angļu valodā – Muskonomy), apvieno tādus pazīstamu zīmolus kā mikroblogošanas vietne X (iepriekš – Twitter) un Starlink kopā ar mākslīgā intelekta burvību un sapni par kosmosu.
Šī investoru interese par Ī. Maska uzņēmumiem nav tikai teorētiska, tā jau ir pieredzēta iepriekšējos publiskajos piedāvājumos. Piemēram, Ī. Maska izveidotā elektrisko automobiļu kompānija Tesla 2010. gadā biržā piesaistīja 226 miljonus dolāru. Uzņēmuma tirgus vērtība bija aptuveni 1,6 miljardi dolāru. Tagad Tesla ir pasaulē vērtīgākais automobiļu ražotājs, kura vērtība pārsniedz 1,3 triljonus dolāru. Taču pat ar lielu investoru interesi mūsdienās tirgū var nepietikt.
Jāatzīmē, ka pērn SpaceX strādāja ar gandrīz piecu miljardu dolāru zaudējumiem un ar 18,5 miljardu dolāru lielu apgrozījumu. Par to šāgada aprīlī vēstīja aģentūra Reuters. Šie rezultāti ietver arī mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu xAI, kura pievienošana SpaceX notika 2026. gada februārī. Savukārt janvārī aģentūra Reuters ziņoja par to, ka pērn SpaceX nopelnīja aptuveni astoņus miljardus dolāru, apgrozot 15–16 miljardus dolāru.
Ar valdības līgumiem
Ī. Maskam pašlaik pieder aptuveni 42% no SpaceX, liecina datu analīzes platformas Pitchbook aplēses. Emitējot jaunas akcijas, šis skaitlis pēc publiskā piedāvājuma mainīsies. Jebkurā gadījumā šis skaitlis, visticamāk, pārsniegs viena triljona dolāru atzīmi, jo jau ir tuvu tai. Medijs Forbes vērtē, ka Ī. Maska bagātība ir aptuveni 823 miljardi dolāru.
Papildus vairākkārt izmantojamo raķešu būvēšanai SpaceX pieder pasaulē lielākā satelītsakaru kompānija Starlink. Kompānija savā paspārnē nesen paņēma arī divus citus Ī. Maska uzņēmumus – mikroblogošanas platformu X un mākslīgā intelekta firmu xAI.
SpaceX ir kļuvusi par vadošo komerckompāniju savā nozarē, tomēr jāņem vērā, ka tā guvusi labumu arī no ievērojama valsts finansējuma, radot bažas par iespējamiem interešu konfliktiem, vēsta medijs Euronews.
Ī. Masks bija dāsns ziedotājs ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņai pirms prezidenta vēlēšanām un joprojām ir D. Trampa atbalstītājs. Pēdējo piecu gadu laikā SpaceX noslēgusi līgumus sešu miljardu dolāru apmērā ar ASV Aizsardzības ministriju, ar aģentūru NASA un ar citām ASV valdības aģentūrām, liecina vietnes USAspending. gov informācija.
Starp pašreizējiem SpaceX investoriem ir arī ASV prezidenta vecākais dēls Donalds Tramps juniors, kuram akcijas pieder ar uzņēmuma 1789 Capital starpniecību. Riska kapitāla uzņēmums padarīja D. Trampu junioru par partneri neilgi pēc tam, kad viņa tēvs otro reizi kļuva par ASV prezidentu. Kopš tā laika ir investēts uzņēmumos, kuriem ir līgumi ar valsts iestādēm. Baltais nams un D. Tramps gan ir vairākkārt nolieguši jebkādus interešu konfliktus, kas būtu saistīti ar prezidenta lomu un ģimenes biznesa darījumiem.
Tālu stratosfērā
SpaceX finansiālā vērtība (1,75 triljoni dolāru) ir balstīta uz tā ienesīgo, strauji augošo Starlink satelīttīklu, kam ir vairāk nekā desmit miljoni abonentu, un kosmosa raķešu biznesu, kas analītiķu ieskatā ir pārveidojis piekļuvi Zemes orbītai, vēsta aģentūra Reuters.
Falcon 9 jau 2015. gada decembrī kļuva par pirmo kosmosa raķeti, kas veica kontrolētu atgriešanos uz Zemes pēc kravas nogādāšanas orbītā, bet 2025. gadā tā veica 165 startus, kas ir jauns gada rekords.
Analītiķi un portfeļu pārvaldnieki SpaceX novērtējumā ietver daudzus jautājumus. Ī. Maska iepriekšējie biznesa panākumi jaunu kompāniju izveidē dod pārliecību, ka arī sevi vēl nepierādījušie uzņēmumi Starship (raķešu programmas uz Mēnesi un Marsu), xAI un citi galu galā atmaksāsies.
Ar pašreizējo vērtību SpaceX nekavējoties kļūtu par sesto vērtīgāko publiski kotēto ASV kompāniju, pārspējot Meta Platforms, kas biržā kotējas jau vairāk nekā desmitgadi, un Berkshire Hathaway – kompāniju, kas ir vecāka par SpaceX dibinātāju Ī. Masku.
Vienlaikus pastāv bažas, ka SpaceX ir būtiski pārvērtēta. Turklāt augsti uzņēmumu novērtējumi bieži vien noteic zemu ieguldījumu atdevi nākotnē. Medijs Financial Times norāda, ka līdz ar daudziem piesaistītiem investoriem un apvienošanās darījumiem SpaceX vērtība ir sasniegusi 1,25 triljonus dolāru (novērtējums veikts šāgada februārī, kad SpaceX tika pievienots xAI). Uzņēmums cenšas biržā piesaistīt vairāk nekā 50 miljardus dolāru pie 1,75 triljonu dolāru novērtējuma, lai gan tā apgrozījums ir tikai 20 miljardu dolāru apmērā un iespējami zaudējumi (ar pievienoto xAI).
Tāpat investoriem jārēķinās ar vienu spēcīgu un pat bīstamu faktoru – Maska efektu, vēsta medijs Morningstar. Respektīvi, uzņēmuma vadītājs ar saviem izteikumiem var ietekmēt akcijas cenu.
Var iegāzt mazos
Uzņēmums S&P Dow Jones Indices apsver izmaiņas noteikumos, kas nosaka, kā uzņēmumi pievienojas S&P 500 indeksam – šādas izmaiņas potenciāli paātrinātu SpaceX iekļūšanu indeksā pēc publiskā piedāvājuma biržā, vēsta medijs Bloomberg. Noteikumu maiņa varētu nozīmēt, ka SpaceX piesaistīs miljardiem dolāru no privātiem ieguldītājiem piespiedu kārtā, jo pasīviem ieguldījumu fondiem, kas seko indeksam, ir jāpērk jaunpienācēju akcijas. Turklāt liela nozīme ir SpaceX vērtībai, jo indekss lielāku svaru piešķir plašākajiem uzņēmumiem. Līdz ar to daļa ieguldījumu no esošajiem indeksa uzņēmumiem automātiski aizplūstu uz SpaceX, un te runa ir par miljardiem dolāru.
Jāņem vērā, ka uzņēmumi dodas uz biržu tad, kad vēlas pārdot savas akcijas par iespējami lielāku cenu un kad tiem ir augsts novērtējums. Tādējādi indeksu fondiem var sanākt pirkt akcijas par augstu cenu un pārdot par zemu cenu. Ieguldīšana tikko biržā kotētos uzņēmumos var nesniegt gaidīto atdevi. Tam par pierādījumu var būt, piemēram, Renaissance IPO ETF ieguldījumu fonds, kas iegulda jaunos biržas uzņēmumos un pārdod ieguldījumus trīs gadus pēc to kotēšanas biržā.
Patlaban indeksa nodrošinātājs ir pārrunu procesā, lai noteiktu, vai ir pieprasījums pēc noteikumu izmaiņām. Lēmums nav pieņemts. Savukārt Nasdaq no maija mainīs savus Nasdaq 100 indeksa noteikumus, kas, iespējams, tiek veidoti tikai tādēļ, lai paātrinātu SpaceX iekļaušanu un nodrošinātu to, ka tas būtu viens no visu laiku lielākajiem publiskajiem piedāvājumiem, ziņo Financial Times. Medijs norāda, ka tas neizskatās labi Nasdaq, bet Nasdaq tas ir viens no biznesa virzieniem un, pārtverot SpaceX publisko piedāvājumu no sava konkurenta – Ņujorkas biržas, sniegtu būtisku stimulu pašam uzņēmumam. Jaunie noteikumi ļautu SpaceX iekļaut Nasdaq 100 indeksā tikai 15 dienas pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma (iepriekš gaidīšanas laiks varēja sasniegt vienu gadu).
Pastāv dažādas prasības, lai uzņēmums iekļūtu S&P 500 indeksā, un dažādi ierobežojumi, kas vērsti uz to, lai šajā indeksā neiekļūtu kura katra jauna populāra uzņēmuma akcijas. Saskaņā ar pašreizējiem S&P 500 kritērijiem, uzņēmumam ir jākotē savas akcijas lielā ASV biržā vismaz gadu, jābūt peļņai pēdējā gada laikā un jākotē noteikta daļa akciju (vismaz 10%). SpaceX plāno kotēt 3–4% savu akciju – tas ir ļoti maz. Tāpat indeksam ir nosacījumi par likviditāti utt. Šīs prasības tika izstrādātas pirms vairākiem gadu desmitiem, kad plaisa starp privātajiem un publiskajiem tirgiem bija daudz plašāka un lielākajiem uzņēmumiem bija raksturīgi sākt kotēt akcijas biržā salīdzinoši agri savā dzīves ciklā.
No vienas puses, izslēdzot 1,75 triljonu dolāru uzņēmumu, indekss S&P 500 ir mazāk reprezentatīvs attiecībā uz akciju tirgu. No otras puses, uzņēmuma iekļaušana S&P 500 indeksā bez pienācīgiem aizsardzības pasākumiem varētu mazināt ieguldītāju uzticību pašam S&P 500 indeksam.
Finanšu rādītāju prasības, iespējams, ir pazīstamākās, jo, piemēram, kompānija Tesla zaudējumu dēļ daudzus gadus netika iekļauta indeksā. Šis nosacījums liedz S&P 500 iekļaut daudzus strauji augošus, lielus, bet joprojām nerentablus uzņēmumus. Kopumā prasības ir izstrādātas tā, lai novērstu nenobriedušu un riskantu uzņēmumu akciju nonākšanu indeksā. Patlaban šie noteikumi ir vēl svarīgāki nekā jebkad agrāk. Senāk indeksi centās atspoguļot tikai tirgus situāciju, bet tagad desmitiem triljonu dolāru ir ieguldīti pasīvajos fondos, kas seko šim indeksam, norāda Financial Times. Indeksi nosaka, kuri uzņēmumi atrodas globālo kapitāla plūsmu centrā.