Nesen, 3. maijā agri no rīta plkst. 4.42, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) brīdināja Alūksnes, Balvu, Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas novadu iedzīvotājus par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, bet plkst. 7.19 paziņoja par apdraudējuma beigām.
Igaunijā Aizsardzības spēki ap plkst. 3.30 izplatīja brīdinājumu valsts austrumu (Veru un Austrumviru apriņķu) iedzīvotājiem, bet plkst. 5.30 paziņoja, ka situācija atkal ir mierīga.
Aģentūra LETA, atsaucoties uz Igaunijas Aizsardzības spēkiem, vēsta, ka «Igaunijas gaisa telpā virs Peipusa ezera un Pleskavas ezera īslaicīgi ielidoja drons». (Plašāk par to var lasīt aģentūras LETA 3. maija ziņās).
Militārie eksperti pieļauj, ka droni Baltijas gaisa telpā var ielidot arī turpmāk. Saistībā ar šiem riskiem atbildīgajām amatpersonām un sabiedrībai kopumā būtu vērts analizēt divus aspektus.
Pirmkārt, vai visiem iedzīvotājiem ir pietiekamas zināšanas par to, kā rīkoties, redzot tuvojamies dronus. Cilvēki, kuri paši sistemātiski meklē informāciju, ko sniedz NBS un citas par iekšējo un ārējo drošību atbildīgās struktūras, var atrast rekomendācijas, kā rīkoties. Piemēram, 3. maijā NBS sociālajā tīklā Facebook tika norādīts: «Meklējiet patvērumu telpās, aizveriet logus un durvis. Ja pamanāt zemu lidojošu, aizdomīgu vai bīstamu objektu, netuvojieties tam un zvaniet 112».
Taču joprojām ir arī tādi cilvēki, īpaši laukos, kuri interneta vidē pavada maz laika un informāciju iegūst galvenokārt no sarunām ar kaimiņiem vai televīzijas.
Turklāt, visticamāk, arī ne visiem rīdziniekiem būtu skaidrs, kā rīkoties, ja viņus pamodinātu šūnu apraides paziņojums par zemu lidojošu, aizdomīgu un, iespējams, bīstamu objektu. Palikt dzīvoklī? Censties noskaidrot, kur atrodas tuvākā patvertne? Pūlēties saprast, kāda rīcība būtu racionāla – bez panikas un bez vieglprātības?
Otrkārt, būtu jāanalizē, kā drošības risku pieaugums ietekmē ekonomisko un politisko situāciju Latvijas austrumu daļā. Maz ticams, ka tūristi izvēlēsies pavadīt brīvdienas tajos novados, kur miegu var pārtraukt brīdinājumi par droniem. Par austrumu pierobežas ekonomiku būtu jādomā politiķiem Rīgā, tāpat kā par to, kā šī nemierīgā atmosfēra ietekmēs austrumu pierobežas iedzīvotāju izvēli 3. oktobra Saeimas vēlēšanās.