Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Intereses pret principiem

Iepriekšējās nedēļas nogalē Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas sesijā Helsinkos pārliecinošs vairākums EP dalībvalstu ārlietu ministru atbalstīja rezolūciju, kura paredz atjaunot Krievijas balsstiesības EP, kas tika apturētas 2014. gadā notikumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā dēļ.

Rezolūcijā, kuru aktīvi aizstāvēja abas Eiropas Savienības (ES) vadošās valstis Vācija un Francija, norādīts, ka visām EP dalībvalstīm ir vienādas tiesības piedalīties organizācijas galveno institūciju – Ministru komitejas un Parlamentārās asamblejas – darbā. Pret rezolūciju, kura vēl jāapstiprina arī Parlamentārajai asamblejai, balsoja tikai sešu valstu, tostarp visu triju Baltijas valstu, ārlietu ministri.

Darba kārtībā rezolūcija savukārt nonāca tāpēc, ka balsstiesību neatjaunošanas gadījumā Krievija ar augstu ticamības pakāpi pamestu EP vai arī tiktu izslēgta no organizācijas, kas būtību īpaši nemaina. Drīz pēc balsstiesību liegšanas Maskava pārstāja piedalīties EP institūciju darbā, bet 2017. gadā pārtrauca veikt arī dalības maksas. Atbilstīgi nolikumam, ja tās netiek maksātas divu garu garumā, valsts no EP tiek izslēgta.

Papildus tam Maskava atklāti neņem vērā EP rezolūcijas vai principus, un arī negrasās to darīt. Raugoties no Krievijas skatpunkta, EP pamatā tiek uzskatīta tikai par vienu no platformām Kremļa uzskatu popularizēšanai, nekādas citas vērtības organizācijai nav, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa Maskavā nav īpašā cieņā, un ar to vien ir pietiekami, lai Krievijas balsstiesību atjaunošana nešķistu aktuāla.

Apmēram šādu viedokli, priekšplānā izvirzot nevis visu dalībvalstu līdzdalību EP darbā, bet gan standartus un principus, arī aizstāvēja Krievijas kritiķi, taču palika mazākumā. Galvenais iemesls, kamdēļ rezolūcija tika apstiprināta, ir tāds, ka EP Krievijas dalība organizācijā ir nepieciešama vairāk nekā pašai Krievijai.

EP ir tā dēvētās vecās Eiropas izveidota institūciju sistēma, kuras uzdevums ir tās vērtību un principu izplatīšana pārējās mūsu pasaules daļas valstīs. Faktiski tas ir ietekmes instruments, kas kļūst bezjēdzīgs gadījumā, ja Krievija aiziet no EP. Kaut kāda ietekme uz Maskavu EP saglabājas tikai tad, ja Krievija paliek organizācijas rindās.

Tāpat kontinentālās Eiropas vadošās valstis nevēlas pieļaut, ka konfrontācija ar Maskavu vēl vairāk pasliktina jau tāpat daudz cietušās ekonomiskās attiecības. Vācijas un Francijas uzņēmēju intereses Krievijā ir vērienīgas, un samērojams ir arī spiediens uz politiķiem. Visi kopā šādi faktori rada situāciju, ka vērtības un principi atkāpjas otrajā vai vēl tālākā plānā.

Top komentāri

sedlenieks kremļa algotnis
s
sava boseļa madžiņeļa uzdevumā atgremo krievu nacistu metodičkas. Šajās metodičkās rakstīts: Heil Hitler und Putler. Krimnaš. Neatkarīgi no tā, kā rīkojas Kremļa nacistu režīms, Kremļa nacisti ir nevainīgi pat tajos konfliktos, ko paši sākuši, bet visi Kremļa nacistu kritiķi ir vainīgi jau kritikas faktā. Normāla Latvijas avīžele - krievu nacistu atejas bedre. Pirms 30 gadiem bija atmodas simbols, bet šodien nav lietojama pat atejā (kāpēc ateju piesārņot).
Lienošā legalizācija
L
Krievija tēmē diezgan precīzi - okupējām, starptautiskā sabiedrība "pacepsies", uzliks sankcijas, bet ar laiku atslābs
Irlielāmērāticams
I
ka Krievija ir vienīgais reālais stabilitātes garants pasaulē. Man patīk Krievija un krievu prezidenta Vladimira Putina politika.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai esi apmierināts ar savu finansiālo situāciju?

Kopā nobalsojuši: 637

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Krājējus gaida aizvien grūtāki laiki(4)

Droši vien, ka tikai retais tic, ka tuvākajā laikā eirozonas monetārais sargs Eiropas Centrālā banka varētu veikt kādas kardinālas izmaiņas pašreizējā zemo procentu likmju politikā, tādējādi atkal ...

Gads ABLV pašlikvidācijas zīmē(15)

Šāds process nav normatīvos regulēts, valstī nav tādas pieredzes. Likuma regulējums domāts gadījumam, ja likvidē mazāko, nevis lielāko banku. Tā intervijā Romānam Meļņikam apstākļus rakstur...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē