Šāgada martā Zviedrijas centrālā banka norādīja, ka pastāv labvēlīgi apstākļi spēcīgākai Zviedrijas ekonomikas izaugsmei. Taču karš Tuvajos Austrumos tuvākajā laikā var nedaudz apslāpēt šīs Skandināvijas valsts ekonomiskās perspektīvas.
Šāgada maijā Zviedrijas Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts ekonomikas atveseļošanās turpināsies, lai gan lēnākā tempā, nekā tika prognozēts iepriekš. 2026. gada prognozes par iekšzemes kopproduktu (IKP) un nodarbinātību ir pārskatītas uz leju, jo mazāks globālais pieprasījums ietekmēs Zviedrijas eksportu. Turklāt 2026. gada sākumā šīs Skandināvijas valsts izaugsme ir bijusi vājāka, nekā gaidīts, un tāpat ir pieaudzis augstākas inflācijas risks. Te gan jānorāda, ka Zviedrijā inflācija pašlaik ir zem centrālās bankas mērķa līmeņa (2%). Martā inflācija šajā Ziemeļvalstī bija 1,6%.
2026. gada pirmajā ceturksnī Zviedrijas IKP attīstījās vāji – pieaugums bija 1,6% salīdzinājumā ar to pašu ceturksni 2025. gadā (to rāda ātrā novērtējuma dati). Zviedrijas centrālā banka ir prognozējusi 2,7% pieaugumu. Vienlaikus SEB bankas ieskatā rezultāti martā liecina par to, ka galīgais IKP pārrēķins par šāgada pirmo ceturksni uzrādīs lielāku izaugsmi, lai gan mazāku, nekā ietver centrālās bankas prognoze.
Zviedrija ir piektais lielākais Latvijas preču eksporta tirgus, pērn tā apjoms sasniedza 1,03 miljardus eiro – apmēram tikpat, cik 2024. gadā. Te gan jāteic, ka kopš eksporta rekorda 2022. gadā (1,21 miljards eiro) tendence bijusi lejupejoša. Savukārt imports no Zviedrijas uz Latviju pēdējos gados turpinājis augt, pērn sasniedzot 784,35 miljonus eiro. Zviedrija ir astotā lielākā Latvijas preču importa partnere, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Visvairāk uz Zviedriju eksportējam koksni un dažādus koka izstrādājumus, tehnoloģijas (mašīnas) un mehānismus, kā arī metālus un tā izstrādājumus. Arī importā no Zviedrijas būtisku lomu spēlē dažādas tehnoloģijas, mehānismi un transportlīdzekļi.
Zema inflācija
Karš Tuvajos Austrumos turpina ietekmēt norises visā pasaulē, un, jo ilgāk tas turpināsies, jo lielāks ir inflācijas pieauguma risks un līdz ar to arī negatīvāka ietekme uz ekonomiku. Naftas cena joprojām ir augsta un būtiski mainās dažādu karā iesaistīto valstu pārstāvju izteikumu ietekmē.
Tuvajos Austrumos notiekošais karš ir ietekmējis arī dažādu preču cenas. Saskaņā ar aptaujām, daļa Zviedrijas uzņēmējdarbības nozaru saskaras ar lielu izmaksu spiedienu. Tieši augstākas degvielas cenas līdz šim ir bijušas visjūtamākais Tuvo Austrumu kara ekonomiskais efekts, tomēr finanšu tirgos joprojām pastāv cerības, ka naftas cena šogad samazināsies.
Pēdējā sanāksmē Zviedrijas centrālā banka nolēma atstāt nemainīgu procentu likmi 1,75% līmenī. Bankas ieskatā pašreizējais likmes līmenis nodrošina labu sākotnējo pozīciju monetārās politikas koriģēšanai, ja tas būs nepieciešams inflācijas ietekmēšanai. Kopumā valda liela neskaidrība, un notikumu attīstība prasa modrību. Ja karam Tuvajos Austrumos būs spēcīga, ilgstoša ietekme uz pasaules ekonomiku un tas izraisīs plašu, noturīgu inflācijas augšupeju, Zviedrijas centrālajai bankai būs jāpaaugstina procentu likme.
Pēdējā laikā Zviedrijas ekonomiskā aktivitāte ir bijusi vājāka, nekā gaidīts, bet inflācijas spiediens patlaban ir zems.
Paralēli karam Tuvajos Austrumos pastāv arī vairāki citi riski, kas varētu ietekmēt inflācijas un ekonomiskās aktivitātes perspektīvas Zviedrijā.
Šāgada februārī Zviedrijas parlaments atbalstīja valdības priekšlikumu uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai no 12% līdz 6%, lai stiprinātu mājsaimniecību finansiālās iespējas pārtikas iegādē. Grozījumi ir spēkā no šāgada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. decembrim. Līdz ar to Zviedrijas Finanšu ministrija šogad kopumā prognozē zemu inflāciju.
Jāteic gan, ka plāns samazināt PVN pārtikai tika izstrādāts jau pērn. PVN samazināšana ir daļa no plašākas programmas, kuras mērķis ir atjaunot patērētāju pārliecību un veicināt pieprasījumu un kura paredz, piemēram, palielināt dzīvokļa pabalstus maznodrošinātām ģimenēm, ieviest ienākumu nodokļu atvieglojumus un veikt vēl citus pasākumus. Attiecībā uz samazināto PVN ir bažas par vāju konkurenci, it īpaši Zviedrijas lielveikalu sektorā, tāpēc valdība veido pārtikas komisiju, kuras uzdevums būs uzraudzīt cenu tendences, lai nodrošinātu PVN ietaupījumu pārnešanu uz patērētājiem.
Jāatzīmē, ka Zviedrijas kronas vērtība sāka mazināties gan pret ASV dolāru, gan pret eiro saistībā ar militārā konflikta sākumu Tuvajos Austrumos šāgada 28. februārī. Pēc Zviedrijas centrālās bankas lēmuma par procentu likmi kronas vērtība martā turpināja vājināties, bet kopš aprīļa sākuma tā ir nostiprinājusies.
Vieta uzlabojumiem
Zviedrija, vērtējot ilgtermiņā, ir sasniegusi labākus rezultātus nekā vairums Rietumu ekonomiku. Pēdējo 30 gadu laikā šī Skandināvijas valsts ir apsteigusi citas Eiropas valstis un ir gandrīz līdzvērtīga Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) reālā IKP pieauguma ziņā. Šo spēcīgo sniegumu ir veicinājusi inovatīva, uz zināšanām balstīta, diversificēta un uz eksportu orientēta ekonomika. Zviedrijas ekonomiskie panākumi sakņojas spējā konkurēt starptautiskā mērogā. Finanšu sistēma ir efektīva, ar plašiem valsts kapitāla tirgiem un strauji augošu privātā kapitāla tirgu. Pēc abiem šiem rādītājiem Zviedrija ieņem trešo vietu Eiropā.
Tomēr pēdējo desmit gadu laikā Zviedrija ir zaudējusi dinamiku ekonomikas izaugsmē, tā vairs neapsteidz tuvākos konkurentus IKP izaugsmē, bet gan atpaliek no ASV un Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem (pēc reālās IKP izaugsmes uz vienu iedzīvotāju). Konsultāciju un pētniecības uzņēmums McKinsey&Company savā 2025. gada pētījumā par Zviedriju (nosaukums angļu valodā – The paradoxes of Sweden’s success and struggles – and the path forward) ir noteicis septiņus faktorus, kas izskaidro šos rezultātus. Vairāki no šiem faktoriem ir paradoksāli, jo tie attiecas arī uz dažām Zviedrijas vēsturiski stiprajām iezīmēm.
Zviedru uzņēmumi pētniecībai tērē vairāk nekā ASV un ES uzņēmumi, mērot attiecībā pret valsts IKP. Tomēr Zviedrija ir piedzīvojusi lielāku produktivitātes pieauguma kritumu salīdzinājumā ar ASV un ES. Kritums ir vērojams arī uz eksportu orientētajās nozarēs.
Zviedrijā tiek radīti vairāk tā dēvēto vienradžu, proti, jaunuzņēmumu uz vienu iedzīvotāju, kuru novērtējums ir vismaz viens miljards ASV dolāru (~861,4 miljoni eiro), nekā jebkurā citā valstī Eiropā. Tomēr vairāk nekā 70% Zviedrijas vienradžu pamet valsti, tos parasti iegādājas ārvalstu kompānijas vai arī tie tiek kotēti ārvalstu biržās.
Zviedri uzticas savas valsts iestādēm un pēc šī rādītāja ierindojas ceturtajā vietā Eiropā. Lai gan valsts sektora produktivitāti ir grūti izmērīt, pēdējos gados nozarē ir vērojams trīs reizes lielāks administrācijas un vadības līmeņa darbinieku skaita pieaugums nekā tiešo darbinieku, kuri izpilda darbus, kas ir tieši saistīti ar organizācijas funkciju izpildi, tiekas ar iedzīvotājiem (valsts iestāžu klientiem) un tamlīdzīgi.
Zviedrija ievieš jaunus regulējumus ātrāk nekā vairums Eiropas valstu, pēc šī rādītāja ierindojoties trešajā vietā starp ES dalībvalstīm. Taču tāda pati efektivitāte nav vērojama atļauju izsniegšanas procesos – pēdējos desmit gados dažos atļauju izsniegšanas procesos, tostarp tajos, kas saistīti ar enerģētiku, vidi un būvniecību, izpildes laiks ir pieaudzis par 50–300%.
Zviedrija var lepoties ar vienu no augstākajiem nodarbinātības līmeņiem starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tomēr strukturālais bezdarbs šajā pašā periodā pieaudzis par 1,5 procentpunktiem, un tas norāda arī uz darba meklētāju prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām. Jāpiebilst, ka zviedri strādā aptuveni par 10% mazāk stundu nekā darbinieki vidēji ES.
Zviedrijā ir viens no pasaulē augstākajiem izglītības rādītājiem, kura pamatā ir laba piekļuve universitātēm. Tomēr izglītība ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām. Tāpat kā Latvijā, arī Zviedrijā tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams vairāk STEM (saīsinājums no vārdiem angļu valodā: zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika) speciālistu.
Zviedrijas līdzšinējos ekonomiskos panākumus veicināja ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā. Tomēr šī Skandināvijas valsts vairs netiek uzskatīta par līderi digitālo risinājumu jomā. Turklāt elektroenerģijas ražošanas jaudai nākamo 20 gadu laikā ir jāpalielinās par vairāk nekā 60%.
Kompānija McKinsey&Company norāda, ka Zviedrijai ir potenciāls uzlabot savus rezultātus. Lai to panāktu, ir jādarbojas trīs plašās jomās. Pirmkārt, ir jāizveido ilgtermiņa redzējums un virziens, kas būtu kopīgs darba devējiem, arodbiedrībām un sabiedrībai kopumā. Šim mērķim jābūt noturīgam, laika gaitā radot stabilitāti un auglīgu augsni attīstībai un ieguldījumiem.
Otrkārt, ir apzināti jāpalielina ekonomiskās izaugsmes tempi, galvenokārt uzlabojot produktivitāti. Zviedrijas uz eksportu orientēto uzņēmumu prasme uzlabot konkurētspēju un līdz ar to arī produktivitāti ir viena no jaudīgākajām ilgtermiņa labklājības iespējām.
Treškārt, lai atbalstītu šo attīstību, ir nepieciešamas būtiskas reformas, kā arī ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēkkapitālā. Šie izaicinājumi jau ir labi izpētīti, un to risināšana prasa mērķtiecību, turpmāk īstenojot tos ātrākā tempā nekā pašlaik.
Nesen pabeigtajā Zviedrijas ekonomikas izvērtējumā Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka kopš 2023. gada piedzīvotās vājās ekonomikas aktivitātes ir notikusi cikliska atveseļošanās, ko sekmē arī Zviedrijas valsts politika. Vienlaikus kara Tuvajos Austrumos radītā neskaidrība ir liela. Zviedrijas valsts iestādēm ir jābūt gatavām reaģēt uz dažādiem iespējamiem notikumu attīstības scenārijiem. Tomēr Zviedrija šajā nenoteiktības laikmetā ieiet ar lielu ekonomisko jaudu, kas balstās uz uzticamu likumdošanas ietvaru, labiem makroekonomikas rādītājiem, spēcīgām iestādēm un efektīvu normatīvo aktu īstenošanu.