Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Trešdiena, 17. aprīlis
Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Zīmē Latvijas nākamo piecu gadu attīstības virzienu ceļa karti

Domnīcas Certus 2017. gada forums Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022 pagājušajā nedēļā pirmo reizi bija veltīts iespējamiem valsts attīstības prioritārajiem virzieniem.

Jau pasākuma ievadā Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka foruma mērķis ir rosināt domāt par valsts nākotni nevis kā par vienu visaptverošu mērķi, bet gan kā par vairāku mērķu kopumu.

"Ekonomikas attīstībā nebūtu pareizi koncentrēties tikai uz kādu vienu virzienu vai nozari. Nosakot prioritātes, nepieciešams ievērot līdzsvaru starp tradīcijām un ambīcijām. Pie tradicionālajiem virzieniem pieder tādas nozares kā bioekonomika jeb lauksaimniecība, tranzīts un rūpniecība. Pie ambiciozajiem – informācijas tehnoloģijas (IT), Rīga kā savienotājpilsēta (gateway city), augstākās izglītības un veselības pakalpojumu eksports," uzskata Dombrovskis. Šogad domnīcas pētnieki kopā ar uzņēmējiem un amatpersonām padziļināti izskatīja četrus no šiem virzieniem: IT, rūpniecība, tranzīts un Rīga kā savienotājpilsēta.

"Situāciju Latvijā var salīdzināt ar glāzi, kas ir līdz pusei piepildīta. Ir cilvēki, kuri saka, ka glāze ir pustukša, bet otra daļa uzskata, ka glāze ir puspilna. Ja mēs paskatāmies ilgtermiņā, nevar neatzīt – pašlaik mēs dzīvojam vislabāk kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Taču ir jāskatās tālāk. Jādefinē, kas ir mūsu nākamie mērķi pēc iestāšanās NATO, Eiropas Savienībā (ES), OECD. Turklāt būtiski ir ne tikai definēt nākamos nacionālos mērķus, bet arī neļaut, lai mūs no šo mērķu sasniegšanas novērš, uzpūšot pseidoproblēmas vai, piemēram, mākslīgi uzturot un uzkurinot etniskos jautājumus," pauda Certus vadītājs.

Ja apskatām atjaunotās Latvijas investīciju apjomu, ko šajos gados izdevies piesaistīt, Latvijā ārvalstu investīciju ieguldīts būtiski vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. "Tajā pašā laikā mēs esam nonākuši pie ekonomikas modeļa, kas ir mazāk produktīvs nekā abās kaimiņvalstīs. Tas liek domāt, ka veids, kā mēs kopumā pieņemam lēmumus, nav tik produktīvs kā pārējās valstīs," akcentēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) un piebilda, ka patlaban ir brīdis, kad jāatrod un jāizvēlas valsts attīstības stratēģijas. "Tāpēc ir svarīga šī diskusija, lai mēs nevis fragmentēti katrs vilktu to deķīti uz savu pusi, bet spētu vienoties par piecām sešām prioritātēm, virzienu, kurā mēs ejam," uzsvēra ministrs. Tajā pašā laikā premjers Māris Kučinskis (ZZS), vērtējot Latvijas pozīcijas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, gan ironizēja: "Tas, kas mums ir viszemākais, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir pašapziņas līmenis. Par pārējām lietām mēs varētu stipri vien strīdēties – vai e-pasaule vai kāda cita joma ir labāka viņiem vai mums."

IT izcilības centrs

Runājot par IT industrijas perspektīvām, Ašeradens pauda, ka valdībai tuvākajā laikā jāpieņem skaidrs lēmums, kādā veidā Latvijā tiks nodrošināta IT industrijas attīstība, lai tā arī nākotnē būtu tikpat konkurētspējīga globālā mērogā kā patlaban, norādot, ka nopietns izaicinājums un steidzami risināma problēma ir cilvēkkapitāla attīstība un darbaspēka deficīts nozarē.

"Šobrīd jūtams būtisks iztrūkums, un jādomā, kādā veidā mēs šo problēmu varam risināt. Te ir viena alternatīva ar diviem scenārijiem – jāveido starptautiskās ekselences centrs IT apmācībā. Skaidrs, ka ar Latvijas resursiem tuvākajā laikā nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamos 3000 IT speciālistus gadā," pauda ministrs. Pēc viņa stāstītā, viens no risinājumiem būtu vai nu atsevišķas jaunas universitātes izveide, vai arī esošo augstskolu sadarbības veicināšana, kuras ietvaros mācītu nepieciešamos IT speciālistus.

Dombrovskis uzsvēra, ka ik gadu nepieciešamie 3000 jaunie IT speciālisti ir absolūtais minimums, lai Latvija un Rīga vispār tiktu iezīmēta pasaules IT biznesa kartē. Diemžēl pat visdrosmīgākie pieņēmumi patlaban rāda, ka garantēti Latvijā ir iespējams ik gadu "saražot" ne vairāk kā 1000 IT speciālistu. "Ja Latvijā būs centrs, kurā apmācīs IKT speciālistus, mēs varam sasniegt šo mērķi. Te gan jāuzsver, ka runa nav tikai par programmētājiem. Tas ir daudzu sarežģītu jautājumu kopums – produktu attīstības vadība, globālās sistēmas, sociālo tīklu attīstība un daudzas citas," uzskata Ašeradens.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) norādīja, ka šo mērķu sasniegšanai ir svarīgi vērtēt, kādā veidā nodrošināt šīs piramīdas pamatu. "Runa ir par skolām – ja mēs zinām, kādas ir noteiktās prioritātes, attiecīgi jau skolās var tikt izstrādātas nepieciešamās izglītības programmas, lai spētu nodrošināt studentu skaitu IT jomas programmās augstskolās. Ja šis posms netiek atrisināts, nav jēgas spriest, kā nodrošināt nepieciešamo IT speciālistu skaitu," pauda Ušakovs.

IT uzņēmuma Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs IT speciālistu trūkumu ilustrēja ar sava uzņēmuma piemēru, norādot, ka Accenture Polijas nodaļā gadā darbinieku skaits palielinās vidēji par 1000 cilvēkiem.

"Tajā pašā laikā Latvijā mums šāda darbinieku skaita nokomplektēšana prasīja teju desmit gadu. Arī no pašreizējiem aptuveni 700 augstskolu ik gadu pabeigušajiem IT studentiem Latvijā Accenture savā komandā piesaista ap 350 cilvēku," viņš pauda, piebilstot – IT profesija sen vairs nav saistīta tikai ar tehnoloģiju jomu, bet ir daudz vairāk integrēta, faktiski to var uzskatīt par biznesa analītikas jomu, taču bažas rada jauniešu vājās matemātikas zināšanas vidusskolās, kas ir nozīmīgs traucējošs faktors augsta līmeņa speciālistu izglītošanai.

SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde uzsvēra, ka patlaban svarīgākais jautājums ir, kā tiks atīstīta informācijas tehnoloģiju nozare un attiecīgi kādu pienesumu tautsaimniecības attīstībā kopumā tā var dot. Kā būtisku faktoru viņš uzsvēra arī nepieciešamību panākt, lai digitālās prasmes būtu speciālistiem visos līmeņos, ne tikai IT profesionāļu vidē.

"Diemžēl nereti dzirdēti gadījumi, ka programmētāji izstrādā programmu, taču rezultātā tā nav izmantojama, jo pasūtītājs izstrādātājam ir neprecīzi definējis vajadzības," pauda LMT vadītājs.

Nenokavēt tranzīta vilcienu

Neskatoties uz vēsturi un dabiskajām ģeogrāfiskajām priekšrocībām, ideja par Latviju kā tranzīta tiltu pēdējos 25 gadus tikusi politiski apstrīdēta. Certus eksperti norāda, ka, par spīti šīm debatēm, tranzīta nozare aizvien ir Latvijas tautsaimniecības stūrakmens un būtu ļoti grūti aizstājama. Transporta nozares īpatsvars ir divi miljardi eiro jeb 9% no kopējās Latvijas pievienotās vērtības, nozarē ir nodarbināti 83 tūkstoši strādājošo jeb 9,3% Latvijas darbaspēka. Tomēr pēdējos desmit gados notikušas vērā ņemamas pārmaiņas Krievijas tranzīta politikā attiecībā uz Baltijas valstīm, un dzelzceļa plūsmas apgrozījums krities par 30% – līdz 120 miljoniem tonnu 2016. gadā. Pirms 15 gadiem Krievijas valdība, drīzāk politisku nekā ekonomisku motīvu vadīta, sāka būvēt jaunas lielas ostas Ustjlugā, Primorskā un Visockā, kas pakāpeniski aizvirzīja kravas plūsmas prom no Baltijas valstu ostām. Dobrovskis gan akcentē, ka pašlaik Baltijas valstu reģionā par tranzīta kravu piesaisti sīvākie konkurenti ir tieši Latvija un Lietuva, bet Igaunija šajā jomā vairs netiek uztverta kā nopietns konkurents.

"Jāatceras, ka bez Krievijas ir arī Baltkrievija, kur arī ir dažādas izejvielas, rūpniecības produkcija, – tāpēc mums jāskatās, kā piesaistīt šīs kravas. Ir skaidrs, ka Krievijai ir politiskas intereses virzīt savas kravas uz savām ostām. Tajā pašā laikā Krievijā darbojas arī privātie uzņēmēji, kuri cenšas izvēlēties drošākus, lētākus un prognozējamus transporta ceļus, tajā skaitā arī interesējoties par Latvijas tranzītkoridora izmantošanas iespējām," norādīja va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) viceprezidents Aivars Strakšas.

Kā nozīmīgu nākotnes perspektīvu speciālisti akcentē konteinervilcienu piesaistīšanu no Ķīnas uz Latvijas ostām. Ķīna paudusi mērķi līdz 2020. gadam attīstīt kravu satiksmi ar Eiropu, sūtot 5000 vilcienu sastāvu gadā, kas ir vidēji 13 vilcienu dienā.

"Pašreiz definētais virziens ir caur Baltkrieviju un Poliju. Ķīnas virzienā ļoti aktīvi strādā Kazahstāna, lai kļūtu par Ķīnas kravu transportēšanas koridora posmu, turklāt akcentējot, ka tieši Latvija būs tālākais virziens. Būtiski, ka arī pati Kazahstāna pašreiz ir definējusi mērķi uz Eiropu sūtīt preces ar konteinervilcieniem caur Latviju, plānojot ap 200 tūkstošiem konteineru gadā. Izvēli par labu Latvijai nosaka tas, ka esam ātrāki kravu apstrādē un līdz ar to arī lētāki," norādīja Strakšas.

Forumā tika apspriesta arī pretrunīgi vērtētā ideja par Latvijas dzelzceļa infrastruktūras elektrifikāciju. "Jautājums ir par to, kā mēs raugāmies uz dzelzceļu. Var skatīties kā uz uzņēmumu, kam jāpelna, bet drīzāk gan dzelzceļš ir sistēma, kas strādā visas tautsaimniecības interesēs, un tieši no šī viedokļa elektrifikācijai ir būtiska loma. Ja nozare kopumā gadā Latvijai rada ap miljardu eiro ieņēmumu, kuru citādi šeit nebūtu, tad jārod atbilde uz jautājumu – vai esam gatavi investēt attīstībā, lai šo miljarda eiro ienākumu saglabātu un nodrošinātu turpmāk," pauda Strakšas.

Kā nozīmīgu faktoru, vērtējot dzelzceļa elektrifikāciju Latvijā, viņš atgādināja, ka Lietuva ar ES līdzfinansējumu vēlējās elektrificēt savu dzelzceļu līdz 2025. gadam, taču, nesaņemot ES atbalstu, šo projektu nolēma realizēt tik un tā, turklāt pašu spēkiem, gan tobrīd pagarinot termiņu līdz 2030. gadam. "Taču nupat viņi [Lietuva] mainīja savus plānus un ir noteikuši mērķi savu dzelzceļa infrastruktūru elektrificēt līdz 2021. gadam. Tas ir pietiekami skaidrs signāls, ka viņi vēlas nopietni cīnīties par tranzīta kravu piesaistīšanu savam transporta koridoram," uzskata LDz pārstāvis.

Rūpniecība – reģionu perspektīva

Viena no nozarēm, kas sekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību, arī nākotnē būs rūpniecība, tomēr tā nebūs galvenā. "Turklāt būtiski – rūpniecību noteikti nedrīkst uzskatīt par Rīgas attīstības dzinēju. Rūpniecība ir un būs Latvijas reģionu attīstības pamatā," uzskata Dombrovskis.

Certus eksperti analizēja, vai Latvijā būtu iespējams atjaunot autobūves industriju, kā piemēru skatot Čehiju, kur aizvien ražo automašīnas Škoda. "Gribējām atrast pozitīvu atbildi. Diemžēl neatradām. Čehiem bija iespēja, taču mums tās nav, un tam ir trīs iemesli – loģistika, loģistika un vēlreiz loģistika," pauda Dombrovskis un piebilda, ka Eiropā autoražošanas nozare pārsvarā ir attīstīta reģiona centrā – tuvu realizācijas tirgiem un attiecīgajai infrastruktūrai.

"Arī redzot pašreizējās demogrāfijas tendences, rodas pamatotas šaubas, vai mēs spēsim nodrošināt nepieciešamo speciālistu skaitu nopietnas autoražotnes darbībai," rezumēja ekonomists, taču minēja, ka Latvijas mašīnbūves nozare varētu iekļauties pasaules piegādes ķēdēs, ražojot detaļas un dažādus starpproduktus lielajiem pasaules ražotājiem.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, skaidrojot, kāpēc, piemēram, kokzāģētavas neapvieno spēkus un neizveido kokrūpniecības ražotni, tādējādi radot galaproduktu ar lielāku pievienoto vērtību, norādīja, ka brīdī, kad ir brīvi līdzekļi un jāizvēlas, kur tos investēt, nereti uzņēmējs nosliecas par labu savam pamatbiznesam, kas ir uzņēmējam vairāk zināms un līdz ar to arī efektīvāk attīstāms. "To mēs varam novērot visās zāģētavās – tās katru gadu investē lielus līdzekļus un arī attīsta jaunus produktus, kas beigās iziet ar eksporta kodu kā zāģmateriāls, taču tas ir pavisam cita līmeņa produkts. Vēl viena lieta – lielus lēcienus pēc būtības liek izdarīt trīs lietas – vai nu tu esi ģeniāls vizionārs – būsim godīgi – mūsu nozare varbūt neatbilst šim statusam, otrs – tev ir tik daudz naudas, ka vairs nav kur likt un tu gribi sākt eksperimentēt, bet tik bagāti mēs arī neesam. Trešā lieta – tu esi pilnīgā izmisumā, un tev ir jācenšas izdzīvot. Arī šis faktors mums nav iestājies," pauda Klauss.

Rīga kā savienotājpilsēta

Foruma dalībnieki pauda līdzīgus secinājumus, ka viens no Latvijas tautsaimniecības attīstības stūrakmeņiem ir Rīgas pozīciju stiprināšana globālajā konkurencē, akcentējot galvaspilsētu kā reģionālo kompetences centru, kurā dzīvo un strādā augsta līmeņa profesionāļi.

Tajā pašā laikā Ušakovs kā bremzējošus faktorus minēja, ka šobrīd nav sistēmiskas sadarbības starp valdību un Rīgas pašvaldību neatkarīgi no tā, kādi politiskie spēki tās vada. Tāpat nozīmīgs aspekts ir arī ciešāka pašvaldību sadarbība Lielrīgas reģiona mērogā.

"Jāsaprot, kā tiek koordinēta sadarbība plašākā mērogā. Piemēram, vai mums jābūt vienotai transporta sistēmai no Siguldas līdz Tukumam un Jelgavai? Manuprāt, jābūt. Ja runājam par augstākās izglītības eksportu – kādā veidā to iespējams veicināt? Vai tikai Rīga vai valsts kopumā? Šeit atkal ir runa par koordinētu rīcību Lielrīgas mērogā ar teju miljonu iedzīvotāju, kad sadarbojas dažādas pašvaldības un valsts," pauda Ušakovs.

Pēc Rīgas mēra vārdiem, tomēr ir arī pozitīvi piemēri, kad valdība un galvaspilsētas pašvaldība spēj konstruktīvi sadarboties, lai īstenotu valstiski nozīmīgus projektus, piemēram, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu centru Torņakalnā, Dziesmu svētku estrādes rekonstrukciju Mežaparkā, kā arī turpinātu sākto sadarbību dzelzceļa projekta Rail Baltic īstenošanā. Vienlaikus gan Ušakovs, gan premjers Kučinskis atzina, ka abas amatpersonas spēj konstruktīvi sadarboties dažādu saimniecisku jautājumu risināšanā, atzīstot, ka tas ir viens no svarīgiem faktoriem, lai Rīgu nostiprinātu kā vadošo kompetenču un biznesa centru Baltijā.

Vērtējot Latvijas kopumā un arī Rīgas kā savienotājpilsētas attīstības iespējas, ekonomists, uzņēmuma Telecom Italia augstākā līmeņa vadītājs Luiss Batista norādīja: "Kā mazai valstij ir jādomā? Jākļūst par vietu, kur cilvēkiem ir darbs. To var panākt, līdzsvarojot politiskās un sabiedrības vajadzības." Kā piemēru Batista minēja Singapūru, kuras vadība pēdējos desmit gados ekonomikas attīstības veicināšanā koncentrējas divos virzienos – dažādu domnīcu izveidē un attīstībā, kā arī investējot nozīmīgus līdzekļus jauniešu izglītības kvalitātes paaugstināšanā. Valdība arī turpina uzlabot normatīvus, lai ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem rosinātu ārvalstu investorus ieguldīt Singapūras ekonomikā. "Patlaban Singapūras universitāšu izglītības kvalitātes līmenis ir augstāks nekā pārējo reģiona valstu augstskolās. Savukārt lielākā daļa Singapūras uzņēmumu īpašnieku nav vietējie, tajā pašā laikā šie uzņēmumi veicina Singapūras ekonomikas attīstību," uzsvēra Batista.

Viņš atgādināja, ka Katarā nesen sāka izmēģināt bezpilota transportlīdzekļus un ka arī Igaunija pirms pāris nedēļām paziņoja par plāniem investēt sabiedriskā transporta izveidē bez vadītāja. "Igauņi nav pirmie pasaulē, tomēr pirmie Baltijā, un tieši tā viņu vārds arī izskan pasaulē. Tās ir investīcijas reputācijā," pauda uzņēmējs un piebilda, ka dažādu jomu Latvijas speciālisti patiesībā ir tikpat spēcīgi kā ASV vai citu valstu profesionāļi, tāpēc Latvijai nevajadzētu kautrēties definēt un arī skaļi paziņot ambiciozus mērķus.

 

Top komentāri

ha ha ha
h
Vai tad Ušakova "smalkā" sieva neseko līdzi kā viņš ģērbjas. Tikai absolūts jefiņš var uzvilkt tādas zeķes,pie lietišķā uzvalka...
F
F
Jauks tads Krievijas interešu lobisma pasākums. Nožēlojami, ka tur sēž arī ministri un premjerministrs.
Jens Z
J
Ja kāds uzskata, ka šie ir ļaudis, kam būtu kāda sajēga par tautsaimniecības attīstību, tad es esmu balerīna.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses