Traģiskie notikumi mājokļos Rīgā, Bauskas ielā, kur notika gāzes sprādziens, un Ķekavas novadā, Krustkalnos, kur izcēlās ugunsgrēks, ir aktualizējuši tēmu par to, ka nekustamo īpašumu ir noderīgi apdrošināt.
Pētījums Eirobarometrs rāda, ka Eiropā vidēji 62% iedzīvotāju ir mājokļa apdrošināšana, bet Latvijā apdrošināti ir aptuveni 50% apdzīvoto mājokļu, janvārī paziņoja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.
LAA skaidro, ka apdrošināšana pasargā nekustamā īpašuma īpašnieku no zaudējumiem, kas var rasties dažādu faktoru, piemēram, ugunsgrēka, ūdens noplūdes, dabas stihijas vai vandalisma, rezultātā.
"Īpašuma apdrošināšanā atlīdzību izmaksā pēc kompensācijas principa, t. i., izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt radušos zaudējumus. Apdrošinātājs kompensēs izdevumus, lai atjaunotu vai uzceltu no jauna bojāto vai bojāgājušo īpašumu, veiktu remontu vai bojāto mantu aizstātu ar līdzvērtīgu," norāda LAA.
Apdrošinātāja klientam savukārt ir pienākums "sniegt apdrošinātājam precīzu, patiesu informāciju, kurai ir nozīme apdrošinātā riska izvērtēšanai un kura ir svarīga, slēdzot apdrošināšanas līgumu. Klientam ir arī pienākums iesniegt precīzus datus par apdrošināšanas objekta vērtību," uzsver LAA.
Tāpat arī klientam ir pienākums minimizēt zaudējumu rašanās riskus, bet tas, protams, nav iespējams, ja zaudējumus rada cita persona, dabas stihija vai arī tādi apstākļi, kurus konkrētā mājokļa īpašnieks nekādi nevarēja ietekmēt.
2025. gadā intervijā aģentūrai LETA J. Abāšins, analizējot to, kādēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji neapdrošina savus mājokļus, ieskicēja vairākus iemeslus. Viens no tiem – izpratnes trūkums. Tā var būt kļūdainā pārliecība, ka problēmu gadījumā kāds cits atrisinās mājoklim radušās problēmas. Cilvēki, kuri dzīvo lielās daudzdzīvokļu mājās, var pilnībā neizprast atbildību par savu dzīvokli kā par savu īpašumu. Savukārt privātmāju īpašnieku vidū mēdz būt tādi cilvēki, kuri pārspīlēti optimistiski domā, ka viņu mājai nav nekādu risku – kaimiņi tālu, vide droša un tamlīdzīgi.
Iemesls tam, kādēļ Latvijā daudzi mājokļi nav apdrošināti, ir arī vienas sabiedrības daļas pieticīgā finansiālā situācija. Vienlaikus J. Abāšins atzina arī to, ka joprojām pastāv neuzticēšanās apdrošināšanas nozarei, un norādīja, ka apdrošināšanas piedāvājumam vēl ir nepieciešama pilnveidošanās.
Dienas pieredze liecina, ka mājokļa apdrošināšana, izmantojot bankas piedāvājumu, ir ļoti vienkārši noformējama internetbankā. Turklāt, ja ir nepieciešama tipveida polise parastam mājoklim, tad nav pamata apgalvot, ka apdrošināšanas izmaksas būtu ļoti augstas. Cits jautājums – vai vienmēr reālie zaudējumu iemesli ir tieši tie, kas paredzēti apdrošināšanā. Vairāku privātpersonu stāstītais par situāciju, kad mājokļi bija cietuši dabas apstākļu (lietus, sniega) ietekmē, norāda uz to, ka iespējamas dažādas, niansēs sarežģītas situācijas un ilga skaidrošanās ar apdrošinātājiem.
Riski ir arī privātmājās
Apdrošināšanas akciju sabiedrība BTA Baltic Insurance Company (saīsināti – BTA) janvārī vēstīja, ka, pēc tās datiem, Latvijā ir apdrošināti aptuveni 45% nekustamo īpašumu.
"Mājoklis ir viens no vērtīgākajiem daudzu cilvēku īpašumiem. Līdz ar to izmaksas par tam nodarītajiem zaudējumiem ir milzīgas. Ja kaimiņš netīšām nodara finansiālus zaudējumus īpašumam, nauda var tikt atgūta regresa ceļā. Ja apdrošināšanas nav, zaudējumi jāsedz no savas kabatas. Mēs ikviens esam kādam kaimiņš un varam pasargāt sevi no ievērojama finansiālā sloga, apdrošinot ne tikai īpašumu, bet arī savu civiltiesisko atbildību par kaimiņiem nodarītajiem zaudējumiem," aicina ņemt vērā BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.
Pretēji izplatītajam viedoklim, ka no kaimiņu nevērības vai ļaunprātības var ciest tikai mājokļi daudzdzīvokļu ēkās, BTA apkopotā informācija rāda, ka problēmas gadās arī privātmāju segmentā. Tā, piemēram, Ikšķilē kaimiņa ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega garāža, kūts un saimniecības ēka, kā arī cieta tajās esošā tehnika – kompresors un zāles pļāvējs. Šajā gadījumā BTA izmaksātā atlīdzība sasniedza 32 734 eiro.
Visbiežāk zaudējumi, kas rodas kaimiņu rīcības rezultātā, gan nav tīša ļaunprātība. Nelaimes notiek apstākļu sakritības, aizmāršības vai neuzmanības rezultātā. Piemēram, Salaspilī kāda persona aizmiga, atstājot kūpošu cigareti, un izcēlās ugunsgrēks, kurā cieta savienotās rindu mājas. Par klienta mājai nodarītajiem zaudējumiem BTA izmaksāja atlīdzību 162 000 eiro apmērā.
"Mūsu pieredzē ir bijis arī tāds gadījums, kad Bauskā vētras laikā kādam nekustamajam īpašumam ne tikai daļēji tika norauts jumts, kas izraisīja īpašuma applūšanu, bet papildus tam nenostiprināts, lidojošs batuts no kaimiņa pagalma sabojāja sētu un iestrēga mājas jumta notekās, tās sadragājot. Atlīdzības apmērs šajā gadījumā pārsniedza 10 000 eiro," skaidro I. Danče.
Daudzdzīvokļu mājās bieži problēmas rada ūdens noplūde, kas reizēm mēdz sabojāt vienu vai pat vairākus dzīvokļus.
"Remontdarbu laikā kādā dzīvoklī tika bojāts cauruļvads, kā rezultātā tika appludināts zemāk esošais dzīvoklis, bojājot sienas, griestus, grīdas segumus un iebūvēto aprīkojumu. Šajā gadījumā apdrošināšanas atlīdzība pārsniedza 12 000 eiro. Apdrošināšanas atlīdzība 14 000 eiro apmērā tika izmaksāta saistībā ar gadījumu, kad kaimiņiem pārplīsa veļasmašīnas ūdens pievades caurule, applūdinot trīs telpas apakšējā stāvā esošajā dzīvoklī," tipiskos gadījumus atklāj apdrošināšanas sabiedrība BTA.
"Daudzdzīvokļu namos mājokļi atrodas tuvu cits citam, un arī inženierkomunikācijas tajos ir saistītas. Līdz ar to iespēja nodarīt bojājumus kaimiņu dzīvoklim vai pat vairākiem dzīvokļiem uzreiz ir augsta – plīst caurules, bez uzraudzības tiek atstāta sadzīves tehnika, turklāt problēmas mēdz radīt arī pavirši veikti remontdarbi," mudina ņemt vērā I. Danče.
Apdrošināšanas sabiedrība ERGO savulaik publiskoja informāciju par šādu gadījumu: "Kādā dzīvoklī gar griestu lampām pēkšņi sāka tecēt ūdens. Dzīvokļa īpašnieks konstatēja, ka mēbeles, kā arī uz galda novietotais dators jau kļuvis slapjš, turklāt gaisma istabā savādi mirgo. Ēkas apsekošanas laikā nebija iespējams noteikt, no kurienes ūdens radies, taču vēlāk tika secināts, ka applūšana, visticamāk, bija saistīta ar mājas kopējām inženierkomunikācijām." Šis gadījums norāda uz to, ka problēmas var radīt arī mājas kopējā infrastruktūra, piemēram, novecojušas vai nekvalitatīvi savienotas caurules.
Zaudējumus rada īrnieki
Nekustamā īpašuma izīrēšana var būt veiksmīgs ienākumu gūšanas veids, taču reizēm īrnieki mēdz radīt zaudējumus.
Apdrošināšanas kompānija BTA, pamatojoties uz pēdējo triju gadu datiem par īrnieku nodarītajiem bojājumiem nekustamajiem īpašumiem, ir secinājusi, ka problēmas visbiežāk ir saistītas ar ūdens noplūdēm, dažādiem apdares bojājumiem un iedzīves bojāšanu. Pēdējo triju gadu laikā kopumā pieteikti 112 atlīdzību gadījumi un BTA izmaksāto atlīdzību summa izīrēto īpašumu saimniekiem par īrnieku radītiem zaudējumiem sasniegusi 47 000 eiro.
"Ļoti bieži izīrētāji domā, ka drošības nauda, ko īrnieks iemaksā viena vai divu mēnešu īres maksas apmērā, sākot mājokļa īri, būs pietiekams finansiāls nodrošinājums tad, ja mājoklim tiks nodarīti kādi zaudējumi. Tomēr realitātē šī summa ne vienmēr spēj segt īrnieka nodarīto zaudējumu apmēru. Vēl skaudrākas ir tās situācijas, kurās īres līgumā vispār nav nostiprināti zaudējumu atlīdzināšanas nosacījumi. Ja mājoklis tiek izīrēts, ir būtiski ņemt vērā, ka īrnieku radītie bojājumi, piemēram, mēbelēm, apdarei vai sadzīves tehnikai, var būt pat vairāku tūkstošu eiro apmērā," skaidro I. Danče.
BTA pēdējo triju gadu praksē izmaksu ziņā apjomīgākais gadījums saistīts ar ilgstošu īrnieka nolaidību un apzināti radītiem bojājumiem, nopietni sabojājot sienas, grīdas, mēbeles, sadzīves tehniku, elektroinstalāciju, vannasistabas aprīkojumu un mēbeles. Tā rezultātā īpašniekam tika atlīdzināti zaudējumi 2529 eiro apmērā.
Bijis arī tāds gadījums, kad īrnieks pamanījies sabojāt īpašumu, tur uzturoties kopā ar draugiem un radot vairāk nekā 2500 eiro lielus zaudējumus. Vēl citā mājā ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā, ko izraisīja īrnieces dēls, nodega veranda, un īpašniekam tika izmaksāta 2461 eiro liela atlīdzība.
Latvijā nereti savu māju vai dzīvokli izīrē cilvēki, kuri paši ikdienā dzīvo citā valstī, līdz ar to viņi nevar nepārtraukti sekot tam, cik rūpīgi īrnieki ievēro drošības nosacījumus viņu īpašumā. Apdrošinātāji ir fiksējuši tādu gadījumu, kad, apskatot māju pēc īrnieku aizbraukšanas, īpašnieks konstatējis plašus postījumus – bijusi bojāta grīda, sienas, griesti, logi, durvis, kā arī virtuves un vannasistabas aprīkojums. Šajā gadījumā izmaksātā atlīdzība sasniedza 2320 eiro. Ir bijis arī tāds gadījums, kad pēc īrnieku aizbraukšanas dzīvoklī saimnieks konstatējis, ka urbjot sabojātas sienas, vietām sadedzis matracis, bojāts virtuves aprīkojums un žalūzijas, par ko apdrošinātājs īpašniekam izmaksāja 1743 eiro lielu apdrošināšanas atlīdzību.
"Izīrējot nekustamo īpašumu, ir būtiski skaidri saprast, kādi riski visbiežāk šo īpašumu apdraud, kurā brīdī iestājas īrnieka atbildība un kādi preventīvi soļi ļauj īpašniekam sevi pasargāt no finansiāliem zaudējumiem. Apvienojot piemērotu īpašuma apdrošināšanas segumu, kur iekļauti īrnieku nodarītie zaudējumi, ar skaidri noformulētām līgumsaistībām un atbildības sadalījumu starp īrnieku un izīrētāju, mājokļa īpašnieks var pasargāt sevi no neplānotiem izdevumiem. Turklāt tas ir īpaši svarīgi tad, ja zaudējumu fiksēšanas situācijās starp izīrētāju un īrnieku izceļas strīdi," mudina ņemt vērā I. Danče un turpina: "Ja īrnieks, piemēram, neatbilstoši veic remontdarbus vai ar savu rīcību izraisa ugunsgrēku vai ūdens noplūdi, atbildība var iestāties gan par kaitējumu īrētajam īpašumam, gan trešajām personām – tātad kaimiņu īpašumam. Tāpēc cilvēkiem, kuri iesaistīti mājokļa izīrēšanas situācijā, liela nozīme ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, jo zaudējumu atlīdzināšana var tikt pieprasīta no vainīgās personas regresa kārtībā."
Jāpiebilst, ka laiku pa laikam sociālajos tīklos tiek vēstīts par gadījumiem, kad konflikts par īpašumā fiksētajiem bojājumiem un zaudējumu atlīdzināšanu izcēlies īstermiņa īres segmentā, kad cilvēki dzīvokli vai māju īrējuši vien uz dažām dienām. Tādēļ gan izīrētājiem, gan īrniekiem ieteicams precīzi fiksēt situāciju mājoklī, lai nebūtu tādu strīdu, kad, piemēram, izīrētājs pārmet īrniekam par salauztu krēslu, bet īrnieks apgalvo, ka krēsls jau bija salūzis viņa ierašanās brīdī.
Dabas stihiju ietekme
Apkopojot apdrošināšanas datus par 2025. gadu, Swedbank ir secinājusi, ka, tāpat kā citus gadus, arī pērn mājokļu apdrošināšanā visbiežāk cilvēkiem nācās saskarties ar ūdens noplūdēm (plīsušām caurulēm, bojātiem savienojumiem un tamlīdzīgi), kas veidoja 37% no visiem pieteiktajiem mājokļu apdrošināšanas gadījumiem.
"Vidējā atlīdzība šādos gadījumos bija 1195 eiro. Savukārt smagākajā gadījumā, kad, plīstot caurulei, tika sabojāta dzīvokļa grīda, sienu apdare un griesti, zaudējumi pārsniedza 20 000 eiro," informē Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
Salīdzinoši bieži tika pieteikti arī mājsaimniecības iekārtu bojājumi, kas veidoja 12% no gadījumiem. Lielākajā daļā gadījumu zaudējumi nebija lieli, bet bijusi arī tāda situācija, kad viena bojāta mūzikas iekārta kādam klientam bijusi gandrīz 6000 eiro vērtībā.
"Vislielākos zaudējumus mājokļiem nodara ugunsgrēki. Vidējā atlīdzība šādos gadījumos pērn bija 3426 eiro, taču atsevišķās situācijās zaudējumi bija daudz lielāki. 2025. gadā smagākais gadījums tika fiksēts kādā privātmājā, kur ugunsgrēks radīja postījumus gandrīz 250 000 eiro apmērā, un apdrošinātājs sedza arī izdevumus par pagaidu dzīvesvietas īri. Citā situācijā aizdegās ledusskapis, iznīcinot virtuvi un iedzīvi un radot gandrīz 30 000 eiro lielus zaudējumus," skaidro J. Krops un turpina: "Apdrošināšanas pieredze apliecina, cik būtiski ir iekļaut polisē arī palīgēkas, – bija gadījums, kad ugunsgrēkā cieta palīgēka ar iedzīvi vairāk nekā 11 000 eiro vērtībā."
Gadās arī traģikomiskas situācijas, piemēram, kādai ēkai cauna sagrauzusi jumta segumu, radot zaudējumus vairāk nekā 24 000 eiro apmērā.
Swedbank pieredze rāda, ka laiku pa laikam zaudējumus īpašumiem nodara vētras un citas dabas stihijas. 2025. gadā lielgraudu krusa sabojāja jumta segumu un saules paneļus, nodarot zaudējumus gandrīz 19 000 eiro apmērā, bet spēcīga vēja laikā uz ēkas jumta uzkritis koks radīja zaudējumus gandrīz 18 000 eiro vērtībā.
Jāatgādina, ka vētra un spēcīgas lietusgāzes nodarīja būtiskus postījumus daudzviet Latvijā – lielākoties Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un Zemgalē – arī aizpagājušā, 2024. gada vasarā ap 28. jūliju.
"Cieta gan daudzdzīvokļu nami, gan privātmājas, gan biroju ēkas. Spēcīgajā lietū, arī krītot kokiem un to zariem, tika bojāti automobiļi, tehnika un saules paneļi. Applūda labības un dārzeņu lauki," 2024. gada vasarā situāciju raksturoja apdrošināšanas kompānija Compensa Vienna Insurance Group. Triju nedēļu laikā Compensa Vienna Insurance Group saņēma rekordlielu pieteikumu skaitu – vairāk nekā 1130 pieteikumu – un vēstīja, ka apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā veido aptuveni trīs miljonus eiro.
Savukārt apdrošināšanas kompānija BALTA ir secinājusi, ka "Dobeles novads ir Latvijas "krusas galvaspilsēta", jo no Dobeles novada nākuši vairāk nekā 20% īpašuma bojājumu pieteikumu. Visvairāk zaudējumu radās 2023. gada 7. augusta negaisā, kad dažu stundu laikā radītie zaudējumi pārsniedza vairāku iepriekšējo gadu kopējo summu. Toties 2025. gadā krusā pamatīgi cieta Smiltenes novads – gandrīz 15% no visiem pieteikumiem par zaudējumiem, kurus izraisījusi krusa, tad nāca no Smiltenes puses. No Augšdaugavas novada tika saņemti 14% pieprasījumu. Smagas sekas atstāja arī negaisi Tukuma un Talsu pusē – attiecīgi 13,6% un 7% no visiem pieteikumiem», vēsta BALTA.
Nesen – 2025. gada decembrī – Latvijā bojājumus gan ēkām, gan transportlīdzekļiem radīja vētra. BALTA bija fiksējusi, ka "lielākie zaudējumi saistīti ar vētras norautiem jumtiem un ar krītošu koku radītajiem bojājumiem gan nekustamajiem īpašumiem, gan transportlīdzekļiem".
Ņemot vērā to, ka vētras ir iespējamas arī turpmāk, apdrošinātāji iesaka ikvienam atcerēties galvenos padomus drošībai – vētras laikā palikt telpās, noteikti neapmeklēt parkus, cieši aizvērt ēku logus un durvis, kā arī neatstāt āra mēbeles un citus priekšmetus pagalmā vai uz balkona. Svarīgi ir arī savlaicīgi uzlādēt mobilo tālruni un citas nepieciešamās elektroierīces, lai elektrības pārrāvumu gadījumā nepaliktu bez iespējas sazināties un ārkārtas situācijās varētu izsaukt palīdzību.