Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Meža zvēri ziemā

Daži laidušies sezonas miegā, citiem toties jau notiek aktīvs precību laiks.

Meža dzīvnieki jau savlaicīgi sāk gatavoties gada aukstajiem mēnešiem. "Šogad bija karsta vasara ar bagātīgu ogu ražu un rudens neskopojās ar ozolzīlēm, tāpēc meža zvēri ir gatavi ziemai," saka Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. 

 

Uzkrāj vitamīnus un tauku rezerves

"Ja runājam par klasisku ziemošanu, tad īsta ziema būtu, ja ir dziļš sniegs un liels aukstums, jo tas vairāk ietekmē dzīvniekus, kā arī tas, vai bijis ražas gads vai nē. Šogad bija karsta vasara, tādēļ nevar sūdzēties, ka trūktu meža velšu. Tie dzīvnieki, kuriem jāuzkrāj vitamīni un tauku rezerves, labprāt mielojas ar ogām. Šogad to bija daudz un ļoti labas. Šis gads bija izcili bagāts arī ar ozolzīlēm. Zīles ir barojošas, olbaltumvielām bagātas, ar tām labi var uzkrāt vajadzīgo tauku kārtu ziemas mēnešiem. Ir tādi dzīvnieki, kas ne tik daudz uzkrāj tauku rezerves, piemēram, vāveres, bet veido slepenos krājumus ziemai. Zīles ir izcila manta, ko sastūķēt alas stūros, kaut kur aizbāzt aiz koka mizas vai norakt. Pat ja būs barga ziema, tas viņiem netraucēs tikt pie barības," teic Inta Lange. 

 

Kūtrāki un mierīgāki

Iestājoties aukstajam laikam, meža dzīvnieki kļūst rāmāki, lai taupītu enerģiju un lieki netērētu savas tauku rezerves. Ja var neiet lielus attālumus, tad to arī nedara. "Zinātnieki izpētījuši, ka vasarās dzīvnieku maršruti un teritorija, ko viņi apstaigā, ir krietni lielāka nekā ziemā. Aukstajā laikā viņi meklē līdzsvaru – vai nu ēst, vai netērēt jau esošo enerģiju, kas ir tauku rezerve. Šobrīd ir viegli atrodama barība visiem meža dzīvniekiem, arī tiem, kas ēd zāli, bet tad, kad ir bargāka ziema, dzīvnieki izvēlas snaust aizvējā, sausā vietā. Kad lielais aukstums atkāpjas, atkal dodas barības meklējumos," skaidro Inta Lange.

 

Košos kažokus pret bālākiem

Gatavojoties ziemai, visi dzīvnieki maina savu kažoku. Tas kļūst biezāks un garāks. Daļa Latvijā sastopamo meža zvēru maina arī kažoka toni, bet tikai nedaudzi pilnībā nomaina tā krāsu. "Stirnas, brieži un aļņi vasarā ir rūsgani oranžīgi, uz ziemu visi paliek pelēcīgi. Ja attēlos skatītos un nezinātu, kāds gadalaiks, pēc kažoka toņa to varētu pateikt. Bet ir daļa dzīvnieku, kuriem ļoti izmainās krāsa, piemēram, vāverēm. Parasti viņas ir koši rudas, uz ziemu vāverēm kažokā izaug tādi kā sirmi matiņi. Tomēr Latvijā mītošās vāveres var atšķirt, ka tās ir rudās, nevis pelēkās vāveres. Ja aplūkojam Amerikas jeb pelēko vāveri, tad tā ir pilnīgi pelēka, bet mūsu vāverēm var labi redzēt, ka pa virsu kažokam ir rudie matiņi, bet apakšā izaug tādi kā sirmi," saka Inta Lange.

Latvijas mežos mīt divas zaķu sugas – baltais un pelēkais zaķis. Baltais zaķis ir vienīgais no visām zaķu sugām, kas maina kažoka krāsu atkarībā no gadalaika. "Kažoka krāsa visiem dzīvniekiem ir maskēšanās paņēmiens, jo viņiem ir nepieciešams kļūt nemanāmākiem.

Latvijā ziemā dominē pelēkie toņi, tāpēc dzīvnieku kažoka krāsa kļūst pelēcīgāka vai drusku sirmāka uz sniega fona.

Baltajam zaķim grūti dzīvot tādās ziemās, kad nav sniega, jo viņš uzreiz ir plēsējiem pamanāms. Tas norāda, ka šī vairāk ir ziemeļu suga," skaidro Inta Lange.

 

Ziemas miegs un riesta laiks

Latvijā ir tikai dažas dzīvnieku sugas, kuras patiešām dodas ziemas miegā. "Ja neskaita pavisam mazos grauzējus, tad, piemēram, susuri jau septembra vidū dodas ziemas miegā. Pie mums viņiem aktivitātes periods ir četri mēneši, jo pamostas tikai maija vidū. Ezīši arī dodas gulēt jau oktobra sākumā vai vidū. Tas atkarīgs no gaisa temperatūras, jo eži ir kukaiņēdāji un dabā ir iekārtots tā, ka, tikko dzīvniekam samazinās barības iespējas, tā uznāk ziemas miegs.

Dzīvniekiem ziemas miegs ir organisma fizioloģiskais stāvoklis, kad palēninās vielmaiņa, sirdsdarbība, viņi nonāk tādā stāvoklī, kad ēst un dzert nav nepieciešams.

Viņi guļ un pārtiek no ķermeņa rezervēm. Lāči ziemas guļā dodas oktobra beigās vai novembra sākumā. Vienīgie suņu dzimtas dzīvnieki, kas dodas ziemas miegā, ir jenotsuņi. Viņi aizmieg oktobrī, novembrī atkarībā no tā, kad uznāk aukstums. Jenotsuņi guļ līdz februāra beigām vai martam," stāsta Inta Lange.

Lai arī ziema dzīvniekiem nav tas aktīvākais no gadalaikiem, daļai aukstajā gada periodā ir arī riesta laiks. "Vienai lielai daļai dzīvnieku riesta laiks iestājas februārī un martā, piemēram, lūšiem, lapsām, jenotsuņiem, ūpjiem un meža pūcēm. Šobrīd aktīvais periods ir mežacūkām. Viņām riests sākas novembra beigās vai decembrī. Ziemas sastingums un miers nebūt nav visiem," piebilst Lange.

 

Sniega kārta kā šķērslis barībai

Daļai meža dzīvnieku ne tik bīstama ir zemā gaisa temperatūra, cik sniega dziļums. Stirnas labi pacieš aukstumu, galvenais, lai viņām netrūktu barības. "Ja ir dziļš sniegs vai vēl sērsna virsū, tad stirnām ir grūti, jo stirnas ar kāju atkasa sniegu un barojas no tā, kas ir zemsedzē saaudzis. Plēsīgos dzīvniekus sniega daudzums ietekmē mazāk, kaut gan pa sniegu pārvietoties ir grūtāk un līdz ar to jāpieliek lielākas pūles, lai medības beigtos veiksmīgi. Lapsas, kas medī peles, nodarbojas ar tā saucamo peļošanu – lec zem sniega un ar purnu mēģina kādu grauzēju satvert. Ja dziļš sniegs, tad arī grūtāk, bet lapsa ēd arī daudz ko citu, tāpēc badā nepaliek," saka Inta Lange. 

Lai arī cik auksta būtu ziema, cilvēkiem patvaļīgi piebarot meža dzīvniekus nav atļauts.

Ar to nodarbojas mednieku kolektīvi īpaši reģistrētās vietās. "Tie, kas pie mājām  baro mazos putniņus, dara vispareizāk, jo tieši mazie putniņi ir tie, kam visvairāk tērējas enerģija, ja apkārt auksts un dziļš sniegs, viņi vismazāk var kaut ko ēdamu atrast. Galvenais putnus barot regulāri vienā un tajā pašā laikā. Ja putniņš būs gaidījis barību, bet jūs būsiet to aizmirsis iedot, viņam var pietrūkt enerģijas, lai meklētu to kaut kur citur, un viņš var aiziet bojā. Barot var ar dažādām sēkliņām, tauku bumbiņām vai speķa gabaliņiem, kas nav sālīti," iesaka Inta Lange. 


Satiec dzīvniekus arī ziemā!

  • Līgatnes dabas takas: www.ligatnesdabastakas.lv
  • Rīgas zoodārzs un tā filiāle Cīruļi: www.rigaszoo.lv
  • Kamieļu parks Rakši: www.kamieli.lv
  • Piemājas zoo Brieži: www.zbriezi.lv
  • Mini zoo Dobuļi: www.minizoo.lv
  • Dzīvnieku patversme un mājas zoo Mežavairogi: www.mezavairogi.lv
  • Latgales zoodārzs: www.latgaleszoo.eu

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai esi apmierināts ar savu finansiālo situāciju?

Kopā nobalsojuši: 630

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neredzamais ienaidnieks – mikroplastmasa

Mikropiesārņojums līdz ar intensīvo plastmasas invāziju cilvēces ikdienā kļuvis par neredzamu ienaidnieku gan videi kopumā, gan cilvēkam pašam. Izrādās, jau tagad mēs plastmasu ne tikai pērkam, lietoj...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena