«Šobrīd rit ceturtā nedēļa kopš karadarbības sākuma Irānā, un, ja konflikts ieilgs ilgāk par diviem mēnešiem, tā ietekme kļūs arvien jūtamāka gan globālajā ekonomikā, gan uzņēmējdarbībā un iedzīvotāju ikdienā. Šobrīd karu vislabāk var redzēt nevis kartē, bet degvielas cenrādī. Tas šobrīd ir tiešākais efekts, ko pieredz ikviens, savukārt dabasgāzes patērētāji kara sekas Irānā neizjūt, jo apkures sezona tuvojas beigām un patērētājiem joprojām spēkā ir iepriekš slēgtie līgumi,» teic Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.
Viņš pauž, ka atgriešanās pie pirmskara cenu līmeņiem šogad nav gaidāma. Tuvojoties nākamajai apkures sezonai, cenas, visticamāk, pakāpeniski pieaugs. Tirgū vairs nav pārpalikuma, savukārt Katarā – vienā no pasaules lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem – ir būtiski piegāžu traucējumi. Elektrības cenu pieaugums šobrīd nav gaidāms tik izteikts, taču naftas un dabasgāzes segmentā gada otrajā pusē saglabāsies augšupejošs spiediens. Kopumā situācija ir saspringta, taču dabasgāzes piegāžu drošība Baltijas reģionā ir nodrošināta.
Būtiski pieauga
Attiecībā par ietekmi uz nākamo apkures sezonu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs teic, ka šobrīd to vēl ir grūti precīzi prognozēt. Gāzes cenas ir svārstīgas un cieši saistītas ar ģeopolitisko situāciju un globālo tirgu attīstību. Jo lielāku proporciju no iepirktās gāzes tirgus dalībnieki izvēlēsies saņemt kā tiešās piegādes, jo vēlāk varēs aplēst precīzu ietekmi. Vienlaikus šādi globāli ģeopolitiski satricinājumi nav laba ziņa enerģijas lietotājiem, skaidrs, ka ietekme ir ar pieaugumu. Tomēr ir virkne nezināmo faktoru ietekmes precīzai aplēšanai, tostarp var iestāties arī situāciju mīkstinoši apstākļi (piemēram, gāzes patēriņa samazināšanās).
Pirms konflikta Irānā dabasgāzes cena svārstījās ap 30-40 eiro par megavatstundu (MWh) robežās, savukārt šobrīd tā ir pieaugusi par aptuveni 60% un stabilizējusies 50-60 eiro/MWh līmenī. «Tirgus reakcija uz notikumiem ir ļoti strauja un brīžiem pat emocionāla, nevis faktoloģiski pamatota. Pēc 19. marta uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai cena īslaicīgi sasniedza 61,7 eiro/MWh, bet jau 24. martā tā samazinājās par aptuveni 10%, kas daļēji skaidrojams ar tirgus reakciju uz cerībām par spriedzes mazināšanos vai politiskiem signāliem, nevis fundamentālām izmaiņām piedāvājumā vai pieprasījumā,» skaidro D. Skulte. Lai arī daļa analītiķu jau runā par jaunu enerģētikas krīzi Eiropā, viņš uzsver – šobrīd ir cenu pieaugums, nevis pilna mēroga krīze.
Turpmākā dabasgāzes cenu dinamika būs tieši atkarīga no ģeopolitiskās situācijas. D. Skulte prognozē: ja konflikts tuvākajā laikā beidzas, cenas varētu samazināties līdz aptuveni 40-50 eiro/ MWh. Ja konflikts turpinās vēl vairākas nedēļas vai mēnešus, tad sagaidāms, ka cena turēsies 60-70 eiro/MWh robežās. Sliktākajā scenārijā, ja karš eskalējas un, piemēram, tiek būtiski bojāta enerģētikas infrastruktūra, cenas var pieaugt līdz 80-100 eiro/MWh, to noteiks piegāžu trūkums un konkurence par resursiem krātuvju piepildīšanai.
Uzņēmumi, īpaši lielie uzņēmumi, jau aktīvi vērtē iespējamo ietekmi. «Uzņēmēju galvās šobrīd dominē divi galvenie jautājumi – vai spēkā paliek esošie līgumi ar fiksētām cenām (atbilde ir – jā, tie paliek spēkā), un kāda ir situācija ar gāzes piegādēm,» teic D. Skulte. Savukārt iedzīvotājiem būtiski ir līgumu termiņi – tie, kuriem šobrīd beidzas esošā līguma termiņš un jāslēdz jauns līgums, nonāk mazāk izdevīgā situācijā, jo cenas ir augstākas neatkarīgi no izvēlētā tarifa veida. Tas attiecas arī uz privātā un publiskā sektora gāzes iepirkumiem.
Jau iesūknē
Gāzes piegādēm tiek izmantoti Lietuvas (Klaipēdas) un Somijas (Inkoo) gāzes termināļi, kā arī Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums. Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss atzīmē, ka par papildu piegādēm nesen paziņoja Klaipēdas terminālis – tirgus dalībnieki esot rezervējuši vēl divas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, bet Inkoo terminālis vasarā izziņos jaudu izsoles nākamajam gadam, kas ietver arī pēdējos ziemas mēnešus.
«Iepriekšējās energoresursu krīzes pieredze rāda, ka augstas nenoteiktības apstākļos tirgus dalībnieki mēdz diversificēt piegādes, sadalīt iepirkumus laikā un izvairīties no vienas konkrētas cenu pozīcijas fiksēšanas. Tāpat cerībā uz cenu līmeņa normalizēšanos nākotnē iespējama piesardzīgāka krājumu veidošana vai arī lielāka paļaušanās uz elastīgākām piegādēm sezonas gaitā,» norāda J. Negribs.
Piemēram, Elenger importē dabasgāzi no ASV un Norvēģijas, savukārt piegāžu no Kataras uzņēmuma portfelī nav. Līdz ar to tiešas ietekmes no šī reģiona piegāžu traucējumiem uz uzņēmumu nav, taču situācija Katarā ietekmē globālo tirgu kopumā un attiecīgi arī visus tā dalībniekus. Turpmākās piegādes Elenger jau ir nodrošinātas, un tuvākajos mēnešos paredzētas vairākas kravas uz Klaipēdas un Inkoo sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem, un šobrīd nav nekādu indikāciju, ka tās jebkādā veidā tiktu apdraudētas vai nepiegādātas. Papildus tam uzņēmums jau uzsācis iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, nodrošinot rezerves nākamajai sezonai.
Jāatzīmē, ka līdz ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizāciju tagad tā spēj veikt gāzes iesūknēšanu arī izņemšanas sezonā, kas iepriekš nebija iespējams. Piemēram, šogad tirgotāji jau no marta sākuma krātuvi pakāpeniski sāka piepildīt ar dabasgāzi, lai gan dabasgāzes izņemšanas sezona vēl turpinās.