Pagājušajā gadā Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) auga par 2,9%. Lietuvas ekonomika patlaban ir spēcīga, tāpēc IKP izaugsme šogad turpināsies ar iesākto tempu, uzskata Somijas finanšu nozares grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.
Līdzīgi kā abās pārējās Baltijas valstīs arī Lietuvas ekonomikas izaugsmi virzīs mājsaimniecību patēriņš. Turklāt tieši Lietuvā būs vērojams īslaicīgs patēriņa stimuls no pensiju sistēmas reformas, kas paver iespēju izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus. Tāpat turpinās uzlaboties lietuviešu finansiālā situācija, kas arī palīdzēs tēriņiem augt.
Protams, ir jāņem vērā karadarbība Tuvajos Austrumos, kas šāgada martā ir izraisījusi naftas un gāzes cenu pieaugumu, kurš attiecīgi var palielināt inflāciju. Turklāt, ja sarežģītā situācija Tuvajos Austrumos tuvākajā laikā netiks atrisināta, tā var ietekmēt arī prognozēto Lietuvas ekonomikas izaugsmi un, protams, arī citu valstu ekonomiku.
«Karadarbība Tuvajos Austrumos un no tās izrietošais energoresursu cenu kāpums ir radījis satricinājumu globālajos energoresursu tirgos un ieviesis būtisku nenoteiktību prognozēs. Augstākas un svārstīgas energoresursu cenas, bažas par inflāciju un nervozitāte finanšu tirgos negatīvi ietekmēs gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju noskaņojumu un arī ekonomikas izaugsmi un situāciju finanšu tirgos, taču tas, cik lielā mērā tas notiks, būs atkarīgs no turpmākās notikumu attīstības. Patlaban nenoteiktība ir pārāk liela, lai ekonomiskās sekas varētu apkopot vienā prognozē,» situāciju vērtē SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis.
Ietekmē lauksaimniekus
Augošās energoresursu cenas, kas saistītas ar karadarbību Tuvajos Austrumos, jau patlaban (martā) ir sākušas ietekmēt Lietuvas lauksaimniekus. Kopumā augstākas degvielas cenas palielina spiedienu uz visām uzņēmējdarbības jomām, tikai ar atšķirīgu intensitāti, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
SEB bankas analītiķis Lietuvā Tads Povilausks norāda, ka vienlaikus veidojas vairāki izmaksu spiedieni. Naftas un dabasgāzes cenas pieaug, un dīzeļdegvielas cena jau ir tuvu tam līmenim, kāds bija vērojams neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Transporta uzņēmumi šīs izmaksas ātri pārnes tālāk saviem klientiem – vienalga, vai tie ir ražošanas uzņēmumi, vairumtirgotāji, mazumtirgotāji vai pasažieri. Degvielas cenu pieaugums var strauji «izviļņoties cauri ekonomikai», pastiprinot izdevumus vairākās nozarēs, uzsver T. Povilausks.
Jau tagad (martā) ir augušas minerālmēslu cenas, un tas ir svarīgi visai lauksaimnieciskajai ražošanai. Lietuvas Graudkopju asociācijas vadītājs Audrjus Vanags aicina ņemt vērā, ka vienlaikus minerālmēslu cenas ir augušas un krājumi ir nepietiekami. Patlaban aptuveni 60% graudkopju pietiek mēslojuma sezonas sākumam, bet kopējā pieprasījuma apmierināšanai minerālmēsli vēl būs jāieved. Tā, piemēram, viens no Lietuvas lielākajiem minerālmēslu tirgotājiem Agrokoncernas pēc krājumu samazināšanās uz laiku ir apturējis slāpekļa minerālmēslu tirdzniecību. Uzņēmuma vadītājs Edgars Šakis Lietuvas sabiedriskajam medijam teic, ka situāciju sarežģī augošās dabasgāzes cenas, kas kopš decembra ir dubultojušās.
Gāze ir galvenā izejviela, ko izmanto slāpekļa mēslojuma ražošanā. «Patlaban minerālmēsli ir gandrīz kā zelts, turklāt piegādātāji visā Eiropā ar grūtībām nosaka cenas svārstīgo gāzes izmaksu dēļ,» uzsver E. Šakis.
Kauņas Tehnoloģiju universitātes ekonomists Ēvalds Stankevičs teic, ka ekonomiskā spriedze parasti pastiprinās tad, kad naftas cenas pārsniedz 120 ASV dolārus (~102 eiro) par barelu. Nesen (marta vidū) naftas cenas īsu brīdi sasniedza aptuveni 118 dolārus par barelu. Par salīdzinoši stabilu situācija tiek uzskatīta tad, ja naftas cena ir ap 90 dolāriem par barelu. Jāatgādina, ka naftas cenas 2008. gadā pieauga līdz aptuveni 147–150 ASV dolāriem par barelu un 2022. gadā pārsniedza 120 ASV dolārus pēc tam, kad Krievija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā. Tas izraisīja arī krasu cenu pieaugumu citās nozarēs.
D. Gašpuitis aicina ņemt vērā, ka augstāka inflācija un vājāka ekonomikas izaugsme nostādīs centrālās bankas sarežģītā situācijā. Ja inflācijas šoks tiks uzskatīts par īslaicīgu, centrālās bankas uz inflācijas kāpumu var nereaģēt. Tas nozīmē, ka centrālās bankas mainīs savu monetārās politikas plānu, pastāvot tādam scenārijam, kas paredz konflikta ievilkšanos un naftas cenas kāpumu līdz 120 dolāriem par barelu vai pat augstāk. Pašreizējās aplēses paredz, ka, realizējoties scenārijam, kas paredz konflikta ievilkšanos ilgāk par trim mēnešiem un naftas cenas noturēšanos pie 120 dolāriem par barelu, Eiropas Centrālā banka varētu lemt par likmju paaugstināšanu par pusprocentpunktu. Attiecībā uz ASV Federālo rezervju sistēmu (ASV centrālo banku) tas nozīmētu lēnāku procentu likmju samazināšanu vai arī to nesamazināšanu vispār. Bažas par inflāciju jau ir ietekmējušas tirgus gaidas par centrālo banku rīcību, un tirgi rēķinās ar nelielu – līdz 0,25 procentpunktiem – pieauguma risku.
Cenas kāpj
Somijas finanšu nozares grupas OP Pohjola pamatprognoze liecina, ka Lietuvā inflācija pamazām samazināsies, 2027. gadā tuvojoties 2% mērķa līmenim. Tomēr šāgada februārī inflācija palielinājās līdz 3,6%, rāda Lietuvas statistikas dati. Augošās energoresursu cenas, kas saistītas ar karadarbību Tuvajos Austrumos, tuvāko mēnešu laikā varētu to palielināt, vērtē bankas Artea ekonomiste Indre Genīte-Pikčiene. Turklāt jāņem vērā tas, ka, augot naftas cenām, tirgū valda nenoteiktība, it īpaši tā var pieņemties spēkā, pieaugot neskaidrībai par Tuvo Austrumu konflikta ilgumu.
I. Genīte-Pikčiene norāda, ka saspīlējuma saasināšanās Tuvajos Austrumos varētu noslāpēt spēcīgo Lietuvas mājsaimniecību patēriņa prognozi šim gadam, ko līdz šim balstīja arī Lietuvas pensiju sistēmas reforma. Neskaidrība, ko izraisījusi militārā situācija Tuvajos Austrumos, neizbēgami ietekmēs Lietuvas iedzīvotāju iespējamo rīcību finanšu jomā, bremzējot tādus lēmumus, par kuriem nav pārliecības vai kuri nav īsti ekonomiski pamatoti. Pārmērīgs patēriņš parasti notiek mierīgos apstākļos, kādu patlaban acīmredzami nav. Tad, kad nevalda miers, patērētāju uzvedība mēdz būt finansiāli piesardzīgāka, atgādina Lietuvas sabiedriskais medijs.
«Lietuvā patērētāju noskaņojums jau kādu laiku ir diezgan optimistisks. Lielāku optimismu nav īsti pamata gaidīt, salīdzinot gan ar abu pārējo Baltijas valstu, gan ar pašu lietuviešu iepriekšējo noskaņojumu,» aicina ņemt vērā J. Vidgrēns.
Cenas šogad ietekmēs arī Lietuvas politiķu pērn pieņemtie lēmumi, tostarp augstāki degvielas akcīzes nodokļi, minimālās algas pieaugums, algu palielinājums sabiedriskajā sektorā, jaunas nodevas par apdrošināšanas līgumiem un saldinātajiem dzērieniem, kā arī pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma atcelšana apkurei.
Pensiju jautājums
Lietuvas parlaments pagājušā gada jūnija beigās apstiprināja plašu pensiju sistēmas reformu, dodot iedzīvotājiem lielāku brīvību atteikties no iemaksām pensiju otrajā līmenī, kā arī paverot iespēju izņemt daļu no pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem. Lietuvas iedzīvotājiem vairs nav automātiski jāiesaistās pensiju otrajā līmenī, ir ļauts pilnībā pamest šo līmeni vai vienreizēji izņemt 25% no saviem uzkrājumiem.
Lietuvas Banka prognozē, ka daļa lietuviešu izņems savus pensiju uzkrājumus, uzreiz iztērēs un tas sekmēs IKP pieaugumu un inflāciju īstermiņā, kā arī attiecīgi samazinās algas un pensijas aizvietojamības koeficientu.
No šāgada sākuma līdz februārim, pēc pensiju sistēmas reformas stāšanās spēkā, 17,3 tūkstoši Lietuvas iedzīvotāju ir izņēmuši līdz 25% no saviem uzkrājumiem un vidējā izņemtā summa ir aptuveni 1,5 tūkstoši eiro. 4,9 tūkstoši Lietuvas iedzīvotāju ir izņēmuši savu pensiju uzkrājumu nopietnu veselības problēmu dēļ. Vēl 7,2 tūkstoši cilvēku ir izmantojuši iespēju pārtraukt uzkrājumus līdz pieciem gadiem pirms aiziešanas pensijā, ziņo sociālās apdrošināšanas aģentūra Sodra. Vēl nav datu par to, cik cilvēku ir izņēmuši visus līdzekļus no pensiju otrā līmeņa. Tas būs zināms pēc 2026. gada pirmā ceturkšņa beigām.
Pamest pensiju otro līmeni plāno 43,3% Lietuvas iedzīvotāju, liecina bankas Citadele organizētā aptauja, kas veikta mūsu kaimiņvalstī. 27,1% pensiju otrā līmeņa dalībnieku vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu, savukārt 29,6% vismaz pagaidām plāno turpināt dalību pensiju otrajā līmenī. Kopumā dažādas aptaujas, kas veiktas kopš pagājušā gada rudens, liecina, ka lietuvieši ir ļoti ieinteresēti izņemt savus uzkrājumus.
Bankas Citadele organizētā aptauja arī atklāj, ka 31% iedzīvotāju plāno izņemtos līdzekļus izmantot ieguldījumiem – dažādos fondos, akcijās, pensiju trešajā līmenī vai citos finanšu instrumentos. Savukārt 16% respondentu norādījuši, ka saņemtos līdzekļus plāno izmantot finanšu saistību, piemēram, aizdevumu vai līzinga maksājumu, dzēšanai vai arī atstāt naudu banku kontos.
Daļa iedzīvotāju plāno izņemtos līdzekļus ieguldīt nekustamajā īpašumā, izmantojot, piemēram, mājokļa remontam vai ar daļu no jauna mājokļa iegādei nepieciešamās summas, arī kā pirmo iemaksu, piesaistot hipotekāro kredītu. Ņemot vērā jaunu mājokļu piedāvājuma trūkumu Viļņā, šīs tendences, visticamāk, veicinās vēl straujāku cenu pieaugumu jaunbūvētajās mājās un turpmāku izvēles iespēju samazināšanos, uzskata bankas Citadele Lietuvas filiāles vadītājs Darjus Burdaitis.
Aptaujā arī secināts, ka 3% respondentu plānojuši tērēt no pensiju otrā līmeņa izņemtos līdzekļus sadzīves tehnikas vai elektronikas iegādei, 7% – ceļojumiem un atpūtai, bet 6% – jauna transportlīdzekļa iegādei. Vēl 13% Lietuvas iedzīvotāju norādījuši, ka plāno tērēt šo naudu veselībai vai pašizglītībai, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs.
Svarīgi – tirgoties
Mazas, atvērtas ekonomikas, kā Baltijas valstis, paļaujas uz eksportu. Jo atvērtāka ir pasaules tirdzniecība, jo labāk Baltijas valstu ekonomikām. Tāpēc tirdzniecības saspīlējumi globālajā ekonomikā ir risks. Ja tirdzniecības turbulences un ASV ieviestie importa tarifi mazināsies, tas būs pozitīvs pavērsiens Baltijas valstu ekonomikām.
Jāatceras, ka sākotnēji izsludinātie ASV importa tarifi būtiski samazinājās un daudzas lielvalstis noslēdza vienošanās ar ASV par tarifiem. Tādējādi situācija globālajā tirdzniecībā pagājušā gada otrajā pusē bija labāka. Turklāt, neraugoties uz dažādām turbulencēm un sarežģītajām starpvalstu attiecībām, globālās tirdzniecības pieaugums pērn bija samērā labs un pat pārsniedza ilgtermiņa vidējo rādītāju.
«Eiropas valstu eksporta rādītāji pērn bija labāki, nekā sākotnēji gaidīts. Līdzīgi bija arī Baltijas valstīs,» atgādina J. Vidgrēns un prognozē, ka turpmāk pasaules tirdzniecības pieauguma temps nedaudz samazināsies.
Vienlaikus ir vērojams, ka galvenie Baltijas valstu eksporta tirgi labi attīstās un tas attiecīgi stiprina eksporta iespējas. Līdz ar to arī eksports balstīs Lietuvas ekonomikas izaugsmi.