Šīs vēlēšanas politiskās krīzes pārņemtajā Bulgārijā bija astotās pēdējo piecu gadu laikā un pirmās, kuru provizoriskie rezultāti liecina, ka vienam politiskajam spēkam beidzot ir izdevies iegūt pietiekamu deputātu mandātu skaitu valdības izveidei, iztiekot bez koalīcijas. Bulgārijas parlamentā ir 240 deputātu, un vairākumam attiecīgi nepieciešams vismaz 121 mandāts, bet provizoriskie rezultāti rāda, ka PB iegūs ap 130 vietām nākamā sasaukuma Nacionālajā asamblejā.
Par to, ka atvaļinātā ģenerāļa, bijušā Bulgārijas Gaisa kara spēku virspavēlnieka R. Radeva, kurš šā gada janvārī pirms otrā termiņa beigām atkāpās no valsts prezidenta amata, lai varētu kandidēt parlamenta vēlēšanās, izveidotā PB kļūs par šo vēlēšanu uzvarētāju, nebija gandrīz nekādu šaubu. Tomēr vairākums aptauju solīja PB uzvaru tikai "pēc punktiem" un attiecīgi arī nepieciešamību meklēt koalīcijas partnerus. Kas Bulgārijas gadījumā nozīmētu kārtējo nestabilo un pretrunu plosīto valdību.
Bulgārijā populārajam R. Radevam tikmēr acīmredzami ir izdevies pārraut šo apburto loku, tomēr arī attieksme pret viņa vadītā spēka pārliecinošo uzvaru nav viennozīmīga. R. Radevs ir zināms kā pragmatisks kreisais nacionālists šā apzīmējuma klasiskajā izpratnē un kā politiķis, kura uzskati vairākumā jautājumu ir tuvi Slovākijas premjera Roberta Fico uzskatiem. Tostarp viņš vienmēr ir konsekventi iebildis pret Bulgārijas militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, kā arī iestājies par attiecību daļēju normalizēšanu ar Krieviju, uzskatot tās par svarīgām Bulgārijas ekonomikai. Savukārt apvienoto Eiropu R. Radevs tikpat konsekventi redz kā nacionālu valstu savienību.
Cits jautājums, ka atvaļinātais ģenerālis negrasās un arī nevar atklāti iestāties pret apvienotās Eiropas kopējo politiku. Par savu primāro mērķi valsts premjera amatā viņš ir pasludinājis valsts iekšējo sakārtošanu, pirmkārt jau vērienīgās un regulārus skandālus raisošās korupcijas likvidēšanu, un Bulgārija arī ir pārāk atkarīga no apvienotās Eiropas finansējuma, lai tā varētu atļauties atklāti nostāties opozīcijā Briselei.
Tajā pašā laikā nupat aizvadītās vēlēšanas ir nu jau kārtējās un acīmredzami nepavisam ne pēdējās, pēc kurām pie varas nāk dažādas ievirzes nacionāli orientēti politiķi. Atklāts paliek jautājums, kad un vai šie rezultāti mainīs arī kopējo kursu.