Kopš 2025. gada decembra Amerikas Savienoto Valstu (ASV) stratēģiskais mērķis ir pārspēt Ķīnu inovāciju jomā.
Atbilstoši Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (nosaukums angļu valodā – World Intellectual Property Organization) apkopotajai informācijai ASV atpaliek no Ķīnas pēc reģistrēto nacionālo patentu skaita.
Līdere ir Dienvidkoreja
Vislielākais rezidentiem piederošo patentu skaits – gandrīz 3,78 tūkstoši patentu uz vienu miljonu iedzīvotāju – ir Dienvidkorejai, tad seko Japāna (1913 patentu uz vienu miljonu iedzīvotāju), Lihtenšteina (1393 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju), Šveice (1235 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju), Ķīna (1187 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju) un ASV (795 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju). Tātad Ķīna, rēķinot uz vienu miljonu iedzīvotāju, reģistrē ievērojami vairāk vietējiem rezidentiem piederošo patentu nekā ASV.
Labi sasniegumi pēc rezidentiem piederošo patentu skaita pret iedzīvotāju skaitu 2024. gadā bija arī Vācijai (780 patentu uz vienu miljonu iedzīvotāju), Somijai (740 patentu uz vienu miljonu iedzīvotāju), Zviedrijai (642 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju), Dānijai (591 patents uz vienu miljonu iedzīvotāju), Nīderlandei (491 patents uz vienu miljonu iedzīvotāju), Austrijai (417 patentu uz vienu miljonu iedzīvotāju) un Francijai (347 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju).
Vidēji pasaulē 2024. gadā tika reģistrēti 332 vietējo rezidentu patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju. Jāatgādina, ka šajos aprēķinos neietilpst jaunie ārvalstu rezidentiem piederošie patenti.
Pēc jaunu rezidentiem piederošu patentu skaita 2024. gadā uz vienu miljonu iedzīvotāju Igaunija ir apsteigusi Honkongu (65,8 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju) un ar 73,6 patentiem uz miljonu iedzīvotāju ierindojās 34. vietā pasaulē. Latvija ierindojās 39. vietā pasaulē (64,4 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju), bet Lietuva atradās 43. vietā (45,5 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju).
No tām valstīm, par kurām ir pieejami dati, viszemākajās vietās pasaulē atradās Āfrikas valstis – Burkinafaso (0,2 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju), Čada (0,2 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju), Gana (0,2 patenti uz vienu miljonu iedzīvotāju), Burundi (0,1 patents uz vienu miljonu iedzīvotāju), Gvineja (0,1 patents uz vienu miljonu iedzīvotāju), Madagaskara (0,1 patents uz vienu miljonu iedzīvotāju) un Mali (0,1 patents uz vienu miljonu iedzīvotāju). Niecīgs patentu daudzums fiksēts arī Āzijas valstīs Kambodžā (0,1 patents uz vienu miljonu iedzīvotāju) un Laosā (0,1 patents uz vienu miljonu iedzīvotāju), kā arī vēl Okeānijas valstī PapuaJaungvinejā (0,1 patents uz vienu miljonu iedzīvotāju).
Arī Eiropas valstis
Jauno rezidentiem piederošo patentu skaits pret iekšzemes kopproduktu (IKP) parāda valsts spēju transformēt valstī radīto bagātību tehnoloģiskajā progresā un inovācijās. Rēķinot jaunu rezidentiem piederošu patentu skaitu pēc diezgan sarežģītas metodikas – pret vienu miljardu ASV dolāru no IKP pēc pirktspējas paritātes (PPP), pasaule līdere 2024. gadā atkal bija Dienvidkoreja (3783 patenti uz vienu miljardu ASV dolāru IKP). Otrajā vietā ierindojās Japāna (1913 patentu uz vienu miljardu ASV dolāru IKP), bet trešajā vietā – Šveice (1235 patenti uz vienu miljardu ASV dolāru IKP). Tālāk sekoja Ķīna (1187 patenti uz vienu miljardu ASV dolāru IKP), ASV (795 patenti uz vienu miljardu ASV dolāru IKP) un Vācija (780 patentu uz vienu miljardu ASV dolāru IKP).
Pasaules vadošajā desmitniekā vēl iekļuva Somija (740 patentu uz vienu miljardu ASV dolāru IKP), Zviedrija (642 patenti uz vienu miljardu ASV dolāru IKP), Dānija (591 patents uz vienu miljardu ASV dolāru IKP) un Nīderlande (491 patents uz vienu miljardu ASV dolāru IKP). Vidēji pasaulē 2024. gadā tika reģistrēti 332 jauni rezidentiem piederoši patenti uz vienu miljardu ASV dolāru IKP.
Visām trim Baltijas valstīm 2024. gadā bija samērā līdzīgi rezultāti – Igaunijā 73,6 patenti, Latvijā 64,4 patenti, bet Lietuvā 45,4 patenti uz vienu miljardu ASV dolāru IKP.
Niecīgas iespējas transformēt valsts bagātību inovācijās un jaunos patentos ir pasaules nabadzīgākajām valstīm – Jemenai, Burkinafaso, Čadai, Ganai, Burundi, Kambodžai, Gvinejai, Laosai, Madagaskarai, Mali, Papua-Jaungvinejai un citām.
Rēķinot pret IKP tirgus cenās, aina ir nedaudz citādāka. ASV IKP pēc PPP un IKP tirgus cenās sakrīt – attiecība ir aptuveni 1,0. Savukārt Ķīnas IKP ASV dolāros, rēķinot pēc PPP, ir 1,94 reizes lielāks par IKP tirgus cenās. Šveicei IKP, rēķinot pēc PPP un IKP tirgus cenās, attiecība ir 0,946, Japānai – 1,5, Dienvidkorejai – 1,61, Vācijai – 1,3, Somijai – 1,2, Zviedrijai – 1,26, bet Dānijai – 1,14.
Rēķinot jauno rezidentiem piederošo patentu skaitu pret vienu miljardu ASV dolāru un pret IKP tirgus cenās, Ķīna ir trešajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Dienvidkorejas un Japānas. Rēķinot IKP tirgus cenās, Ķīna 2024. gadā spēja uz vienu miljardu IKP radīt gandrīz 2,5 reizes vairāk rezidentiem piederošo patentu nekā ASV.
Jāveic maksājumi
Līdz ar jauno reģistrēto rezidentiem piederošo patentu skaitu nozīmīgs rādītājs ir kopējais spēkā esošo patentu skaits.
Patenta dokumentācijas sagatavošana prasa izmaksas. Iesniedzot patenta pieteikumu, ir arī jāveic maksājumi un jāmaksā nodevas. Latvijā pieteikuma iesniegšanas nodeva ir vismaz 120 eiro plus 90 eiro, ja patentu apstiprina. Ja patents tiek atzīts un reģistrēts, regulāri ir jāveic maksājumi, lai patentu uzturētu. Latvijā maksas lielumu nosaka Ministru kabineta noteikumi. Piemēram, Latvijā reģistrētajiem patentiem, lai uzturētu patentu spēkā no 10. līdz 15. patenta darbības gadam, ir jāmaksā 320 eiro par katru gadu, par patenta uzturēšanu spēkā no 16. līdz 20. gadam – 420 eiro par katru gadu. Par papildu aizsardzības sertifikātu uzturēšanu ik gadu jāmaksā vēl 550 eiro utt.
Ar patentu tiesībām nav tā, ka vienreiz tiek samaksāts un patents ir spēkā 20 gadus. Ja attiecīgā tehnoloģija vai izgudrojums vairs nav nepieciešams vai ja pēc tā nav pieprasījuma, tad nav jēgas veikt regulārus maksājumus, lai uzturētu patentu spēkā. Līdz ar to maksimālais patentu darbības laiks tiek uzturēts tikai nedaudziem patentiem. Lielākajai daļai patentu tad, kad ir notikusi iepriekš patentēto tehnoloģiju nomaiņa ar jaunākiem patentiem, vecos patentus vairs neuztur un tie zaudē spēku.
Ņemot vērā patentu darbības ilgumu pēc kopējā spēkā esošo patentu skaita, tehnoloģiskā plaisa starp Ķīnu un ASV neizskatās tik iespaidīga, kā vērtējot jaunos patentus. 2024. gadā Ķīnā bija spēkā 5,3 miljoni patentu, no kuriem 89,8% piederēja Ķīnas iedzīvotājiem vai uzņēmumiem. Otrajā vietā ar 3,5 miljoniem patentu bija ASV, bet trešajā vietā ar 3,15 miljoniem patentu bija Japāna. Tomēr tikai aptuveni puse no spēkā esošajiem patentiem pieder vietējiem rezidentiem – Japānā (52,4%) un ASV (48,1%). Tātad aptuveni puse no patentu intelektuālā īpašuma pieder ārzemniekiem.
2024. gadā Dienvidkorejā bija spēkā 1,6 miljoni patentu, no kuriem 63,7% piederēja šīs valsts rezidentiem. Savukārt Eiropā lielākā daļa no spēkā esošiem patentiem pieder amerikāņu, citu Eiropas valstu vai Āzijas uzņēmumiem. 2024. gadā Vācijā bija spēkā 1,26 miljoni patentu, no kuriem tikai 19,3% piederēja Vācijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šveicē no 362 tūkstošiem spēkā esošo patentu tikai 8,5% piederēja Šveices rezidentiem, bet Zviedrijā no 210 tūkstošiem spēkā esošo patentu tikai 7,6% piederēja Zviedrijas rezidentiem. Kanādas dati rāda, ka nesen spēkā bija 181 tūkstotis patentu, no kuriem kanādiešiem piederēja tikai 14%.
Savukārt lielie Āzijas valstu un Rietumvalstu uzņēmumi savus izgudrojumus vispār nepatentē daudzās nabadzīgajās valstīs (Beninā, Togo, Burkinafaso u. c.), tāpēc tur spēkā ir tikai vietējiem uzņēmumiem piederoši patenti.
Pēc kopējā spēkā esošo patentu skaita 2024. gadā Lietuva (1,9 tūkstoši patentu, 22,7% no tiem piederēja vietējiem rezidentiem) ierindojās 54. vietā pasaulē, Igaunija (1,7 tūkstoši patentu, 7,6% no tiem piederēja vietējiem rezidentiem) bija 56. vietā pasaulē, bet Latvija (1,1 tūkstotis patentu, 37,6% no tiem piederēja vietējiem rezidentiem) bija 60. vietā pasaulē.
Starptautiskie patenti
Visa iepriekšējā statistika bija par nacionāla līmeņa patentiem. Vēsturiskais patentēšanas ceļš bija vispirms iegūt nacionāla līmeņa patentu, tad šo patentu pieteikt un reģistrēt tajās valstīs, kurās bija mērķis attiecīgo tehnoloģiju vai izgudrojumu pārdot. Lai šo sistēmu vienkāršotu, 1970. gadā tika noslēgts starptautisks Patentu kooperācijas līgums (nosaukums angļu valodā – Patent Cooperation Treaty), kas mūsdienās ļauj tikai ar vienu starptautisku pieteikumu uzsākt patentēšanu vienlaikus 158 valstīs. Starptautiskās patentēšanas procedūras uzsākšana var tikt veikta arī nacionālā līmenī jau patentētam izgudrojumam, ja atklājas, ka tam ir liela komerciāla vērtība starptautiskā līmenī.
Patentu, kuriem tiek uzsākta starptautiskā patentēšana (saīsinājumā – PTC), skaits ir ievērojami mazāks par kopējo reģistrēto jauno patentu skaitu.
2025. gadā Ķīnas uzņēmumi uzsāka PTC reģistrēšanas procedūru 70 tūkstošiem patentu. Otrajā vietā pasaulē ar 54,2 tūkstošiem PTC patentu pieteikumu bija ASV, bet trešajā vietā ar 48,4 tūkstošiem PTC patentu pieteikumu bija Japāna. Dienvidkoreja iesniedza 23,8 tūkstošus PTC patentu pieteikumu, Vācija – 16,7 tūkstošus, bet Francija – 8,1 tūkstoti. Kopumā starptautisko patentu procedūru 2025. gadā uzsāka uzņēmumi no 107 valstīm.
2025. gadā Igaunija ar 51 PTC patentu pieteikumu bija 51. vietā pasaulē, Latvija (28 patenti) atradās 62. vietā, bet Lietuva (22 patenti) ierindojās 66. vietā pasaulē.
Tehnoloģiju attīstības atšķirības izpaužas arī konkrētu nozaru ietvaros. Salīdzinot ASV un Ķīnas reģistrēto vietējo patentu skaitu 2024. gadā, ASV pēc patentu skaita ir līdzvērtīgs līmenis Ķīnai tikai medicīnas tehnoloģiju un farmācijas nozarēs, kur ASV reģistrēto patentu skaits bija attiecīgi 84,4 un 85,4% līmenī pret Ķīnā reģistrēto patentu skaitu.
2024. gadā 40–50% līmenī pret Ķīnā reģistrēto patentu skaitu ASV tika reģistrēti patenti audiovizuālo tehnoloģiju, optikas, pusvadītāju, telekomunikāciju, mēbeļu ražošanas, spēļu, komunikāciju procesu, biotehnoloģiju un digitālās komunikācijas nozarēs.
Savukārt vairāk nekā pieckārtīgi pēc reģistrēto patentu skaita 2024. gadā ASV atpalika mehānisko iekārtu, vides tehnoloģiju, materiālu metalurģijas, ķīmiskās inženierijas, termisko procesu, termisko aparātu, mērīšanas tehnoloģiju, apstrādes tehnoloģiju, civilās būvniecības, elektroiekārtu aparātu, enerģētikas, tekstila un papīra ražošanas nozarēs.
Saglabājoties esošajām tendencēm, tehnoloģiju nomaiņas temps ASV un Ķīnā atšķirsies arvien vairāk. Turklāt laika gaitā galvenie maksātāji par jaunu tehnoloģiju izmantošanu būs ražojošie uzņēmumi ārpus Āzijas, bet lielāko daļu no intelektuālā īpašuma tiesību maksājumu plūsmas saņems Ķīna, Japāna, Dienvidkoreja un citas Āzijas valstis.
ASV politikas maiņa
No Rietumu pasaules politiskajiem līderiem bažas par Rietumiem draudošo tehnoloģisko atpalicību, salīdzinot ar Āzijas valstīm, jau savas pirmās prezidentūras laikā sāka izteikt ASV prezidents Donalds Tramps, kurš uzsvēra, ka ASV globālā konkurence ar Ķīnu jāvērtē kā valstiska mēroga drošības jautājums. D. Tramps 2019. gada 11. februāra rīkojumā par Amerikas līderības saglabāšanu mākslīgā intelekta jomā noteica, ka mākslīgā intelekta attīstība ASV ir valstiska mēroga prioritāte, lai nodrošinātu ASV dominējošo stāvokli nozarē, kurā Ķīna ir galvenā konkurente.
Daudzi aktīvi pasākumi ASV tehnoloģiju un inovāciju atbalstam tiek īstenoti arī D. Trampa otrās prezidentūras laikā kopš 2025. gada janvāra.
Ar vairākiem D. Trampa rīkojumiem tika iezīmēts politikas atbalsta rāmis, nosakot ASV tehnoloģiju un inovāciju atbalstu par prioritāru, kā arī gan tieši, gan netieši nosaucot Ķīnu par galveno ASV konkurenti tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā. Šī nostāja tika iekļauta arī ASV prezidenta D. Trampa vadībā izstrādātajā ASV Nacionālās drošības stratēģijā, kurā ir noteikts, ka ASV nacionālas drošības interesēs ir nodrošināt to, lai ASV tehnoloģiskie risinājumi un standarti mākslīgā intelekta, biotehnoloģiju un kvantu skaitļošanas jomā būtu noteicošie pasaulē.