Tradicionāli elektrības biržas cena Igaunijā ir nedaudz zemāka nekā Latvijā. Tā pērn Igaunijā vidējā cena bija 80,39 eiro par megavatstundu (MWh), bet Latvijā – 85,73 eiro/MWh, aizpērn – vienāda, bet lielākā atšķirība 2022. gadā, kad elektrība bija īpaši dārga, liecina Nord Pool biržas dati. Viens no iemesliem ir tīklu pārvades kapacitāte starp abām Baltijas valstīm un lētāka elektroenerģija, ko ražo Somijā. «Pārvades jaudas ierobežojumi patiesi var ietekmēt cenu atšķirības starp valstīm. Jebkurš ierobežojums palielina risku, ka elektroenerģijas cena Latvijā būs augstāka. Tā kā Baltijas valstis importē elektroenerģiju no Somijas, sastrēgumi pārvades sistēmā starp Latviju un Igauniju rada cenu atšķirības, un deficīta gadījumā Latvijā izveidojas dārgāka cena, jo pieprasījuma segšanai tiek iedarbināti dārgāki enerģijas ražošanas resursi,» norāda Ignitis Latvija biznesa segmenta vadītājs Jānis Zelčs.
Viņš atzīmē, ka vēsturiski pēdējos gados elektroenerģija Igaunijā ir bijusi lētāka nekā Latvijā jaudīgo starpsavienojumu ar Somiju dēļ. Sagaidāms, ka iepriekšējo gadu tendence saglabāsies arī 2026. gadā. Tomēr šogad pagaidām līdz šā gada 5. februārim vidējā cena Latvijā ir nedaudz zemāka nekā Igaunijā (Igaunijā – 167,56 eiro/ MWh; Latvijā – 166,76 eiro/ MWh), jo, piemēram, janvāra izskaņā augstāka elektrības cena Somijā vairāk ietekmēja cenu Igaunijā un starpsavienojumu kapacitātes dēļ līdz Latvijai nenonāca pilnā apmērā.
Cerēja vairāk
Pagājušā gada izskaņā Igaunijas elektroenerģijas ražotāji pauda savu neapmierinātību ar šogad paredzēto maksimālo pārvades kapacitāti ar Latviju. Enefit enerģijas tirdzniecības vadītājs Tīts Hebejegi Igaunijas sabiedriskajam medijam norādīja, ka tirgus dalībnieki bija pieņēmuši, ka, tiklīdz būs pabeigti ar sinhronizāciju saistītie tīklu rekonstrukcijas darbi, pieejamā pārvades jauda no Igaunijas uz Latviju pieaugtu pilnā apjomā – līdz 1400 megavatiem (MW). Tāpēc viņam ziņa par jaudu ierobežošanu 2026. gadā bijusi negaidīta. Jāatzīmē, ka Igaunija pusi savas 2025. gada elektrības saņēma no Somijas.
Ierobežotā pārvades jauda nozīmē, ka situācijās, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā ir augstākas nekā Igaunijā, Igaunijas ražotāji nevarēs saražot vairāk elektrības un to eksportēt. Tas pats attiecas uz Latviju un Lietuvu, kas nevarēs saņemt lētāku elektrību no ziemeļiem, teic T. Hebejegi.
Viņš norāda, ka uzstādītā pārvades jauda no Igaunijas uz Latviju ir ap 1400 MW, faktiskā izmantojamā jauda – gan pērn, gan šim gadam – ir robežās no 800 līdz 900 MW. Bet 200–300 MW no tās parasti ir rezervēti balansēšanas un rezervju tirgiem. Līdz ar to maksimālais elektroenerģijas daudzums, ko reāli no Igaunijas uz Latviju var pārvadīt, parasti ir tikai 600–700 MW.
Tomēr J. Zelčs norāda, ka pārvades jaudas ierobežojumi bija spēkā arī pagājušajā gadā, un, domājams, ka šogad šie ierobežojumi būs pat nedaudz mazāki, salīdzinot ar 2025. gadu.
Augstsprieguma tīklā Dienai teic, ka tirdzniecībai atvēlētās caurlaides spējas pēc sinhronizācijas nosaka līniju dinamiskie rādītāji, jo vairs netiek izmantots paralēlais tīkls ar Krieviju. Kopumā caurlaides spējas palielinās. Maksimālā pārvades kapacitāte no Igaunijas uz Latviju pērn līdz sinhronizācijai februārī bija 1447 MW, pēc tās – 850 MW, bet šogad – 922 MW. Pērn līdz sinhronizācijai no Latvijas uz Igauniju – 1259 MW, pēc tās – 1149 MW, šogad – 1272 MW. Vidējā kapacitāte Igaunijas–Latvijas virzienā pērn bija 821 MW, un otrā – 941 MW.
Kapacitāte aug
Augstsprieguma tīkla valdes loceklis Gatis Junghāns uzsver, ka starp Baltijas valstīm tirdzniecībai pieejamā kapacitāte tiek palielināta. Elektrotīkla rekonstrukciju, uzturēšanas un remonta darbu dēļ starpvalstu tirdzniecībai pieejamā kapacitāte gadu no gada var nedaudz mainīties. Tomēr kopumā kapacitāte tiek palielināta. Piemēram, 2021.– 2025. gadā starpsavienojumu kapacitāte virzienā no Igaunijas uz Latviju bija par 21% lielāka nekā 2016.–2020. gadā. Savukārt 2021.–2025. gadā starpsavienojumu kapacitāte virzienā no Latvijas uz Igauniju bija par 33% lielāka nekā 2016.–2020. gadā.
«Turpmākajos gados tiks turpināta elektrotīkla pastiprināšana un starpvalstu tirdzniecībai pieejamās kapacitātes palielināšana. Latvijas patērētājiem šogad nav sagaidāms cenu pieaugums vai samazināta apgādes drošība saistībā ar plānoto starpvalstu pārvades jaudu pieejamību,» teic G. Junghāns.
Līdz ar to J. Zelčs uzsver vietējās enerģijas ražošanas nozīmi. 2025. gadā Latvijas elektroenerģijas patēriņš ar vietējo ģenerāciju tika nosegts 80,5% apmērā. Jaudīgu starpsavienojumu ar lētākām cenu zonām trūkums, kā arī nepietiekams vietēji saražotās enerģijas apjoms veicina augstākas cenas nekā citos reģionos. Šī situācija tikai pastiprina vajadzību ražot vairāk pašiem, un Latvijā tas ir iespējams – mūsu atjaunīgās enerģijas potenciāls joprojām ir būtiski lielāks, nekā tiek izmantots.