Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Latvijas IKP pirmajā pusgadā samazinājies par 5,4%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 5,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī kritums ekonomikā bijis mazāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī samazinājies par 9,8%. Statistikas pārvaldē norādīja, ka, salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru kopējā pievienotā vērtība palika nemainīga, bet jaunākā informācija par uz periodu attiecināmajiem produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi un palielināja IKP rādītāju par 0,9 procentpunktiem.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 6,5%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP 2020.gada otrajā ceturksnī bija 6,9 miljardu eiro apmērā.

2020.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1% apmērā (pieaugums par 4,9% augkopībā, bet kritums par 3,7% lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bijis kritums.

Apstrādes rūpniecības apmēri minētajā laika periodā samazinājušies par 6,9%, tostarp kritums bija 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. 

Kritums bijis lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs - kokrūpniecībā samazinājums bijis par 1,7%, pārtikas produktu ražošanā - par 3,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 6,5%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 7,8%. Savukārt ražošanas apmēri pieauguši datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 4,9%, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 18,6%.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošana salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājusies par 2,7%. Elektroenerģijas ražošanā un padevē bija samazinājums par 0,3%, bet tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā bija pieaugums par 24,2% saistībā ar garāku apkures sezonu.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka būvniecības produkcijas samazinājumu par 0,6% ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan apjomīgu būvobjektu trūkums. No apsekotajiem būvniecības uzņēmumiem 5% uzņēmumu būvdarbi otrajā ceturksnī netika veikti, un 6% respondentu norādīja uz būvniecības pieprasījuma samazinājumu Covid-19 ietekmes dēļ. 

Ēku būvniecības apmēri samazinājušies par 5%, bet inženierbūvniecības apmēri - par 7,7%, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā bijis kritums par 15,6% un pārējā inženierbūvniecībā - par 46,6%, bet pieaugums par 27% bijis pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā. Savukārt specializētie būvdarbi veikti par 12,3% vairāk, ko veicināja pieaugums ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā (par 26,4%), elektroinstalāciju ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās (16,5%) un citos specializētajos darbos (27,7%). Samazinājums par 8,2% bija būvdarbu pabeigšanas darbiem.

Mazumtirdzniecībā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija kritums par 1,6%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 1%. Būtiska cenu samazinājuma ietekmē auto degvielas mazumtirdzniecība pieauga par 1,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība (bez auto degvielas) samazinājās par 5,1%. Būtiski samazinājās automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (par 29,2%), jo saistībā ar pircēju neziņu par Covid-19 iespējamām sekām uz ekonomiku automobiļu iegāde tika atlikta. Uzņēmēji un privātpersonas neskaidrajā situācijā nevēlējās uzņemties jaunas finansiālās saistības, skaidroja statistikas pārvaldē.

Vairumtirdzniecībā minētajā laika periodā bija samazinājums par 11,7%. Pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni bija tikai vienā nozarē - informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu vairumtirdzniecībā - par 19,3%, ko veicināja nepieciešamība pielāgoties attālinātā darba un mācību vajadzībām Covid-19 pandēmijas laikā.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka Latvijas un citu valstu valdību noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai būtiski ietekmēja transporta un uzglabāšanas nozaru darbību, kurā bija samazinājums par 26,6%, tostarp uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās kritums sasniedza 21%, pasažieru pārvadājumos samazinājums bija 69,3%, pasta un kurjeru darbībās - 4,5%, bet kravu pārvadājumos - 16,4%.

Covid-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi spēcīgi ietekmēja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegtos pakalpojumus, kur samazinājums bija par 63,4%, tostarp izmitināšanā - par 82,2%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā - par 55%.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumi samazinājās par 6,4%, tostarp telekomunikāciju pakalpojumos kritums bija par 9,7%, informācijas pakalpojumu sniegšanā - par 6,1% un datorprogrammēšanā un konsultēšanā - par 2,4%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē samazinājums bija 9,9% apmērā, ko veicināja kritums finanšu pakalpojumu nozarē un pieaugums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē, kā arī finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās. Finanšu pakalpojumu nozarē kritumu ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu (no maksājumu karšu apkalpošanas, no norēķiniem un maksājumiem, no kontu apkalpošanas un aktīvu pārvaldīšanas) samazinājums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu zaudējumu veidošanās pretstatā peļņai iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares izaugsmi veicināja privāto pensiju plānu darbības rezultāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozaru apmēru samazināšanos par 3,3% ietekmēja par 2,9% mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē - par 6,8%, reklāmas un tirgus izpētes sniegto pakalpojumu apjoms samazinājās par 16,9%. Savukārt pozitīvi nozares attīstību ietekmēja juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas pieaugums par 7,1%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarēs samazinājums bija par 11,4%, ko ietekmēja kritums 73,3% apmērā ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kamēr par 11,9% samazinājās apmēri darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu nozarē, par 15,2% - apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos, bet par 2,2% - iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā.

Viena no vissmagāk Covid-19 pandēmijas skartajām pakalpojumu nozarēm bija māksla, izklaide un atpūta, kur samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sasniedza 46,3%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs samazinājās par 7,6%. Samazinājums bija gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos. Produktu nodokļu apmēru ietekmēja likmju paaugstināšana vairākām nodokļu pozīcijām.

2020.gada otrajā ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi bija par 21,4% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Valdības pieņemtie Covid-19 vīrusa izplatīšanās ierobežojošie pasākumi būtiski ietekmēja mājsaimniecību izdevumus divām no tradicionāli lielākajām izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi šajās galapatēriņa grupās samazinājās par attiecīgi 26,5% un 74,5%. Pandēmijas ietekmē par 63,2% mazāk mājsaimniecības tērējušas arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Kritums par 1,6% bija arī mājsaimniecību izdevumos par mājokli, ko galvenokārt noteica tēriņu samazināšanās par ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 1,7%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 6,1%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs sarukuši par 0,6%, ko ietekmēja piesardzības pasākumu ieviešana būvobjektos, izejmateriālu kavēšanās, kā arī jaunu apjomīgu objektu trūkums. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos samazinājušies par 12,6%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos - par 9,2%.

Preču un pakalpojumu eksports samazinājies par 12,5%, tostarp preču eksports (75% no kopējā eksporta) - par 4%, bet pakalpojumu eksports - par 31,2%, ko galvenokārt noteica Covid-19 pandēmijas radītais kritums tūrisma pakalpojumu eksportā.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 15,3%. Preču imports, kas veido 86% no kopējā importa, sarucis par 11,8%, bet pakalpojumu imports - par 32,5%. Pakalpojumu importa kritumu galvenokārt noteica transporta un tūrisma pakalpojumu importa samazinājums.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada otro ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums samazinājās par 3,9%, tostarp kopējā darba alga samazinājās par 3,7%, bet darba devēju sociālās iemaksas samazinājušās par 4,6%.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums samazinājies komercpakalpojumu nozarēs - par 4,4%, bet pakalpojumu nozarēs kopumā - par 3,7%. Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājies par 17%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 11,8%.

 

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Karjeras atbalsts sākas ar uzticēšanos

"Viss jau sākas un beidzas ar to, vai kāds ar jaunieti runā par viņa karjeru," sarunā ar Dienu saka Jānis Pāvulēns, psihologs un karjeras konsultants, Latvijas Lauksaimniecības universit...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses