Vētra "Harijs", kas šāgada 20. un 21. janvārī plosījās gan Vidusjūras salu valstī Maltā, gan Itālijai piederošajā Sicīlijā, gan Spānijā, izraisīja plašus postījumus ar būtiskām sekām ekonomikai. Vētrā cieta piekrastes infrastruktūra, tūrisma uzņēmumi, kuģniecība un lauksaimniecība. Vēja spēks Vidusjūrā uzrāva viļņus pat 16 metru augstumā, radot daudzviet tādu iznīcību, kādu parasti redz tikai katastrofu filmās.
Tik postošas vētras Maltā ir retums un aktualizē tēmu par dabas stihiju ietekmi uz ekonomiku. Jāatgādina, ka Malta ir ļoti iecienīta tūristu vidū un šo Vidusjūras salu valsti apmeklē arī daudzi ceļotāji no Latvijas. Ziemas mēnešos viesu gan ir mazāk nekā vasaras sezonā.
Maina ainavu
Maltā Svētā Pāvila līča pludmales kioska īpašnieks Čārlzs rūpīgi nostiprinājis kafejnīcas krēslus un galdiņus – ir gaidāms pamatīgs ziemeļvējš. Vidusjūras salai Maltai un tās mazākajām māsām Gozo (Goco) un Komino janvārī vētra "Harijs" sarūpēja pamatīgu stresa testu, pārbaudot gatavību krīzēm, par ko pēdējā laikā varas koridoros runāts daudz.
Čārlzs telefonā pēta 2019. gada vētras fotogrāfijas. Toreiz orkāns pilnībā iznīcināja viņa mūža darbu – iepriekšējo tirgotavu. Pa ielu, kas pārvērtās mutuļojošā upē, peldēja viņa ledusskapis un galdi, no tuvējo māju garāžām Vidusjūras viļņi bija izrāvuši automašīnas un bija izpostījuši arī publisko baseinu. Baseins tagad ir atjaunots, un tur trenējas simtiem bērnu un pieaugušo, notiek sacensības un pludmales ballītes. Čārlzs stāsta, ka viņam Maltas ziemeļu daļā šoreiz paveicies. Vētra Maltai pāri brāzās no Āfrikas, tāpēc vissmagāk cieta tās dienvidu daļa.
Klinšainais līcītis Ār Lapsi (maltiešu valodā – Ghar Lapsi) vētras laikā kļuva par "Niagāras ūdenskritumu". Ūdens gāzās pāri stāvai klints sienai un pilnībā iznīcināja populāru pludmales kafejnīcu, kā arī zvejnieku laivu novietnes. Vētras izpostītā restorāna virtuvē iegāzās zvejnieku laiva, bet terase, kur kādreiz mielojās viesi, nogrima jūras viļņu veidotajā atvarā. Viļņi iznīcināja dzelzs durvis, izpostīja skatu laukumiņu un plosīja pat Maltas piekrastei iepretī esošās neapdzīvotās Filflas salas daļu.
Vietējie iedzīvotāji, kuru vidū ir daudz pārliecinātu katoļticīgo, kā brīnumu stāsta par to, ka savukārt pilnīgi neskarta palikusi klintī iebūvēta mazītiņa svētvieta, pat stikls nav ieplīsis. Iespējams, te jādomā par senāko laiku būvniecības kvalitāti pretstatā mūsdienu ātrajiem risinājumiem.
Citviet, piemēram, Marsaskalas pilsētā, vējam mazinoties, daudzi iedzīvotāji devās palīgā sakopt piekrastes promenādi, kur vētra radīja pamatīgu haosu. Internetā tika ievietots drošības kameru video, kurā redzams tas, kā darbinieks iekšpusē nobloķējis kafejnīcas durvis un par mata tiesu izglābies no vētras spēka. Vilnis izgāzis pamatīgās durvis un applūdinājis telpas. Citviet glābšanas dienesta darbiniekam, vēl automašīnā esot, uz ielas uzgāzies vilnis, gandrīz ieskalojot viņu jūrā.
Ir zināms, ka vētras laikā desmitiem bezpajumtnieku meklēja patvērumu liftos un garāžās. Savukārt dzīvnieku aizstāvji stāsta par ielas kaķiem, kuri ieskaloti Vidusjūrā. Vismaz vienam no kaķiem gan izdevies izglābties un atkal satikties ar savu kopēju.
Pēc vētras daudzviet Maltas piekrastē gluži kā izsvaidīti klucīši mētājās laivas, sagāzti koki un izskalotās zivis. Vētra ir arī sabojājusi Vidusjūrā izvietotās zivju fermas, palaižot brīvībā tūkstošiem zivju, un tā rezultātā daži makšķernieki tikuši pie laba loma.
Sava deva guvuma ir arī iespaidīgu fotogrāfiju medniekiem, kuri, riskējot ar drošību un varbūt pat dzīvību, fiksēja fotogrāfijās milzīgos viļņus. Daži no viņiem, lai netiktu aizpūsti, turējās pie kādām margām un tika apšļākti ar ūdens šalti, savukārt glābēji un pieredzējušākie Maltas iedzīvotāji šādus fotogrāfus sauc par trakajiem, kuri riskē nevien ar savu, bet arī ar glābēju dzīvību.
Apstājas prāmji
Latvietis Māris dienu pirms vētras aizmirsa Gozo salas mājoklī mobilo tālruni un par to attapās, jau atrodoties uz prāmja, kas savieno abas salas – Gozo un Maltu. Gozo atrodas dažu kilometru attālumā no Maltas, gaisotne Gozo salā ir rimtāka salai vēsturiski raksturīgā lauku dzīvesveida dēļ, tomēr tieši pēdējā laikā Gozo strauji urbanizējas. "Nebraukšu jau atpakaļ uz Gozo un nestāvēšu vēlreiz rindā pie prāmja, rīt dabūšu savu telefonu, būs līdz rītdienai digitālais detokss," nodomājis Māris. Digitālais detokss gan ievilcies vairāku dienu garumā, jo līdz ar milzu viļņiem prāmju satiksme starp Maltu un Gozo uz laiku tika atcelta. Daži testa braucieni prāmī radījuši ne vien pamatīgu izbīli pasažieros, bet arī vienu otru skrāpējumu automašīnām.
Kamēr prāmis nekursēja, daži pacienti no Gozo slimnīcas tika evakuēti uz galveno slimnīcu Mater Dei Maltā ar helikopteru. Tie iedzīvotāji, kuriem prāmis ir ikdienas sabiedriskais transports, piemēram, lai brauktu uz darbu, palika uz vietas vienā vai otrā salā. Gozitāņiem, kuri iestrēga Maltā, tika piedāvātas naktsmītnes viesnīcās. Daudziem šāda vētra loģistikas pārrāvuma dēļ radīja ikdienas procesu paralīzi. Nevarēja notikt darījumi, kam nepieciešams klātienes formāts, piemēram, vajadzīgi personu paraksti pie notāra, tika traucētas mācības un izjauktas preču piegādes. Cieta arī tūrisma mītnes – tā paudusi Gozo uzņēmēju lobisma organizācija.
Vētra "Harijs" pastiprinājusi diskusijas par abu salu – Maltas un Goco – savienojamību. Gadiem ilgi ir bijušas diskusijas par tilta vai zemjūras tuneļa būvniecību, kas šīs idejas kritiķu ieskatā pieliktu punktu Gozo laucinieciskās atmosfēras laikmetam. Tikmēr citi norāda, ka neviens tilts tik stipru vētru kā "Harijs" neizturētu, jo mūsdienu būvniecībai bieži ir šaubīga kvalitāte. Izskan arī idejas par to, ka abas salas varētu savienot regulāra lidmašīnu satiksme.
Biežāk par prāmi, kas savieno Maltu un Gozo, tiek atcelta prāmju satiksme uz Itālijai piederošo Sicīliju, jo atklātā jūrā viļņi ir lielāki nekā starp Maltu un Gozo. Tā kā Maltas veikali ir lielā mērā atkarīgi no Itālijas precēm, tad loģistikas speciālistiem ir jārēķinās, ka vētru ietekmē vismaz dažas reizes gadā iespējami piegāžu pārrāvumi. Vēl pirms vētras «Harijs» tika fiksēts, ka atsevišķos veikalos trūkst daudzu preču, piemēram, dažas dienas nebija pierastā kefīra, kas uz Maltu mēro visai tālu ceļu pāri Itālijai.
Novērš sekas
Maltas Universitātes Ģeogrāfijas departamenta pētījums atklājis, ka daudzi piekrastes uzņēmumi nebija izstrādājuši ilgtermiņa plānus plūdu un vētras viļņu uzbrukuma gadījumam. Uzņēmēji bieži plūdus uzskata par pagaidu sezonālu traucējumu, kas reti ietekmē aktīvāko tūrisma sezonu – vasaru. Turklāt mūsdienās Vidusjūras salu apbūve arvien vairāk pietuvojusies jūras krastam.
Maltas premjerministrs Roberts Abela ir norādījis, ka valdības darbs pēc vētras vērsts trīs galvenajos virzienos. Tie ir, pirmkārt, tūlītējo apdraudējumu novēršana, otrkārt, nodrošināšana, ka neviens netiek atstāts bez palīdzības, un treškārt, dabas stihijas skarto teritoriju atjaunošana.
Jāpiebilst, ka pirms lielāka vēja Maltas Republikā tiek izplatīti brīdinājumi. Tādi brīdinājumi bija arī pirms vētras "Harijs". Saņemot brīdinājumu par to, ka gaidāma vētra, apzinīgākie maltieši steidz nostiprināt lietas, kas varētu burtiskā nozīmē aizlidot no balkoniem, laikus sagādā pārtikas rezerves un cenšas vētras laikā neiziet no mājas.
Jau pēc vētras vietējie iedzīvotāji cenšas palīdzēt savas apkaimes teritorijas sakopšanā un ir izteikuši pateicību Maltas–Gozo prāmju līnijas darbiniekiem un glābšanas dienestu darbiniekiem par drosmi. Kad vējš norāvis elektrības vadus, glābēji riskējot ar dzīvību, tos montē atpakaļ. Ja kādu pārgalvīgu selfiju mednieku ieskalo jūrā, glābēji metas vieglprātīgo fotografētāju glābt. Šāgada janvārī vētra "Harijs" Maltā uz sauszemes neprasīja cilvēku upurus, un tas apliecina gan Maltas Republikas gatavību šādiem dabas radītiem izaicinājumiem, gan to, ka vienkārši paveicās.
Maltas Republikas valdība ir norādījusi, ka tiks piešķirts pabalsts visiem tiem, kuri ar pašaizliedzību un drosmi vētras kulminācijas brīdī sargāja sabiedrības veselību un dzīvības, kā arī tiem, kuri pēc vētras nenogurstoši turpināja darbu.
Jāpiebilst, ka arī uzņēmumi cenšas palīdzēt vētrā cietušajiem, piemēram, taksometru kompānija Bolt ir piedāvājusi bezmaksas taksometru braucienus tiem cilvēkiem, kuru automašīnas vētras "Harijs" radīto bojājumu dēļ nav lietojamas.
Plosa Sicīliju
Tāpat kā Malta, arī Sicīlija ir Latvijas tūristu iecienīts galamērķis. Sicīlijā "Harijs" šoziem uzdarbojās ar īpaši postošu spēku.
Itālijas Pašvaldību nacionālā asociācija (ANCI) paziņoja, ka daļa Sicīlijas pēc vētras ir kļuvusi "neatpazīstama". Vētrā smagi cieta Katānija, Mesīna, Sirakūzas, Raguza, kā arī vairākas mazās salas Sicīlijas tuvumā. ANCI norāda, ka daudzviet ir iznīcināta infrastruktūra un paralizētas ražojošās nozares un līdz ar to vietējās ekonomikas atkopšanās būs sarežģīta. Vētras postījumi ietekmējuši ne tikai Sicīlijas infrastruktūru, bet arī kopienu vēsturisko un sociālo identitāti.
Sicīlijas Agrometeoroloģiskais dienests pauž, ka vētra "Harijs" bija postošākā pēdējo gadu laikā un nevis maksimālā vēja ātruma, bet gan vētras ilguma un plašās ietekmes dēļ. Maksimālais reģistrētais vēja ātrums šoreiz sasniedza 36 metrus sekundē, taču vairākās novērojumu stacijās, tostarp Kalasčibetā, Korleonē, Kastelvetrano, Sklafani Banji un Kanikati, tika fiksēti jauni vēja ātruma rekordi. Arī pilsētiņa Novara di Sicilia tika smagi skarta, turklāt tur jau 2019. gada vētrā tika fiksēts pat 52,2 metrus sekundē spēcīgs vējš.
Īpaši smagi šoreiz cieta Katānijas piekraste, kur viļņi triecās restorānos, ielas pārvērtās bangojošās upēs un daudzi cilvēki bija spiesti evakuēties. Būtiski bojājumi skāra arī transporta infrastruktūru. Tika nopietni traucēta dzelzceļa satiksme gar Jonijas jūras piekrasti no Mesīnas līdz Sirakūzai. Pēc vētras vietām sliedes karājās virs uzbēruma, bet laivas un pludmales būvju karkasi izskatījās kā spocīgi rēgi.
Vietējie iedzīvotāji norāda: lai arī vētra plosījās visā piekrastē, ēkas un infrastruktūra dažās pašvaldībās cieta vairāk, citās mazāk, un sicīliešu ieskatā tas norāda uz to, ka būvniecības kvalitāte atšķiras. Vecākās paaudzes sicīlieši atgādina, ka senāk, piemēram, Katānijā mājas tika būvētas tā, lai būtu pasargātas no tiešas jūras viļņu ietekmes, bet tagad pieprasītāks kļuvis tieši skats no mājas uz jūru un apbūves atrašanās tuvu ūdens malai. Tas, protams, ikdienā ir gleznaini, un skats no ēkas tieši uz jūru ir kļuvis par turības simbolu gan vietējo iedzīvotāju mājām, gan tūristu mītnēm, tomēr dabas stihiju gadījumos tas var nest lielu postu.
Ironiskā kārtā manā sociālā tīkla Facebook ziņu lentē parādās sludinājums – māja Sicīlijā 30 metru attālumā no pludmales par 90 000 eiro. Zeltainas smiltis, palmas un jūras smarža. Tikmēr cits video no tās pašas Sicīlijas vēsta par apkaimes evakuāciju dabas stihijas izraisīto plūdu dēļ. Dzīvei pie jūras ir vairākas sejas – gan skaistuma, gan riska seja.
Arī viltus attēli
Kad pēc vētras "Harijs" pagājušas vairākas dienas, prāmju satiksme starp Maltu un Gozo atjaunojas. Sākumā sāk kursēt neatliekamo pakalpojumu transports, un vēl pēc dažām stundām Māris savu telefonu ir atguvis. Viņš atsāk mūsdienu pasaulei raksturīgo skrollēšanu un pamana gan video, kurā Maltas–Gozo prāmis, fonā skanot biedējošai mūzikai, cīnās ar daudzmetrīgiem viļņiem, gan arī mākslīgā intelekta ģenerētu realitātei neatbilstošu saturu, piemēram, neeksistējoša tornādo virpuli Sicīlijā un baisus skatus no Maltas lidostas, kas neatbilst realitātei.
Ir secināms, ka vētra "Harijs" ieies vēsturē kā viena no pirmajām Vidusjūras reģiona stihijām, kura tiek "monetizēta" interneta klikšķu un ar to saistītās peļņas nolūkā.
Protams, īstu fotogrāfu darbs ir nozīmīgs. To pierāda arī Maltas arhīvos atrodamie vēsturiskie fotoattēli, kas ļauj salīdzināt senāko vētru postījumu kadrus ar mūsdienu skatiem.
Vētra "Harijs" beidzās tikpat strauji, cik uznāca. Izskalotie atkritumi, no kuģiem nokritušie konteineri un nolauztie stabi tiek savākti. Daudzviet ir nepieciešami ēku infrastruktūras atjaunošanas darbi, taču Malta un Sicīlija ir atkal gatavas uzņemt tūristu tūkstošus.